Hatikva — Izraēlas nacionālā himna: vēsture, teksts un izcelsme

Hatikva — Izraēlas nacionālā himna: uzzini tās vēsturi, teksta izcelsmi, mūziku un simboliku; stāsts par ebreju cerību atgriezties dzimtenē.

Autors: Leandro Alegsa

Hatikva (ivritā: התקוה, “Cerība”; tulkojumā arī rakstīts kā Hatikva vai bez patskaņiem H-t-k-v; ivritā) ir Izraēlas valsts himna. Dziesmas teksts atspoguļo vairāk nekā divus tūkstošus gadu ilgās ebreju tautas cerības atgriezties savā vēsturiskajā dzimtenē. Mūsdienās par himnu tiek izpildīta tikai dzejolī iekļautā pirmā strofa un refrēns — tie rada īsu, spēcīgu un emocionālu tekstu, kas ieskanas moll tonā, kam, neraugoties uz skumjāku noskaņu, piemīt ilgas un cerības piepildījuma sajūta.

Teksta un melodijas izcelsme

Teksta autors ir Naftali Herzs Imbers (Naftali Imber), kurš 19. gadsimta beigās sarakstīja devītpantaino dzejoli ar nosaukumu תקותנו (Tikvatenu, “Mūsu cerība”). No šī dzejoļa himnā tika iekļauts tikai sākuma pants un refrēns. Pēdējā refrēna rindiņa tika nedaudz pielāgota, lai labāk iederētos himnas formā, un vārdi tika noklauvēti melodijā.

Melodiju himnai pielāgoja Samuels Koens (Samuel/Šmuel Cohen), Spānijā dzimušais ebrejs, kurš, dzīvojot Austrumeiropā, iedvesmojās no vietējās tautasdziesmas un to pārstrādāja, lai atbilstu Imbera vārdiem. Par melodijas iedvesmas avotu tiek uzskatīta romāņu/moldāvu tautasdziesma; ir arī viedokļi par paralēlēm ar citiem Eiropas melodiskajiem motīviem, taču tradicionālā saistība ar tautasdziesmu ir visplašāk pieņemta.

Himnas pieņemšana un oficiālais statuss

"Hatikvah" jau vakarējos gadsimtu beigās kļuva par neformālu cionistu kustības himnu — to plaši dziedāja sanāksmēs un svinībās. 1897. gadā, Pirmā cionistu kongresa laikā, dziesma kļuva par simbolisku kopības izteiksmi. Pēc Izraēlas valsts proklamēšanas 1948. gadā "Hatikva" tika izmantota kā valsts himna de facto. 2004. gadā, likumdošanas līmenī (ar tā dēvēto Karoga, ģerboņa un himnas likumu), tās statuss tika nostiprināts un himna iegūta oficiālu juridisku atzīšanu.

Teksts (ivritā, transliterācija un latvisks tulkojums)

Oriģinālais ivrits (standarta versija):

כֹּל עוֹד בַּלֵּבָב פְּנִימָה
נֶפֶשׁ יְהוּדִי הוֹמִיָּה
וּלְפַאֲתֵי מִזְרָח קַדִּימָה
עַיִן לְצִיּוֹן צוֹפִיָּה
עוֹד לֹא אָבְדָה תִּקְוָתֵנוּ
הַתִּקְוָה בַּת שְׁנוֹת אַלְפַּיִם
לִהְיוֹת עַם חָפְשִׁי בְּאַרְצֵנוּ
אֶרֶץ צִיּוֹן וִירוּשָׁלָיִם

Transliterācija:
Kol od balevav penimah
Nefesh Yehudi homiyah
Ul’fatei mizrach kadimah
Ayin l’Tziyon tzofiyah
Od lo avdah tikvateinu
Hatikvah bat shnot alpayim
Lihyot am chofshi b’artzeinu
Eretz Tziyon v’Yerushalayim

Latvisks tulkojums (brīvs):
Kamēr sirds joprojām iekšienē pukst,
Joprojām dzīva ebreja dvēsele ilgojas;
Un acs raugās uz Austrumu tālēm, uz Jeruzālemi;
Mūsu cerība vēl nav zudusi —
Cerība, kas divu tūkstošu gadu veca:
Būt brīvam tautai mūsu zemē,
Zemē Cionas un Jeruzālemes.

