Venecuēlas himna "Gloria al Bravo Pueblo" — vēsture un autorība
Uzzini Venecuēlas himnas "Gloria al Bravo Pueblo" vēsturi, autorības mīklas un diskusijas par Saliasu, Andresa Bello un komponistu Landaeta/Gallardo lomu.
"Gloria al Bravo Pueblo" ("Slava drosmīgajai tautai") ir Venecuēlas valsts himna. To oficiāli kā valsts himnu pieņēma 1881. gada 25. maijā prezidents Antonio Guzmán Blanco. Vārdus 1810. gadā sarakstīja ārsts un žurnālists Vicente Salias, savukārt mūziku tradicionāli pieskaita mūziķim Juan José Landaeta. Kopš 1840. gadiem himnai bieži tiek piešķirts segvārds La Marsellesa Venezolana (Venecuēlas Marseiljeza), atsaucoties uz tās reizēm konstatēto līdzību ar Francijas valsts himnu.
Vēsturisks konteksts
Himnas radīšana sakņojas 1810. gada Venecuēlas neatkarības kustības laikmetā, kad literāti, žurnālisti un komponisti veidoja darbus, kas uzmundrināja tautu cīņai pret kolonialismu. Vicente Salias bija aktīvs valsts neatkarības atbalstītājs un publicists; viņa dzejas un rakstu valoda bija orientēta uz brīvības idejām. Juan José Landaeta — kādu avotu pēc — bija muzikants, kas strādāja ar koru un militārajām melodijām un, iespējams, pārstrādāja vai aranžēja himnas mūziku tā, lai tā kļūtu piemērota publiskai izpildīšanai.
Autora jautājums un strīdi
Autortiesību jautājums ap "Gloria al Bravo Pueblo" ir ilgstoši diskutēts. Pastāv virkne viedokļu un pētījumu, kas maina tradicionālo versiju:
- Tradicionālā versija: vārdi — Vicente Salias; mūzika — Juan José Landaeta. Šī versija ir plaši pieņemta un iekļauta oficiālajos valsts materiālos kopš himnas pieņemšanas.
- Alternatīvā teorija: daži pētnieki apgalvo, ka himnas vārdu autors varētu būt Andrés Bello, bet mūziku komponējis cits laikabiedrs, Lino Gallardo. Šī versija balstās uz arhīvu dokumentiem, laikrakstu fragmentiem un salīdzinājumiem ar citiem laika darbu stilistikas elementiem.
Jāuzsver, ka alternatīvā teorija nav vispārēji pieņemta un trūkst viena skaidra, nepārprotama pierādījuma, kas pilnībā noliegtu tradicionālo atribūciju. Vēsturnieku un mūzikas pētnieku viedokļi dažkārt atšķiras atkarībā no izmantotajiem avotiem, interpretācijas metodēm un arhīva materiālu pieejamības.
Oficiālā pieņemšana un lietošana
Himna tika oficiāli atzīta 1881. gadā, taču tās loma sabiedriskajā dzīvē attīstījās pakāpeniski. Mūsdienās "Gloria al Bravo Pueblo" skan valsts svētkos, skolu svinībās, militāros pasākumos un citos oficiālos brīžos. Prakse un normatīvie akti par himnas publisku izpildījumu var atšķirties — reizēm izpilda pilno tekstu, citreiz responsīvi tiek izpildīta tikai kora daļa un pirmā stanza.
Mūzikas stila un ietekmes jautājumi
Himnas melodija un ritms atspoguļo gan kurā brīdī populāras Lielo Amerikas neatkarības laika muzikālās tradīcijas, gan militārās fanfaras elementus. Salīdzinājumi ar Francijas valsts himnu (La Marseillaise) attiecas galvenokārt uz muzikāli līdzīgām frāzēm un emocionālo spriegumu, taču pilnīga identitāte starp abām melodijām nav pierādīta.
Kultūras nozīme un mantojums
Neatkarīgi no autorības diskusijām, himna ir spēcīgs nacionālais simbols, kas satur vēsturisko atmiņu par cīņu par brīvību un vienotību. Pētnieku turpmākie darbi — arhīvu izpēte, izcelsmes dokumentu publicēšana un mūzikas analīze — var sniegt papildu skaidrojumu par tā izcelsmi. Tomēr pat pašreizējā neskaidrībā himna saglabā savu vietu Venecuēlas sabiedriskajā un kultūras dzīvē.
