Androfilija un ginefilija ir termini uzvedības zinātņu un seksoloģijas laukā, kas apraksta pievilkšanās fokusu cilvēka vai dzīvnieka uzvedībā. Vārda saknes: andro‑ attiecas uz vīrišķo, bet gine‑ (vai gyne‑) uz sievišķo. Lai gan šie termini bieži tiek lietoti, lai runātu par seksuālo orientāciju, tie koncentrējas uz to, kam cilvēks ir pievilkts — nevis uz personas pašidentifikāciju.

Ko tie nozīmē praktiski?

Androfīlija — tieksme vai pievilkšanās pret vīriešiem vai vīrišķības izpausmēm; ginefīlija — pievilkšanās pret sievietēm vai sievišķības izpausmēm. Ambifīlija (biseksualitāte) ir situācija, kad pievilkšanās ir gan pret vīrišķajām, gan sievišķajām iezīmēm vai personām.

Atšķirība starp orientāciju, identitāti un uzvedību

Ir svarīgi atšķirt:

  • Seksuālā orientācija — kuram dzimumam vai dzimumizpausmēm cilvēks izjūt emocionālu, romantisku vai seksuālu pievilkšanos (piem., androfīlija vai ginefīlija);
  • Dzimuma identitāte — cilvēka iekšējā izjūta par savu dzimumu (dzimuma identitāti), kas var neatbilst bioloģiskajam dzimumam;
  • Uzvedība — reālas attiecību vai seksuālas darbības, kas neatbilstoši var neatspoguļot patieso orientāciju.
Šie termini apraksta pievilkšanās fokusu un nav jāpiešķir persona kādam dzimumam — tātad androfīliju vai ginefīliju var attiecināt uz cilvēku neatkarīgi no viņa pašidentifikācijas.

Lietojums pētījumos un klīniskajā praksē

Pētījumos un seksoloģijā šie termini palīdz precīzi raksturot pievilkšanās modeļus, īpaši situācijās, kur tradicionālās kategorizācijas (heteroseksuāls/homoseksuāls) ir nepietiekamas. Tie ir noderīgi, lai analizētu rīcību un pievilkšanos neatkarīgi no tā, vai persona ir cis-, transseksuāla vai interseksuāla. Tajā pašā laikā svarīgi ievērot, ka daudzi cilvēki labāk izvēlas pašidentificēties ar plašāk zināmiem terminiem (piem., gejs, lesbiete, biseksuāls), nevis tehniskajiem terminiem.

Kultūras un vēsturiskā perspektīva

Atšķirīgās kultūrās pastāv dažādas pieejas dzimuma un seksualitātes kategorizācijai. Termini kā androfīlija un ginefīlija var palīdzēt pārvarēt neskaidrības, kas rodas, salīdzinot Rietumu un Austrumu koncepcijas, jo tie fokusējas uz pievilkšanās objektu (vīrišķību/sievišķību) neatkarīgi no sociālajām lūgšanām vai lokālajām dzimumu normām.

Cieņa, terminoloģijas izvēle un neskaidrības

Kad runājam par cilvēkiem, ir ieteicams:

  • lietot terminus, ko cilvēks pats izvēlas;
  • nepieņemt, ka pievilkšanās pret “vīrišķību” vienmēr nozīmē pievilkšanos pret cis‑vīrieti — tā var ietvert trans un nebinārus cilvēkus ar vīrišķām izpausmēm;
  • nepathologizēt — androfīlija un ginefīlija nav slimība, bet aprakstoši termini.

Piemēri un variācijas

Praksē var rasties dažādas kombinācijas:

  • cis‑vīrietis, kurš izjūt androfīliju (pievelkas pie vīriešiem) — parasti apzīmēts kā gejs;
  • transsieviete, kas izjūt ginefīliju (pievelkas pie sievietēm) — var identificēties dažādi, ne vienmēr kā lesbiete vai heterosexuala;
  • cilvēks, kurš piesaista gan vīrišķumu, gan sievišķumu — var saukt par ambifīlu/biseksuālu vai izmantot citus pašizvēlētus terminus.

Kopsavilkums

Androfilija un ginefilija ir lietderīgas, aprakstošas kategorijas, kas norāda uz to, kam cilvēks ir pievilkts — vīrišķībai vai sievišķībai. Tie palīdz precizēt diskusijas par seksuālo orientāciju, it īpaši daudzveidīgās vai starpkultūru situācijās, un var tikt izmantoti kopā ar citām kategorijām, saglabājot cieņu pret cilvēku pašidentifikāciju un izteiktajām vēlmēm. Šie termini var tikt attiecināti arī uz interseksuāliem un transseksuāliem cilvēkiem, jo tie raksturo pievilkšanās objektu, nevis personas dzimumu.