Highland cattle (skotu gēlu valodā: Bò Ghàidhealach; skotu: Heilan coo) ir Skotijas liellopu šķirne, kas pazīstama ar savu izturību un raksturīgo izskatu. Tiem ir gari ragi un biezs, divslāņu apmatojums: gari, eļļains ārējie mati un mīksts, pūkains zemākais slānis. Šāds apmatojums pasargā no vēja un mitruma un ļauj šķirnei labi izturēt skarbos augstienu apstākļus, kur bieži līst un pūš stipri vēji.
Izskats un krāsa
Highland šķirnei raksturīgs garš, viļņains un vilnains kažoks, kas var būt dažādās krāsās: sarkanā (visizplatītākā), melnā, strīpainā (brindle), sudraba, dzeltenīgā un citās toņu variācijās. Gan buļļiem, gan govīm ir spēcīgi, plaši ragi, kuri var izskatīties atšķirīgi atkarībā no dzimuma un līnijas. Apmatojuma struktūra — eļļainais ārējais slānis pār pūkainu pamatu — padara to ūdensizturīgu un siltu.
Izmēri, īpašības un dzīves ilgums
Tās ir izturīgas liellopu šķirnes. Buļļi var sasniegt svaru līdz apmēram 800 kilogramiem, bet govis līdz aptuveni 500 kilogramiem. Gaļas ražošanā novērtē gan dzīvnieku masu, gan gaļas garšu un struktūru. Highland govju piens parasti ir ar augstu tauku saturu, kas agrāk ļāva izmantot to arī piena produktu ražošanai mazā mērogā. Šķirnes vidējais dzīves ilgums ir liels — daudzi dzīvnieki dzīvo 12–20 gadus, ja tiem nodrošina labu kopšanu.
Temperaments un reprodukcija
Highland liellopi parasti ir miermīlīgi, ziņkārīgi un labi piemēroti nelielu saimniecību apstākļiem. Tos raksturo laba mātes instinkts — govis parasti labi rūpējas par teļiem un bieži dzemdē bez lielām grūtībām. Normāla intensitāte reprodukcijai ir viena kļūda gadā; dvīnīšu piedzimšana nav izplatīta.
Gaļas kvalitāte un izmantošana
Highlands galvenokārt audzē gaļas ieguvei. Tās gaļa tiek vērtēta par izteiktu garšu, labu tekstūru un salīdzinoši labu tauku sadalījumu (marbling). Daudzi avoti norāda, ka šīs šķirnes gaļā var būt zemāks holesterīna līmenis un zemāks kopējā tauku saturs nekā dažu citu šķirņu gaļā, taču tas var atšķirties atkarībā no barošanas un audzēšanas apstākļiem. Papildus gaļai Highlands izmanto arī ainavu uzturēšanai (konservācijas ganības), demonstrācijām un kā hobija dzīvniekus.
Audzēšana, kopšana un barošana
Šī šķirne ir pazīstama ar zemu uzturēšanas prasību līmeni. Highland liellopi labi pārtiek no rupjāka barības fonda — tie var ganīties uz zālājiem, krūmājiem un pat skarbākas ganību teritorijās, kur citas šķirnes varētu ciest. Tomēr jaunajiem teļiem un silti barotiem dzīvniekiem ziemā var būt nepieciešama papildbarība, un ekstremālos laikapstākļos noder nojume. Veselības profilakses pasākumi (vakcinācijas, parazītu kontrole, regulāra kāju un stāvokļa pārbaude) ir tādi paši kā citām piena un gaļas šķirnēm.
Veselība un biežākās problēmas
Highland šķirne kopumā ir veselīga un mazāk uzņēmīga pret daudziem klimatiskajiem stresa faktoriem. Tomēr dzīvniekiem var būt standarta liellopu slimību risks — gremošanas problēmas, parazīti, elpceļu vai pēdu saslimšanas — tāpēc regulāra veterinārā uzraudzība un pareiza barošana ir svarīga. Dažkārt, atkarībā no saimniecības prakses, tiek veikta ragu apstrāde vai atstāj ragi neskarti, jo tie ir svarīgs šķirnes skaistuma un dabiskās aizsardzības elements.
Vēsture un izplatība
Šīs šķirnes izcelsme ir Skotijas augstienēs un Ārējos Hebridu salās. Tās pirmo reizi minētas jau 6. gadsimtā pēc mūsu ēras, un kopš tā laika Highland liellopus eksportē un audzē visā pasaulē — Eiropā, Ziemeļamerikā, Austrālijā un citur. Mūsdienās šķirne ir gan komerciāla gaļas ražošanai, gan arī populāra kā ainavu uzturēšanas līdzeklis un tūristu piesaistes objekts.
Kopumā Highland cattle ir praktiska, pārliecinoša un vizuāli pievilcīga šķirne, kas īpaši piemērota saimniecībām ar skarbiem laikapstākļiem un tiem, kas novērtē dabīgus, mazprasīgus liellopus ar labu gaļas kvalitāti.
