Fun and Fancy Free ir 1947. gada amerikāņu animācijas muzikālā fantāzijas komēdijas filma. Tās producents ir Volts Disnejs. Filma iznāca 1947. gada 27. septembrī RKO Radio Pictures. Tā ir devītā Disneja animācijas filma un ceturtā no paketes filmām, ko studija veidoja 1940. gados, lai ietaupītu naudu Otrā pasaules kara laikā. Šīs Disneja 40. gadu beigās radītās paketes filmas (angliski "package films") savā ziņā bija salikums no īsākiem stāstiem un mūzikas numuriem, un to uzdevums bija saglabāt studijas darbību un finansēt nākamās lielākās izrādes — pēc kara atjaunotajos projektos Pelnrušķīti, kā arī vēlāk Alisi Brīnumzemē un Pīteru Penu. Filma apvieno gan humora, gan romantikas elementus, kā arī plaši izmanto mūziku un vokālos priekšnesumus, kas bija tipiski Disneja stila zīme.

Filmā ir divi atsevišķi, tomēr tematiski saistīti stāsti. Pirmo stāstu "Bongo" ievada Džimini Krikets, un to stāsta Dina Šora. Pamatojoties uz Sinklera Lūisa (Sinclair Lewis) stāstu "Mazais lācēns Bongo", Bongo seko cirka lācēnam vārdā Bongo, kurš ilgojas pēc brīvības un dzīves savvaļā. Bongo izbēg no cirka, iepazīst lauku dzīvi un iemīlas lāču lācēnā Lulubelle; viņam jāparāda drosme un prasmes, lai iekarotu viņas sirdi un iekļautos savas jaunās kopienas dzīvē. Stāsts pievēršas brīvības, piederības un pašpārliecinātības motīviem, kā arī satur daudzas mūzikas epizodes un animācijas varoņu raksturojumus.

Otrajā stāstā "Mikijs un pupu stāds" stāstašu daļu vada Edgars Bergens. Tā ir Disneja adaptācija pazīstamajam tautas stāstam par Džeku un pupu stādu, kurā Mikijs, Donalds un Gūfijs ir trīs fazāni, kas, izmantojot burvju pupiņas, atklāj temperamentozo milža Villija pili debesīs. Lai arī teksta saite saglabāta tā, kā bija oriģinālā, faktiski šajā stāstā Mikijs, Donalds un Gūfijs uzvedas kā draugi/zemnieki, kuri cīnās par savu saimniecību un ielejas labklājību. Viņiem jāstāv pretī alkatīgajam but reizē komiskajam milzim, lai atjaunotu mieru un taisnību savā ielejā. Šī epizode ir bagātīgi piesātināta ar dziesmām, fiziskā humora epizodēm un vizuālajiem jokiem — tipiskiem Disneja sagaidāmiem elementiem.

Interesants vēsturisks fakts: Mikijs un pupiņu stāds bija pēdējā reize, kad Volts Disnejs ierunāja peliņu Mikiju. Pēc šīs filmas Disnejs vairs regulāri neierunāja Mikiju, jo bija aizņemts ar citiem studijas projektiem; viņa vietā lomu uzskatāmi pārņēma skaņu efektu mākslinieks Džimijs Makdonalds (Jimmy MacDonald), kurš turpināja radīt Mikija balsi un raksturu nākamajos gados.

Filmas kopējais tonis un stilistika atspoguļo Disneja pāreju no liela, viena stāsta pilnam mūzikas gabalam uz elastīgāku formātu — vairāku īsāku stāstu veidā. Lai gan Fun and Fancy Free nebija tik vērienīga vai komerciāli iedarbīga kā vēlākie Disneja pilnmetrāžas projekti, tai bija nozīmīga loma studijas darbības uzturēšanā un radošā personāla turpmākā attīstībā. Filmā iesaistītās zvaigžņu balsis un mūzikas numuri veicināja tās popularitāti, un segments par Mikiju palicis atmiņā kā vēsturisks posms — pāreja no Volta Disneja personiskās talantu izmantošanas uz profesionālu balsu aktieru iesaisti.

Šī filma joprojām tiek skatīta kā interesants posms Disneja ražošanas vēsturē — gan kā piemērs 40. gadu "paketes filmu" praksei, gan kā daļa no animācijas mantojuma, kurā redzamas gan klasiski Disneja stila muzikālās ainas, gan smalks humora un sirds siltuma apvienojums.