Smilšu pulksteņa delfīns (Lagenorhynchus cruciger) — apraksts un fakti
Smilšu pulksteņa delfīns (Lagenorhynchus cruciger) — reti Antarktikas melnbalts delfīns: apraksts, uzvedība, dzīvotne, barība un pārsteidzoši fakti.
Smilšu pulksteņa delfīns Lagenorhynchus cruciger ir neliels, kontrastējoši melnbalts delfīns, kas galvenokārt dzīvo aukstajos Dienvidu okeāna ūdeņos. To raksturo raksturīgais baltais plankums sānos, kas nedaudz atgādina smilšu pulksteņa formu — no tā cēlies sugas latviskais nosaukums. Šī suga ir īpaša ar to, ka to sastop galvenokārt Antarktikas apgabalos un apkārtējos subantarktiskajos ūdeņos.
Izskats
Smilšu pulksteņa delfīns ir melnbalts: mugura un galva parasti tumšas, vēders balts, bet sānos uz muguras un vēdera robežas ir izteikti balti "smilšu pulksteņas" plankumi. Galva ir samērā apaļa, deguns īsāks nekā daudziem citiem delfīniem. Dorsālā pleznas formas var būt ieapaļota un neliela. Zobi ir koniski un piemēroti, iespējams, gan zivju, gan vēžveidīgo satveršanai un čaulu plēsumiem.
Izmēri
Pieaudzis īpatnis parasti ir aptuveni 1,6–1,9 m garš un var svērt apmēram 80–120 kg, atkarībā no indivīda un novērošanas avota. Tā izmēri padara to par vienu no mazākajām dienvidu delfīnu sugām.
Izplatība un dzīvotne
Smilšu pulksteņa delfīns galvenokārt sastopams Antarktikas un subantarktiskajos ūdeņos. Tās reģioni ietver ap Dauninga, Džordžijas un citām dienvidu salām, kā arī plašākas jūras zonas ap Dienvidpolu. Daži indivīdi vai grupas ir novērotas arī tālāk no galvenā areāla, tostarp Dienvidu Jaunzēlandes piekrastē un reizēm pie Čīles dienvidu krastiem. Vidējā ūdens temperatūra vietās, kur tās bieži sastop, parasti ir ļoti zema — aptuveni 0,1–0,3 °C.
Uzvedība un barošanās
Smilšu pulksteņa delfīni parasti veido mazas grupas — bieži 5–10 indivīdu lielas; tomēr reģistrētas arī lielākas sapulces (līdz vairākiem desmitiem). Tie ir ātri un enerģiski peldētāji, kas dažkārt izrāda interesi par kuģiem un nereti vizina laivu priekšgala viļņos (bow-riding). Bieži tos novēro kopā ar dažām citiem Dienvidu jūras sugu pārstāvjiem, piemēram, somu vaļiem.
Barošanās ziņā smilšu pulksteņa delfīni ēd mazas zivis, kalmārus un dažādus vēžveidīgos. Tā kā tām ir koniski zobi, tās var pamanīt gan glaudīt, gan saplēst cietāku čaulu vai noturēt dzīvību, kuru pēc tam norīt.
Vairojums un dzīves cikls
Par sugas reprodukcijas bioloģiju ir ierobežota informācija, jo suga dzīvo attālos apgabalos un ir grūti pētāma. Pieņēmumi, balstoties uz līdzīgām sugas grupām, liecina, ka grūtniecība var ilgt apmēram 10–12 mēnešus, mazuļi piedzimst salīdzinoši mazi un tos piena periods var ilgt vairākus mēnešus līdz pat diviem gadiem. Seksuālā nobriešana iestājas pēc dažiem gadiem.
Pētniecība un novērojumi
Smilšu pulksteņa delfīns zinātnē pirmoreiz parādījās 19. gadsimtā — 1820. gadā parādījās tā zīmējums, kas pievērsa uzmanību šai sugai. Tomēr sugas izpēte ir ierobežota, jo tās dzīvošanas vietas ir attālas un bieži nepieejamas kuģiem un pētniekiem. Ir pieejami tikai daži muzeju paraugi un zinātniski detalizēti izpētīti indivīdi, tādēļ daudzi aspekti par populācijas lielumu, migrācijas ceļiem un dzīvesveidu joprojām nav pilnībā izpētīti.
Draudi un aizsardzība
Lai gan precīzs sugas populācijas lielums nav zināms, tā tiek uzskatīta par jūtīgu attiecībā uz klimata izmaiņām, jo mainoties jūras temperatūrai un ledus segumam var mainīties barības pieejamība. Citi potenciālie draudi ir nejaušā noķeršana zvejā (bycatch), trokšņainā lauku un kuģu satiksme, piesārņojums (savākšanās toksīniem un mikroplastmasai) un plīvrietoši izmaiņas pārtikas ķēdēs. Sugas aizsardzība ietver starptautiskas un nacionālas jūras aizsardzības politikas ievērošanu, pētniecības veicināšanu un jūrniecības darbību regulēšanu jutīgos reģionos.
Attiecības ar cilvēkiem
Smilšu pulksteņa delfīni parasti neatrodas tuvu bieži apdzīvotām jūras teritorijām, tādēļ tie reti mijiedarbojas ar cilvēkiem. Tomēr tos novērojošie dabas skatītāji un zinātnieki uzsver sugas pievilcību un nozīmi ekosistēmā. Tā kā pieejamie dati ir ierobežoti, turpmāki novērojumi un pētījumi ir svarīgi, lai izprastu sugas stāvokli un nodrošinātu ilgtspējīgu aizsardzību.
Piezīme: daļa agrāk publiskotās informācijas, piemēram, par to, ka "zinātnieki ir izpētījuši tikai sešus indivíduos", var būt saistīta ar to, ka ir ļoti ierobežots skaits konservētu specimenu un detalizētu bioloģisku datu. Kopumā suga ir maz pētīta, bet to regulāri novēro dabā ar specializētām ekspedīcijām.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir smilšu pulksteņa delfīns?
A: Smilšu pulksteņa delfīns ir delfīnu suga, kas salīdzinājumā ar citiem delfīniem ir maza un plata.
J: Kur dzīvo smilšu pulksteņa delfīns?
A: Smilšu pulksteņa delfīns dzīvo tikai ļoti aukstos Antarktikas ūdeņos.
J: Kā zinātnieki pirmo reizi uzzināja par smilšu pulksteņa delfīnu?
A: Zinātnieki pirmo reizi uzzināja par smilšu pulksteņa delfīnu, kad 1820. gadā tika uzzīmēts tā zīmējums.
Jautājums: Cik daudz smilšu pulksteņa delfīnu ir izpētījuši zinātnieki?
A: Zinātnieki ir izpētījuši tikai sešus smilšu pulksteņa delfīnus.
J: Kāda ir vidējā ūdens temperatūra smilšu pulksteņa delfīna dzīvesvietā?
A: Vidējā ūdens temperatūra smilšu pulksteņa delfīnu dzīvesvietā ir 0,1-0,3 grādi pēc Celsija.
J: Ar ko ēd smilšu pulksteņa delfīni?
A: Domājams, ka smilšu pulksteņa delfīni pārtiek no mazām zivīm, vēžveidīgajiem un kalmāriem. Tiem ir koniski zobi, ko, iespējams, izmanto vēžveidīgo čaulu laušanai.
J: Kur vēl ir redzēti smilšu pulksteņa delfīni?
A: Daži smilšu pulksteņa delfīni ir novēroti Jaunzēlandes dienvidos un Čīlē, bet parasti tie uzturas ap Antarktiku.
Meklēt