Gwoyeu Romatzyh (pinyin: Guóyǔ luómǎzì, burtiski "Valsts valodas romanizācija"), saīsināti GR, ir mandarīnu ķīniešu valodas romanizācija jeb mandarīnu valodas rakstības veids, izmantojot latīņu alfabētu, ko 20. gadsimta 20. gadu beigās izveidoja Yuen Ren Chao un daži citi valodnieki. Tā tika izstrādāta kā alternatīva sistēma, kurā toņi tiek attēloti nevis ar atsevišķiem toņu simboliem (diakrītiskajām zīmēm), bet ar ortogrāfiskiem līdzekļiem — mainot zilbes rakstību atkarībā no tās toņa. Tā mērķis bija 20. gadsimta sākuma Ķīnas apstākļos veicināt lasītprasmi un nodrošināt tonālas informācijas saglabāšanu drukātā tekstā bez diakritiskajām zīmēm.

Vēsture un mērķi

GR izstrādāja Y. R. Chao un citi valodnieki 1920.—1930. gados, kā daļu no plašākām centieniem standardizēt latīņu alfabēra izmantošanu ķīniešu valodas romanizācijai. Sistemātiska toņu atzīmēšana bez diakritikas bija domāta praktiskam izmantojumam izglītībā un izdevumos, kur diakritika bija neērta vai dārga. GR tika lietots dažos gramatikas un mācību materiālos, vārdnīcās un kartogrāfiskos izdevumos Republikas laikos.

Princips — kā GR atspoguļo tonālo informāciju

Atšķirībā no Pinyin, kas toņus parasti atzīmē ar diakritiskām zīmēm virs patskaņiem, GR toņus kodē ar ortogrāfiskām izmaiņām zilbē. Tas nozīmē, ka viena un tā pati zilbe ar dažādiem toņiem būs rakstīta ar atšķirīgiem burtu savienojumiem. Metodes, ko GR lieto toņu atšķirībām, ietver:

  • patskaņa nomaiņu (piemēram, ai → ae trešajā tonī),
  • papildburta pievienošanu vai izmantošanu kā galotni (piemēram, pievienojot r vai y noteiktos gadījumos),
  • līdzskaņa modifikācijas vai dubultošana,
  • īsu vai garu patskaņu atšķirību izmantošanu.

Piemēram, zilbe chai tiek attēlota kā chai pirmajā tonī (Pinyin: chāi), chair otrajā tonī (chái), chae trešajā tonī (chăi) un chay ceturtajā tonī (chài). Šī piemēra dēļ GR reizēm tiek saukta par "tonālo ortogrāfiju" — tonošanas informācija kļūst par daļu no pamatrakstības.

Sarežģītība un noteikumi

GR ortogrāfija ir salīdzinoši sarežģīta, jo noteikumi atšķiras pēc zilbes galotnēm, sākumburtiem un patskaņu kombinācijām. Daudzi noteikumi ir regulāri, taču ir arī daudz izņēmumu, un to kopums padara GR grūtāku ātrai apguvei salīdzinājumā ar vienkāršāku sistēmu, kur tonis tiek atzīmēts ar vienu nemainīgu simbolu (piemēram, Pinyin diakritika vai tā sauktie tonālie burti citās valodās).

Piemēram, pirmā toņa zilbes ar galotni -a (piemēram, bā) GR bieži raksta vienkārši ar vienu patskani — ba. Ir arī īpašas ortogrāfiskas normas, kas attiecināmas uz noteiktiem sākumburtiem; tā, piemēram, zilbes, kas sākas ar l-, m- vai n-, pirmajā tonī dažās vietās tiek rakstītas kā lha, mha un nha attiecīgi — tas ir viens no daudzajiem īpašiem noteikumiem un izņēmumiem GR sistēmā.

Vispārīgi sakot, GR izmanto dažādus ortogrāfiskus paņēmienus — patskaņu maiņu, papildburta pievienošanu, līdzskanu maiņu — lai atspoguļotu toņus, nevis universālu vienotu "toņa burtiņu" sistēmu kā citās tonālajās romanizācijās. Tas padara sistēmu konceptuāli interesantu, bet prasa lielāku memorētās informācijas slodzi no lietotāja.

