Eiropas siļķu kaija (Larus argentatus) — apraksts, izplatība un uzvedība
Atklāj Eiropas siļķu kaiju (Larus argentatus): detalizēts apraksts, izplatība un uzvedība — dzīvesvietas, migrācija un pielāgošanās piekrastēs un pilsētās.
Siļķu kaija (Larus argentatus jeb Eiropas siļķu kaija) ir liela kaija (līdz 26 collu jeb 66 cm gara). Tā ir visbiežāk sastopamā un pazīstamākā no visām kaijām Rietumeiropas piekrastē. Tā ligzdo Ziemeļeiropā, Rietumeiropā, Skandināvijā un Baltijas valstīs.
Dažas siļķu kaijas, īpaši tās, kas dzīvo aukstākos apgabalos, ziemā migrē tālāk uz dienvidiem, bet daudzas ir pastāvīgie iemītnieki, piemēram, Britu salās, Islandē vai Ziemeļjūras piekrastē. Eiropas siļķu kaijas ir arī bieži sastopamas ap iekšzemes atkritumu izgāztuvēm, un dažas no tām ir pielāgojušās pat dzīvei iekšzemes pilsētās.
Apraksts un atpazīšana
Eiropas siļķu kaija ir liela, robusta putna. Pieaugušajiem raksturīga pelēka mugura un spārnu virsmas, balts vēders un melni gali spārnu galos, kuri vasarā var būt arī daļēji balti. Knābis ir relatīvi spēcīgs, dzeltenā krāsā ar sarkanu plankumu uz apakšžokļa. Kājas parasti dzeltenas. Jaunputni pirmajos gados ir brūngani svītraini un pakāpeniski iegūst pieaugušo krāsojumu 3–4 gadu vecumā.
- Garums: līdz aptuveni 66 cm.
- Spārnu izplētums: 120–150 cm.
- Svars: 800–1 500 g, atkarībā no diapazona un sezonas.
- Dzimumatšķirība: vīrieši parasti nedaudz lielāki nekā mātītes, bet krāsojumā būtisku atšķirību nav.
Izplatība un biotopi
Siļķu kaijas ligzdo uz klintīm, pludmalēm, salām, kā arī uz zemes pie iekšzemes ezeriem un upēm. Tās veiksmīgi izmanto cilvēka radītas vietas — ostas, piekrastes pilsētas un atkritumu izgāztuves. Noteiktas populācijas ir tīri jūras piekrastes, citas — iekšzemes. Šī izplatība padara sugu par vienu no visplašāk pamanāmajām kaijām Eiropā.
Uzturs un barošanās paradumi
Siļķu kaijas ir visēdājas un pielāgojas dažādiem barības avotiem:
- Zivis un jūras bezmugurkaulnieki — nozīmīga daļa no barības piekrastes populācijās.
- Atkritumi un barības atliekas — daudzās pilsētās un pie atkritumu izgāztuvēm tās regulāri barojas no cilvēku radītiem resursiem.
- Olu un cāļu laupīšana — dažkārt plēš putnu olas vai mazuļus.
- Eiropas siļķu kaijas izmanto knābi, lai meklētu barību gan ūdenī, gan zemē; tās zināmas ar priekšmetu kraušanu un pat mazām zādzībām no cilvēkiem.
Vairošanās un uzvedība
Ligzdas parasti tiek veidotas uz zemes vai klintīm, bieži kolonijās. Mātīte ieliek parasti 2–3 olas. Inkubācijas laiks ir aptuveni 26–28 dienas, un inkubācijā piedalās abas dzimumu puses. Cāļi ir gaismas nokrāsas un ātri kustīgi; vecāki tos aktīvi baro un aizsargā pirmajos nedēļās. Sociālas uzvedības iezīme ir koloniju dzīve — aizsardzība pret plēsējiem, skaļa komunikācija un reģionāla teritoriju aizstāvēšana.
Migrācija un kustības
Siļķu kaijas ir daļēji migrējošas. Ziemeļākās populācijas ziemā virzās dienvidu virzienā uz mērenajiem un piekrastes apgabaliem, bet daudzām populācijām, īpaši apgabalos ar siltākiem klimatiem vai stabilu barības pieejamību, ir pastāvīga, teritorija tiek apdzīvota visu gadu.
Skaņas un komunikācija
Kaijas balss ir skaļa, skumīga un bieži raksturota kā “kliedzoša” vai “smejoša” troksnīšanās. Tās izmanto dažādas balsis brīdināšanai, pāru komunikācijai un cīņām par barību vai teritoriju.
