Kaijas (Laridae): definīcija, bioloģija, uzvedība
Kaijas, sauktas arī par kaijām, ir putni. Tās pieder pie Laridae dzimtas, Charadriiformes kārtas putniem. Šajā grupā ietilpst vairākas ģintis, piemēram, Larus, Chroicocephalus, Ichthyaetus, Leucophaeus, Rissa un citas, un kopumā zināmas vairākas desmiti sugu visā pasaulē.
Izskats un izmēri
Ir daudz dažādu kaiju tipu, taču lielākā daļa no tām ir galvenokārt baltas ar pelēkiem vai melniem spārnu plankumiem. Bieži sastopams arī kontrasts uz galvas (piem., vasarā melngalvainās formas). Tām parasti ir dzeltenu knābi un tīklotas kājas, kas palīdz peldēšanā un staigāšanā pa pludmali. Salīdzinājumā ar citiem putniem to ķermeņa izmēri var būt ļoti atšķirīgi: no maziem mātītēm līdz lielām sugām — daudzas sugas ir aptuveni vistas lieluma, bet dažas ir ievērojami lielākas. Spārnu izpletums var svārstīties no apmēram 60–170 cm atkarībā no sugas.
Uzturs un barošanās paradumi
Kaijas ir visēdājas un ļoti izpalīdzīgas barības meklētājas. Tās var ēst zivis, vēžveidīgos, kukaiņus, jaunas putnu pēcnācējus, olas un arī cilvēku izmestu pārtiku. Daudzām sugām vairāk patīk gaļa un barība, kuras var viegli atrast pie cilvēku apdzīvotām vietām. Kaijas bieži meklē pārtiku uz atkritumu izgāztuvēm un pilsētu ielām, kā arī seko zvejas laivām, lai satvertu izmestās zivs atliekas.
Tām ir dažādas barošanās tehnikas: slēptā vai atklātā meklēšana krastā, virszemes ķeršana, dažas sugas veic virspusēju sadurkšanos ūdenī, daudzas praktizē kleptoparazītismu (nozagšana no citiem putniem), citreiz izmanto instrumentus vai rīkus — piemēram, sit čaumalas pret akmeni, lai to atvērtu.
Dzīvesvieta un izplatība
Kādreiz kaijas bija galvenokārt sastopamas pie jūras, jo tās ir ūdensputni ar tīklotām kājām, kas labi piemērotas peldēšanai. Mūsdienās daudzas sugas ir ļoti adaptējušās iekšzemes dzīvei un biežāk sastopamas tur, kur ir cilvēku aktivitāte, jo barību var atrast gandrīz jebkur — īpaši pie atkritumu izgāztuvēm, ostām, promenādēm un pilsētvidē. Tās ligzdo uz klintīm, salu plakumiem, pludmalēm, pļavām un bieži arī uz ēku jumtiem un citām cilvēka būvēm.
Uzvedība un sociālā struktūra
Kaijas ir ļoti sociālas putnes — daudzām sugām raksturīgi dzīvošana lielās kolonijās, kur ligzdošanas sezona var pulcēt simtiem vai tūkstošiem pāru. Salīdzinājumā ar citiem putniem kaijas ir inteliģentas un spēj ātri apgūt jaunus barošanās paņēmienus un pielāgoties cilvēku radītām izmaiņām vidē. Tām ir sarežģīta trokšņu un ķermeņa kustību sistēma, ko tās izmanto saziņai ar citām kaijām — kliedzieni, ķermeņa pozas un spārnu atvēršana signalizē briesmas, barības atrašanu vai teritoriālu prasību.
Lielākā daļa kaiju sugu dienā ir nomodā un aktīvas barošanās laikā; naktī tās bieži guļ uz pludmalēm vai, ja ūdens ir mierīgs, uz ūdens, piemēram, ezeros vai jūrā. Dažas sugas arī migrē, sekojot sezonālām barības izmaiņām.
Vairošanās un pēcnācēji
Vairums kaiju sugu ligzdo reizi gadā, un tām ir divi vai trīs mazuļi. Ligzdošana parasti notiek kolonijās, uz zemes vai klintīm, reizēm uz cilvēka būvēm. Oliņas parasti ir bruņainas vai plankumainas, kas palīdz maskēt ligzdu. Jaunās putnu pēcnācēji — cāļi — ir daļēji precociāli: tie drīz pēc izšķilšanās spēj kustēties un baroties ar vecāku palīdzību. Kaiju vecāki stipri sargā savas olas un mazuļus, un daudzas sugas aizstāvēs ligzdu agresīvi, pat līdz nāvei, lai aizsargātu pēcnācējus no plēsējiem vai svešiniekiem.
