Barības tīkls — definīcija, trofiskie līmeņi un piemēri

Barības tīkls: skaidra definīcija, trofiskie līmeņi (autotrofi, heterotrofi) un praktiski piemēri — uzzini, kā enerģija plūst caur ekosistēmām.

Barības tīkls ir līdzīgs barības ķēdei, bet lielāks. Diagramma apvieno daudzas barības ķēdes enerģētiskajās attiecībās starp organismiem. Pārtikas tīkli parāda, kā augi un dzīvnieki ir savstarpēji saistīti dažādos veidos. Bultiņa norāda no apēstā organisma uz organismu, kas to apēd.

Barības tīkls (jeb barības cikls) ir dabisks barības ķēžu savstarpējs savienojums. Divas galējās kategorijas (trofiskie līmeņi) ir:

1. autotrofi un
2. heterotrofiem.

Pastāv gradients: pastāv dažādi barošanās attiecību veidi: zālēdāji, plēsēji, maitēdāji un parazītisms.

Dažas no heterotrofu apēstajām organiskajām vielām, piemēram, cukuri, nodrošina enerģiju. Autotrofi un heterotrofi ir dažāda lieluma - no mikroskopiskiem līdz daudzu tonnu izmēriem - no zilaļģēm līdz milzu sekvojām un no vīrusiem līdz zilajiem vaļiem.

Trofiskie līmeņi un to piemēri

Barības tīklos organismi parasti sakārtojas pēc trofiskajiem līmeņiem, kas atspoguļo to lomu enerģijas plūsmā:

• Producenti (autotrofi) — galvenokārt fotosintēzes veicēji, piemēram, augi un zilaļģes. Tie pārvērš saules enerģiju par organiskajām vielām.
• Pirmās pakāpes patērētāji (fitofāgi) — zālēdāji, kas ēd augus vai aļģes (piem., vaboles, zirgaiši, dažas zivis).
• Otrās un augstākas pakāpes patērētāji (karnivori un omnivori) — plēsēji un maitēdāji, kas ēd citus dzīvniekus vai gan dzīvniekus, gan augus.
• Detritivori un saprotrofi — organismi, kas barojas ar mirušiem audiem un organisko vielu atliekiem (piem., baktērijas, sēnes, tārpi). Viņi atgriež barības vielas ekosistēmā.
• Parazīti — organismi, kas dzīvo uz vai iekš hosta un barojas no tā, bieži neatklāti iekļauti barības tīklos kā specifiskas saites.

Energijas plūsma un efektivitāte

Bultiņas barības tīklos norāda enerģijas un barības vielu virzienu — no apēstā organisma uz to, kas to apēd. Svarīgi atcerēties, ka enerģija ekosistēmā vienvirziena: tā plūst no producentiem uz patērētājiem un visbeidzot tiek atbrīvota kā siltums.

Tipiski tikai daļa (aptuveni 5–20 %, bieži minētais "10% noteikums") enerģijas tiek nodota no viena trofiskā līmeņa nākamajam. Tāpēc augsti trofiskie līmeņi nevar atbalstīt lielu biomases daudzumu — veidojas trofiskā piramīda ar lielāko biomasi apakšā.

Attēlojums un reāli piemēri

Barības tīkli parasti attēlo vairākas saistītas barības ķēdes, piemēram:

• Piekenes/parkos: zāle → skudras → zvirbuļi → plēsīgie putni; zāle → truši → lapsas → vilki; sēnes un baktērijas pārstrādā mirušos organismus.
• Peļķē vai ezerā: zilaļģes → zooplanktons → mazas zivis → lielākas zivis → ērglis vai cilvēks.

Barības tīklos var būt atslēgas sugas (keystone species), kuru izzušana var izjaukt visu tīklu, piemēram, plēsēju iznīkšana var izraisīt zemoņu eksploziju un veģetācijas izmainīšanos.

Cilvēka ietekme un nozīme

Cilvēki būtiski ietekmē barības tīklus: pļaušana, medības, zveja, biotopu iznīcināšana, piesārņojums un klimatiskās pārmaiņas var mainīt skaitu un sastāvu organismu, izjaukt enerģijas plūsmu un novest pie invasīvo sugu izplatīšanās. Izpratne par barības tīkliem palīdz plānot dabas aizsardzību, atjaunošanu un ilgtspējīgu resursu apsaimniekošanu.

Barības tīkla analīze sniedz informāciju par ekosistēmas stabilitāti, enerģijas plūsmu un to, kā izmaiņas vienā posmā ietekmē citus. Tas ir būtisks instruments gan pētniecībā, gan dabas aizsardzības praksē.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir barības ķēde un ar ko tā atšķiras no barības ķēdes?

J: Ko norāda bultas barības ķēdē?

J: Kādas ir divas barības ķēdes galējās kategorijas?

J: Kāds ir barības ķēdes gradients?

J: Ko nodrošina heterotrofu apēstās organiskās vielas?

J: Kāds ir autotrofu un heterotrofu izmēra diapazons barības ķēdē?

J: Kādi ir daži autotrofu un heterotrofu piemēri barības tīklā?

Meklēt pēc burta