Ilgtspēja un draudi
Starptautiskā savienība dabas aizsardzībai (IUCN) šobrīd Eiropas siļķu kaiju klasificē kā sugu ar mazāku bažu (Least Concern), jo tās ir plaši izplatītas un to skaits kopumā ir stabils vai pieaugošs daudzviet. Tomēr lokāli tās saskaras ar draudiem:
- Piekrastes un ligzdošanas vietu iznīcināšana vai traucēšana.
- Ķīmiskā piesārņojuma un plastmasas problēmas — barojoties no atkritumiem kaijas var nonākt sliktā stāvoklī.
- Konflikti ar cilvēkiem pilsētās (agresīva uzvedība, olu iznīcināšana).
Attiecības ar cilvēkiem
Siļķu kaijas bieži ir labi pamanāmas pilsētvidē un piekrastē. Tās tiek gan iecienītas (interesantas un inteliģentas putnas), gan arī kritizētas (trokšņainas, agresīvas vai atkritumu izkliedējošas). Pilsētas iedzīvotājiem ieteicams nerēķināt barību vai neatstāt pārtikas atkritumus vaļā, lai mazinātu konflikta iespējas.
Ilgdzīvošana un plēsēji
Vidējais dzīves ilgums savvaļā var sasniegt 10–15 gadus, bet dažiem indivīdiem ir ziņots par dzīvi vairāk nekā 25–30 gadus. Plēsēji, kas apdraud cāļus un reizēm pieaugušos, ir lapsas, citi plēsoņputni un dažkārt arī cilvēku darbības (piem. auto satiksme pie ostām).
Interesanti fakti
- Siļķu kaija ir ļoti ziņkārīga un mācīga — tās spēj iemācīties jaunas barošanās metodes un pat izmantot rīkus vai sadzīves priekšmetus, lai tiktu pie barības.
- Pastāv dažādas apakšsugas un hibridizācija ar citām kaiju sugām, kas dažkārt apgrūtina taksonomiju.
Eiropas siļķu kaija ir piemērs sugas, kas veiksmīgi pielāgojusies cilvēka radītām izmaiņām vidē, tomēr tās joprojām prasa pārdomātu savvaļas dzīvnieku un vidi saudzējošu pieeju, lai saglabātu veselīgas populācijas nākotnē.
Taksonomija
Siļķu kaiju / mazo kaiju grupas taksonomija ir ļoti sarežģīta, un dažādas iestādes atzīst no divām līdz astoņām sugām.
Šai grupai ir gredzenveida izplatība visā ziemeļu puslodē. Atšķirības starp blakus esošajām formām šajā gredzenā ir samērā nelielas, bet, kad aplis ir pabeigts, tā galējie locekļi - siļķes kaijas un mazās melnkaklajas kaijas - ir skaidri atšķirīgas sugas.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir siļķes kaija?
A: Siļķu kaija ir liela kaija, kas visbiežāk sastopama un labi pazīstama Rietumeiropas piekrastē.
J: Cik gara var izaugt siļķe?
A: Siļķu kaija var izaugt līdz 26 collu jeb 66 cm gara.
J: Kur siļķes kaijas vairojas?
A: Siļķu kaijas ligzdo Ziemeļeiropā, Rietumeiropā, Skandināvijā un Baltijas valstīs.
Vai visas siļķu kaijas ziemā migrē?
A: Nē, ne visas reņģes kaijas ziemā migrē. Daži aukstāku vietu iedzīvotāji ziemā migrē tālāk uz dienvidiem, bet citi ir pastāvīgie iedzīvotāji tādās vietās kā Britu salas, Islande vai Ziemeļjūras piekraste.
J: Kur bez piekrastēm vēl ir sastopamas reņģes kaijas?
A: Eiropas siļķu kaijas ir bieži sastopamas ap iekšzemes atkritumu izgāztuvēm un ir pielāgojušās pat dzīvei iekšzemes pilsētās.
J: Vai siļķes kaijas ir bieži sastopamas Rietumeiropā?
A: Jā, siļķes kaijas ir visbiežāk sastopamās un pazīstamākās no visām kaijām Rietumeiropas piekrastē.
J: Kāds ir reņģes kaijas zinātniskais nosaukums?
A: Siļķu kaijas zinātniskais nosaukums ir Larus argentatus jeb Eiropas siļķu kaija.
Meklēt