Simbolika un muzikālā noskaņa

Himnas moll tonālitate un stingri nostādītā, vienkāršā melodija rada melanholisku, taču apņēmības pilnu noskaņu, kas atbilst vārdu saturam — ilgas pēc atgriešanās un cerība uz brīvību. Dziesma symbolizē ne tikai vēsturisku ilgošanos, bet arī nacionālu atjaunotni un identitāti.

Diskusijas un kritika

  • Daži kritizē himnu kā pārāk cieši saistītu ar ebreju nacionālo identitāti, norādot, ka tā nav pilnībā iekļaujoša Izraēlā dzīvojošajām minoritātēm (piem., arābu kopienai).
  • Ir bijušas diskusijas par himnas melodijas emocionālo toni (moll) un par to, vai himnai vajadzētu būt gaišākai vai daudzpusīgākai, tomēr "Hatikvah" saglabā savu plašo atzīšanu un simbolisko nozīmi.
  • Akadēmiski un mūzikas vēsturnieki turpina pētīt melodijas saknes un salīdzinājumus ar citām tautas un klasiskajām melodijām, kas reizēm rada diskusijas par autorību un iedvesmas avotiem.

Lietošana mūsdienās

"Hatikvah" tiek dziedāta valsts svinībās, sporta pasākumos, oficiālajās ceremonijās un ir bieži sastopama arī kultūras un piemiņas pasākumos. Tā ir spēcīgs nacionāls simbols, kas izraisa emocijas gan izcelsmes, gan diasporas ebreju kopienās.

Vairāk par himnas autoru Naftali Imberu, melodijas autoru Samuela Koena lomu un himnas vēsturi var atrast detalizētākos vēstures pētījumos un mūzikas anekdotēs, kas analizē gan literāro, gan muzikālo attīstību no dzejoļa pie valsts himnas.

Teksti

התקוה
כל עוד בלבב פנימה
נפש יהודי הומיה,
ולפאתי מזרח קדימה
עין לציון צופיה - -

עוד לא אבדה תקותנו,
התקוה בת שנות אלפים,
להיות עם חופשי בארצנו
ארץ ציון וירושלים.

HATIKVAKol
 ʻod balevav penimahNefesh Yehudi HomiyahUlfa
'atey Mizrakh KadimahʻAyin
letzion Tzofiyah

ʻOd lo avdah tikvatenuHatikvah
bat shnot alpayimLihyot
am chofshi be'artzenuEretz
Tziyon v'Yerushalayim

Burtiskais tulkojums

Kamēr sirdī, iekšienē,Ebreju dvēsele vēl ilgojas,
Un uz austrumiem, uz austrumu galiem,
acs vēl skatās uz Ciānu;
Mūsu cerība vēl nav zudusi,
Divu tūkstošu gadu cerība,
Būt brīvai tautai mūsu zemē,
Ciānas un Jeruzalemes zemē.

Jautājumi un atbildes

J: Kā sauc Izraēlas valsts himnu?


A: Izraēlas valsts himna ir "Hatikva".

J: Kas ir oriģinālā dzejoļa autors, uz kura balstās "Hatikva"?


A: Oriģinālais dzejolis, uz kura pamata tapa "Hatikva", saucās תקותנו (Tikvatenu), un to sarakstīja Naftali Imber.

J: Kādi ir dziesmas "Hatikvah" vārdi?


A: Dziesmas "Hatikvah" teksts stāsta par 2000 gadus seno ebreju tautas cerību atgriezties savā dzimtenē Izraēlā. Tekstā izmantota tikai Imbera dzejoļa pirmā strofa un refrēns, nedaudz mainot refrēna pēdējo rindiņu.

J: Kur Samuels Koens atrada mūziku dziesmai "Hatikva"?


A: Samuels Koens kādu dienu atrada sevi, skandinot vecu tautasdziesmu, ko viņš izmantoja kā iedvesmu, lai radītu mūziku "Hatikvah".

Jautājums: Kāpēc ir neparasti, ka valsts himna ir moll tonācijā?


A: Tas ir neparasti, ka valsts himna ir moll tonācijā, jo tā skan skumji, bet šajā gadījumā tā atspoguļo ebreju cerību, ka viņu skumjas galu galā pārvērtīsies priekā.

Jautājums: Cik sen jau pastāv ebreju cerība?


A.: Ebreju cerība pastāv jau 2000 gadus.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3