Georgs Simons Oms — vācu fiziķis un Ohma likuma autors
Georgs Simons Oms — vācu fiziķis, Ohma likuma autors; atklāja sprieguma un strāvas proporcionalitāti un iedvesmoja elektriskās pretestības Ω vienības nosaukumu.
Georgs Simons Oms (1789. gada 16. marts – 1854. gada 6. jūlijs) bija vācu fiziķis un matemātiķis. Dzimis Erlangenē, viņš lielāko daļu izglītības ieguva ģimenē un vēlāk mācījās universitātē. Daļu savas dzīves Oms strādāja par skolas skolotāju, vienlaikus veicot pētījumus elektrības jomā. Daļa viņa pētījumu bija veltīti jaunajam elektroķīmiskajam elementam, ko izmantoja un attīstīja itāļu zinātnieks Alessandro Volta.
Darbs un atklājumi
Izmantojot paša radītas iekārtas un Voltas elementa (voltaiskās baterijas) izmēģinājumus, Oms veica rūpīgus mērījumus ar vadītājiem — īpaši ar metāla stieplēm. Viņš atklāja, ka pastāv tieša proporcionalitāte starp potenciālu starpību (spriegumu), kas pielikts vadītājam, un radušos elektrisko strāvu, ja citi apstākļi ir nemainīgi. Šo sakarību formulēja matemātiski, un to mūsdienās izsaka kā V = I·R — jeb spriegums ir vienāds ar strāvas un elektriskās pretestības reizinājumu. Šī sakarība ir pazīstama kā Oma likums.
Oms arī pētīja, kā strāva mainās atkarībā no vadītāja garuma, šķērsgriezuma laukuma un materiāla, tātad izklāstīja pamatus elektriskās pretestības jēdzienam un materiālu raksturīgajām īpašībām. Viņa pētījumi tika apkopoti darbā "Die galvanische Kette, mathematisch bearbeitet" (1827), kas sniedza matemātisku pieeju elektriskajām ķēdēm.
Atzinība un mantojums
Sākotnēji Oma izstrādātā teorija sadūrās ar skepticisma vilni un nepieņēmšanu daļā zinātnieku, taču laika gaitā tās patiesums un praktiskā nozīme kļuva skaidra. Dažas desmitgades pēc viņa nāves elektriskās pretestības mērvienība tika nosaukta viņa vārdā — elektriskā pretestība nu tiek mērā sistēmā kā ohms, un mūsdienu SI sistēmā šī vienība ir oficiāli atzīta. Vienību simbolizē lielais grieķu burts Omega (Ω).
Oms atstāja paliekošu ietekmi uz fizikas un elektrotehnikas attīstību: Oma likums ir pamats elektrisko ķēžu analīzei, elektronikas inženierijas mācībām un praktiskiem aprēķiniem elektroiekārtu projektēšanā. Viņa darbi parāda, cik būtiska ir rūpīga eksperimentālā prakse savienojumā ar matemātisku analīzi, lai atklātu dabas likumsakarības.
Georgs Simons Oms mira 1854. gadā. Viņa vārds un atklājumi turpina būt klasisks paraugs zinātnes vēsturē un mūsdienu tehnoloģiju pamatā.
Vācijas pastmarka par godu G. S. Oma piemiņai, kurā attēlots Oma likums un ar krāsu apzīmēts rezistors. Tekstu apakšā var tulkot šādi: "Oma likuma atklāšana".
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Georgs Simons Oms?
A: Georgs Simons Oms bija vācu fiziķis un matemātiķis.
J: Vai Oms kādreiz strādāja par skolas skolotāju?
A: Jā, daļu savas dzīves Oms strādāja par skolotāju.
J: Kādiem pētījumiem pievērsās Oms?
A: Ohma pētījumi bija vērsti uz jauno elektroķīmisko elementu, ko izgudroja itāļu zinātnieks Alessandro Volta.
J: Ko Ohms atklāja par sakarību starp potenciālu starpību un elektrisko strāvu?
A: Ohms atklāja, ka pastāv tieša proporcionalitāte starp potenciālu starpību (spriegumu), kas pielikts vadītājam, un elektrisko strāvu, kas rodas. Šo sakarību pazīst kā Oma likumu.
J: Kad pēc Oma nosauca SI vienību elektriskās pretestības apzīmēšanai?
A: Pēc Oma nāves 1881. gadā SI elektriskās pretestības mērvienība tika nosaukta par godu Omam.
J: Ar kādu simbolu apzīmē Oma vārdā nosaukto elektriskās pretestības vienību?
A: Oma vārdā nosauktajai elektriskās pretestības vienībai izmanto lielo grieķu burtu Omega (Ω).
J: Kādas iekārtas Oms izmantoja savos eksperimentos?
A: Oms eksperimentiem izmantoja paša radītas iekārtas.
Meklēt