Priekšrocības un trūkumi

  • Priekšrocības: GR ļauj toņus apvienot ar pamatrakstību, tādējādi noņemot nepieciešamību pēc diakritiskajām zīmēm. Daži lietotāji apgalvo, ka šāda ortogrāfija palīdz labāk internalizēt toņu atšķirības, jo toņi kļūst par rakstības sastāvdaļu.
  • Trūkumi: GR ir grūti sistemātiski apgūt daudzo noteikumu un izņēmumu dēļ. Empīriski pētījumi nav pārliecinoši atbalstījuši apgalvojumu, ka tā uzlabo toņu atcerēšanos salīdzinājumā ar Pinyin. Viens pētījums pat konstatēja, ka pēc gada mācībām studenti, kuri lietoja Pinyin, prata precīzāk izrunāt mandarīnu toņus nekā tie, kuri mācījās ar GR.

Mūsdienu lietojums un status

Pēc tam, kad komunistiskā partija pārņēma varu Ķīnā, tā centās standardizēt romanizācijas sistēmas un plaši atbalstīja Hanyu Pinyin (pinyin) ieviešanu. Rezultātā kontinentālajā Ķīnā Hanyu Pinyin kļuva par dominējošo romanizācijas sistēmu, un GR plaši izzuda no valsts līmeņa lietojuma.

Taču GR nav pilnīgi pazudusi: tai joprojām ir piekritēji un to var sastapt vēsturiskos dokumentos, dažos personvārdos, produktu nosaukumos un vietu nosaukumos. Lai gan Taivānā GR nav galvenā oficiālā sistēma, GR atsevišķos gadījumos parādās ielu zīmēs, personvārdu romanizācijā un vietējos izdevumos; Taivānā oficiālā romanizācija ir Hanyu Pinyin.

Ir arī praktiskas situācijas kontinentālajā Ķīnā, kad tiek lietotas citas formas, lai izvairītos no dubultnosaukumiem. Piemēram, Shaanxi provinces nosaukums reizēm tiek rakstīts GR, nevis Pinyin, jo Pinyin bez toņu marķieriem neatšķirtu divas atšķirīgas provinces ar ļoti līdzīgiem rakstiem (Shǎnxī vs Shānxī). Šādos gadījumos GR ortogrāfija var nodrošināt skaidrāku atšķirību bez diakritikas.

Piemēri

GR piemēri var labi ilustrēt sistēmas darbību. Zemāk ir viens bieži minēts zilbes piemērs, kas parāda, kā GR ortogrāfija mainās atkarībā no toņa:

  • chai — pirmais tonis (Pinyin: chāi)
  • chair — otrais tonis (Pinyin: chái)
  • chae — trešais tonis (Pinyin: chăi)
  • chay — ceturtais tonis (Pinyin: chài)

Vēl viens ilustratīvs piemērs, kas attiecas uz galotni -a, jau minētais: pirmā toņa zilbes ar galotni -a (piemēram, bā) GR raksta ba, izņemot īpašus gadījumus ar sākumburtiem l-, m- vai n-, kuriem var tikt pielietotas formas lha, mha un nha.

Pilna GR ortogrāfija ir detalizēta un iekļauj daudz noteikumu, kas atšķiras pēc patskaņu un galotņu tipa, tāpēc interesentiem un valodu studentiem, kuri vēlas dziļāk izprast sistēmu, ieteicams apskatīt Y. R. Chao oriģinālos darbus un mācību materiālus, kuros GR bieži tiek paskaidrota soli pa solim.

Nobeigums

Gwoyeu Romatzyh ir interesanta un unikāla pieeja tonālās informācijas iekļaušanai ortogrāfijā. Tā demonstrē, kā valodniecība un praktiska rakstība var sadarboties, lai risinātu toņu attēlošanas problēmu drukātā tekstā. Tomēr sarežģītība un liels noteikumu skaits samazināja tās plašo pieņemšanu salīdzinājumā ar Pinyin. Lai gan GR vairs nav plaši izplatīta, tā saglabā vietu valodniecības vēsturē un joprojām tiek izmantota vai minēta dažos kontekstos.