Ilgmūžība un veselība
Kaiju dzīves ilgums ir atkarīgs no sugas — daudzas sugas dzīvo 10–30 gadus savvaļā, atsevišķiem individuāliem var izdoties nodzīvot vēl ilgāk. Tās var izplatīt slimības un parazītus, ja barojas pie atkritumu izgāztuvēm, tādēļ to veselības stāvoklis bieži atspoguļo apkārtējās vides piesārņojumu.
Attiecības ar cilvēkiem un aizsardzība
Kaijas ir ļoti pielāgojušās cilvēku klātbūtnei — daudzas populācijas pieaug tieši cilvēku radīto barības resursu dēļ. Tomēr tās bieži tiek uzskatītas par traucēkli pilsētvidē un piekrastē, jo traucē atpūtniekiem, tuksnešojot pārtiku, traucējot lidostu darbību vai gredzenojot zvejas rīkus. Dažas sugas ir apdraudētas vai to skaits samazinās sakarā ar dzīvotņu zudumu, ķīmisko piesārņojumu, plastmasu un zvejas aprīkojuma radītiem draudiem, kā arī invazīviem plēsējiem ligzdošanas vietās.
Cilvēki parasti kaijas neēd, taču vēsturē ir reģionāli izņēmumi, kur tās medīja vai izmantoja pārtikā. Mūsdienā galvenais sabiedrības uzdevums ir sabalansēt cilvēku vajadzības un putnu aizsardzību — daudzviet tiek īstenotas programmas, kas ierobežo atkritumu pieejamību, regulē populāciju turēšanu un aizsargā ligzdošanas vietas.
Kopsavilkums
Kaijas ir adaptīvi, inteliģenti un sociāli putni, kas labi pielāgojušies dažādām vidēm — no klajām piekrastēm līdz pilsētvidēm. Lai gan daudzu sugu populācijas vietām pieaug, daudzām joprojām draud cilvēku darbības radītie riski, tāpēc to dzīvotņu saglabāšana un atbildīga atkritumu apsaimniekošana ir svarīgas ilgtermiņa aizsardzībai.
Saistītās lapas
- Siļķu kaija
- Mazā melnkakla kaija
- Vispārējās atļaujas saskaņā ar 1981. gada Dabas un lauku ainavu likumu (Wildlife & Countryside Act 1981)
Jautājumi un atbildes
J: Kāds ir Laridae dzimtas putnu kopējais nosaukums?
A: Laridae dzimtas putnu parastais nosaukums ir kaijas jeb jūras kaijas.
J: Kā izskatās kaijas?
A: Lielākā daļa kaiju ir baltas, ar pelēkiem vai melniem spārniem, dzeltenu knābi un aptuveni vistas lieluma (bet dažas ir mazākas).
J: Ko ēd kaijas?
A: Kaijas var ēst lielāko daļu barības, bet tām vairāk patīk gaļa nekā jebkas cits. Tās meklē apkārt izmestu pārtiku un beigtus dzīvniekus, ko ēst, kā arī medī.
J: Kur kaijas guļ?
A: Dienā kaijas parasti guļ pludmalēs, bet naktī tās guļ arī uz ūdens, piemēram, ezeros vai jūrā, ja tā ir mierīga.
Vai kaijas ir sastopamas tikai jūras tuvumā?
A: Agrāk kaijas bija sastopamas tikai jūras tuvumā, jo tās ir ūdensputni, kuriem ir tīklotas kājas peldēšanai, tomēr, pateicoties to spējai atrast barību visur, kur dzīvo cilvēki, tās ir kļuvušas biežāk sastopamas iekšzemē.
J: Cik inteliģentas ir kaijas salīdzinājumā ar citiem putniem?
A: Salīdzinājumā ar citiem putniem kaijas uzskata par diezgan inteliģentām; tām ir sarežģīta trokšņu un ķermeņa kustību sistēma, ko tās izmanto, lai sazinātos savā starpā.
J: Cik bieži kaijas vairojas un cik daudz mazuļu tām parasti ir?
A: Lielākā daļa kaiju sugu vairojas reizi gadā, un parasti tām ir divi vai trīs mazuļi.