Teksti
| Spāņu - Coro - Gloria al bravo pueblo que el yugo lanzó, la Ley respetando la virtud y honor. (atkārtot visu) - I - ¡Abajo cadenas! (2x) Gritaba el señor; (2x) y el pobre en su choza libertad pidió. A este santo nombre tembló de pavor el vil egoísmo que otra vez triunfó. (atkārtojiet pēdējās četras rindas) (atkārtojiet pēdējās divas rindiņas) (Coro) - II - Gritemos con brío (2x) ¡Muera la opresión! (2x) Compatriotas fieles, la fuerza es la unión; y desde el empíreo, el Supremo Autor un sublime aliento al pueblo infundió. (atkārtojiet pēdējās četras rindas) (atkārtojiet pēdējās divas rindiņas) (Coro) - III - Unida con lazos (2x) que el cielo formó, (2x) la América toda existe en nación; y si el despotismo levanta la voz seguid el ejemplo que Caracas dio. (atkārtojiet pēdējās četras rindas) (atkārtojiet pēdējās divas rindiņas) (Coro) | Angļu valodā - Koris - Gods drosmīgajiem cilvēkiem kas norāva jūgu, Likums par, tikumība un gods. (atkārtot visu) - I - "Uz leju ar ķēdēm!" (2x) Vīrietis kliedza; (2x) Un nabaga cilvēks savā būdiņā Brīvība lūdza. Pēc šī svētā vārda Drebēja lielās bailēs Zemais egoisms Kādreiz tā bija dominējusi. (atkārtojiet pēdējās četras rindas) (atkārtojiet pēdējās divas rindiņas) (Koris) - II - Kliegsim skaļi: (2x) "Nāve apspiestībai!" (2x) Ak, uzticamie tautieši: Vienotībā ir spēks; Un no Empyrean Dižais gars Lai cilvēki pūta. (atkārtojiet pēdējās četras rindas) (atkārtojiet pēdējās divas rindiņas) (Koris) - III - Apvienoti ar obligācijām (2x) Ka Debesis ir izveidojušas, (2x) Eksistē kā nācija; Un, ja kādreiz despotisms Atkal paceļ balsi, Pēc tam sekojiet šim piemēram. To Karakasa deva. (atkārtojiet pēdējās četras rindas) (atkārtojiet pēdējās divas rindiņas) (Koris) |
Lietošana
Venecuēlas valsts himna tiek atskaņota katru dienu radio un televīzijas pārraidēs plkst. 12:00, 6:00 un 12:00 (vai nu pilnā versijā, vai korī, pirmajā pantiņā un refrēnā) visos valsts televīzijas tīklos. Radio pārraidēs valsts himna tiek atskaņota pēc valsts himnas, un tas pats notiek arī valsts televīzijās. []Lielākajā daļā gadījumu tiek atskaņots tikai koris, pirmā strofa un refrēns vai pat pats koris. Dažreiz koris tiek atskaņots divas reizes sākumā un vienu reizi pārējā himnas daļā. Svinīgos pasākumos (ja himnu atskaņos militārais orķestris, koncertu orķestris vai orķestris) formāts ir šāds: Koris (2x), pirmais pantiņš un koris (2x), ar fakultatīvu ievadu. Ja tiek atskaņota pilnībā, koris tiek dziedāts divas reizes, ar vai bez ievada notīm.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir uzrakstījis Venecuēlas valsts himnas vārdus?
A: Dziesmas vārdus 1810. gadā sarakstīja ārsts un žurnālists Vičente Salija (Vicente Salias).
J: Kas komponēja mūziku Venecuēlas valsts himnai?
A: Mūziku vēlāk komponēja mūziķis Huans Hosē Landaeta.
J: Kā sauc melodiju, kas ir pazīstama kopš 1840. gada?
A: Melodija kopš 1840. gada ir pazīstama kā La Marsellesa Venezolana (Venecuēlas Marseillaise).
J: Vai ir teorija, kas liecina, ka himnu sarakstījis kāds cits, nevis Salija?
A: Jā, daži neseni pētījumi liecina, ka patiesais himnas autors ir Andrēns Bello, nevis Salias, kuram tā sākotnēji tika piedēvēta.
J: Kurš, ja ne Landaeta, esot komponējis mūziku?
A: Tiek apgalvots, ka mūziku komponējis cits mūziķis vārdā Lino Gallardo.
J: Vai venecuēlieši vai vēsturnieki ir pierādījuši vai atzinuši šo teoriju?
A: Nē, šī teorija vēl nav pierādīta, un tai trūkst reālas atzīšanas Venecuēlas iedzīvotāju, vēsturnieku vai citu interesentu vidū.
J: Kad "Gloria al Bravo Pueblo" tika pieņemta par Venecuēlas valsts himnu?
A: "Gloria al Bravo Pueblo" par Venecuēlas valsts himnu 1881. gada 25. maijā pieņēma prezidents Antonio Guzmבn Blanco.
Meklēt