Madame de Maintenon (Fransuāza d'Aubigné, 1635. gada 27. novembris – 1719. gada 15. aprīlis) bija franču dāma, kura kļuva par karaļa Luija XIV otru sievu, lai gan šo laulību, visticamāk, nevienam publiski nepaziņoja un viņa nekad netika oficiāli kronēta kā karaliene.
Agrīnā dzīve
Viņa dzima kā Fransuāza d'Aubigné, Konstanta d'Aubigné un viņa sievas Žannas de Kardilhakas meita. Fransuāza piedzima Niortā, Francijas rietumos. Bērnība bija grūta: ģimenes finansiālās problēmas un tēva nestabilā dzīve atstāja iespaidu uz viņas izaugsmi. Pieaugušā vecumā, 1652. gadā, viņa apprecējās ar romānistu un dzejnieku Polu Skarronu un ieguva nosaukumu Madame Scarron. Pēc vīra nāves viņa palika sabiedrībā kā izglītota un izsmalcināta dāma, kas piesaistīja uzmanību augstākajām aprindām.
Ceļš uz Versaļu un tuvība ar Montespan
Vēlāk viņa kļuva par vienu no piepilsētnieces Madame de Montespan draudzenēm; Montespan ieteica viņu kā audzinātāju saviem bērniem. Scarron kundze kļuva par galvenās audzinātāju Luija XIV un Montespan bērniem, kas radīja ciešu saikni ar karaļa apkārtni un deva iespēju iepazīt karaļa ģimeni un ieradumus.
No Madame Scarron līdz Madame de Maintenon
1675. gadā karalis Luijs XIV piešķīra viņai marķīzes de Mintenon titulu, kas bija saistīts ar viņas personīgās īpašuma — Maintenonas muižas — iegādi. Pēc šīs labvēlības pie galma viņa sāka tikt saukta par Madame de Maintenon. Šis paaugstinājums izraisīja arī spēcīgu greizsirdību pie Montespan puses.
Attiecības ar Luiju XIV un slepenās laulības iespēja
Pastāv liecības un vēstures avotu interpretācijas, kas liecina, ka starp 1683. gada oktobri un 1684. gada janvāri varēja notikt privāta laulību ceremonija starp Madame de Maintenon un Luiju XIV, pēc tam, kad karaļa oficiālā sieva karaliene Marija Terēze mira 1683. gada jūlijā. Tā kā Maintenona nāca no nepieņemamas sociālās izcelsmes karaļa oficiālajai sievai, viņai nekad netika piešķirta publiska karalienes statusa. Savukārt viņas ietekme uz Luiju bija liela — gan personiska, gan garīga.
Reliģija, politika un kultūra
Madame de Maintenon bija pazīstama ar stingru reliģisko pārliecību un privātu dievbijību, kas ietekmēja arī karaļa rīcību un politiku. Viņas ietekme pie Versaļas galma bija pretrunīga: daži to slavēja kā morāles un labdarības uzlabojumu, citi — kritizēja par slēptu politisku manipulāciju. Vēsturnieki joprojām diskutē par viņas lomām tādos svarīgos lēmumos kā 1685. gada Ediktes par nantesu atcelšana, taču ir skaidrs, ka viņas padomi un garīgās norādes Luijam XIV bija nozīmīgas.
Maison royale de Saint Louis (Saint-Cyr)
1684. gadā Madame de Maintenon nodibināja Maison royale de Saint Louis — internātu un skolu meitenēm no nabadzīgākām dižciltīgo ģimenēm, kas bija nozīmīgs labdarības un izglītības projekts. Šī iestāde, kas atradās Saint-Cyr, deva meitenēm izglītību, reliģisku audzināšanu un sagatavošanu dzīvei, un kļuva par vienu no viņas vispaliekošākajiem mantojumiem.
Mantojums un vēsturiskā nozīme
Madame de Maintenon mantojums ir daudzslāņains: viņu atceras gan kā karaļa tuvāko padomnieci un garīgo ietekmētāju, gan kā izglītības un labdarības organizatores autoritāti. Viņas klātbūtne galmā pārveidoja daļēji Luija dzīvesveidu — uzsvēra pieticību un reliģisku disciplīnu — un atstāja iespaidu uz franču sabiedrību. Tajā pašā laikā viņu kritizēja par slepenu ietekmi un par to, ka viņas darbi un lēmumi bieži palika ārpus publiskas atskaites.
Viņas dzīve un attiecības ar Luiju XIV ir plaši aprakstītas korespondencē, memuāros un vēsturiskajos pētījumos, un par tām joprojām notiek interpretācijas. Neatkarīgi no vērtējuma, Madame de Maintenon ir nozīmīga figura Luija XIV valdīšanas laikmeta sociālajā, reliģiskajā un kultūras vēsturē.