Džābirs ibn Haijāns
Abu Musa Džabirs ibn Hajāns (arābu: جابر بن حيان) (ap 721.-815. g.), pazīstams arī ar latīnizēto vārdu Geber, bija ievērojams persiešu ķīmiķis, alķīmiķis, farmaceits, filozofs, astronoms/astrologs, ārsts un fiziķis. Viņu mēdz dēvēt arī par "ķīmijas tēvu". Ibn Hajjans ir plaši pazīstams ar eksperimentālās metodes ieviešanu alķīmijā, kā arī ar daudzu svarīgu procesu izgudrošanu, kurus joprojām izmanto mūsdienu ķīmijā, piemēram, sālsskābes un slāpekļskābes sintēzi, destilāciju un kristalizāciju. Viņa oriģinālie darbi ir ļoti ezotēriski un, iespējams, kodēti, lai gan šodien neviens nezina, kāds ir šis kods. Virspusēji viņa alķīmiskā karjera griezās ap sarežģītu ķīmisko numeroloģiju, kas balstījās uz vielu nosaukumu līdzskaņiem arābu valodā, un takvīna koncepciju - mākslīgu dzīvības radīšanu alķīmiskajā laboratorijā.
Geber, 721-815
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Džabirs ibn Ḥayyān?
A: Džabirs ibn Ḥayyān (arābu: ַָּׁ ָה ֽםַה; latīņu: Geber) bija daudzu arābu valodā sarakstītu darbu autors, ko kopīgi dēvē par Džabiriešu korpusu.
J: Kādas ir dažas no tēmām, kas aplūkotas Džabiriāna korpusā?
A: Svarīgākie temati, kas aplūkoti šajos rakstos, ir alķīmija, kosmoloģija, numeroloģija, astroloģija, medicīna, maģija, misticisms un filozofija.
J.: Ko Džabira rakstos pirmo reizi tika sniegta informācija?
A: Džabira rakstos pirmo reizi tika sniegts skaidrojums par to, kā no organiskām vielām (piemēram, augiem, asinīm un matiem) iegūt neorganisku vielu (amonija hlorīdu).
Vai ir iespējams, ka visus darbus, kas tiek piedēvēti Džabīram, ir sarakstījis viens cilvēks?
A: Mūsdienu zinātnieki apšauba, ka visus darbus, kas tiek piedēvēti "Džabīram", ir sarakstījis viens cilvēks. Visticamāk, ka tas bija pseidonīms, ko izmantoja rakstnieku grupa.
J: Kā tulkojumi latīņu valodā ietekmēja agrīno laiku ķīmiķus, piemēram, Robertu Boilu?
A: Dažu Džabira arābu rakstu tulkojumi latīņu valodā (piemēram, "Žēlsirdības grāmata" un "Septiņdesmit grāmatu") parādījās viduslaikos. Eiropā 13. gadsimtā kāds anonīms rakstnieks, ko sauca par pseidogēbieri, sāka radīt jaunus rakstus par alķīmiju ar Gebera vārdu. Vēl 17. gadsimtā cilvēki lasīja viņa darbu Summa perfectionis magisterii, kas ietekmēja tādus agrīno jauno laiku ķīmiķus kā Roberts Boils (1627-1691).
