Hiacintes papagailis (Anodorhynchus hyacinthinus) — apraksts un aizsardzība
Hiacintes papagailis — ievērojams 100 cm garais, apdraudētais papagailis: apraksts, draudi, aizsardzība un praktiski konservācijas risinājumi.
Hiacintes papagailis (Anodorhynchus hyacinthinus) ir papagailis, kura dzimtene ir Centrālamerika un Dienvidamerikas austrumu daļa. Tas ir garāks par jebkuru citu papagaiļu sugu — no galvas augšas līdz garās, smailās astes galam tas sasniedz aptuveni 100 cm. Tā ir lielākā papagaiļu suga un viena no lielākajām lidojošajām putnu sugām kopumā. Pieauguša putna svars parasti ir aptuveni 1–1,7 kg, un tas izceļas ar koši zilu spalvojumu un dzeltenu ādas laukumu ap acīm un knābi.
Izskats un atšķirīgās pazīmes
Hiacintes papagaiļiem ir spēcīgi, izteikti iekšķi knābji, kas ļauj izlauzt cietus palmu riekstus un citus cietas čaumalas augus. To mēle ir salīdzinoši gara un cieta, kas palīdz manipulēt ar sēklām un augļiem. Ādas ap acīm un knābja pamatni ir dzeltenas krāsas kontrastā ar intensīvi zilajām spalvām, kas padara šo sugu viegli atpazīstamu.
Izplatība un dzīvotnes
Hiacintes papagaiļi apdzīvo plašākas tropu zonas — mitras un sausākas lapegles mežu zonas, palmu audzes, upju palienas un tropu pļavas. Tie sastopami plašos apgabalos Dienvidamerikā, īpaši Pantanālā, Amazones nomalēs un Brazīlijas dienvidu daļās. Ļoti svarīgas ir vecas, lielas ligzdošanai piemērotas koku dobes, piemēram, Manduvi koks (Sterculia apetala), kurās tie veido ligzdas.
Barošanās
Barībā hiacintes galvenokārt izmanto dažādu palmu riekstus un sēklas, kā arī augļus, nektāru un citas augu izcelsmes vielas. To spēcīgie knābji ļauj sasprāgt pat ļoti cietas čaumalas, un tie regulāri ceļo plašākos apgabalos, meklējot nogatavojušos barību. Dažos apgabalos tie specializējas uz konkrētu palmu sugu riekstiem, tādēļ šo palmu aizsardzība ir būtiska papagaiļu izdzīvošanai.
Uzvedība un attiecības
Hiacintes papagaiļi parasti dzīvo pāros vai nelielās grupās. Tie ir skaļi un sociāli putni, kuri sazinās ar skaļiem klaigām un zvaniem. Pāri bieži ir monogāmi un ilgstoši — tie kopā audzina mazuļus un aizsargā ligzdu. Putni var veikt sezonālus barošanās migrācijas, pārvietojoties uz vietām, kur šobrīd ir pieejama barība.
Vairošanās
Hiacintes ligzdo koku dobumos vai citās aizsargātās dobēs. Tipiska oliņu iznese ir 1–3 olas; inkubācijas periods ilgst apmēram 25–30 dienas, un tēviņš parasti baro mātīti inkubācijas laikā. Jaunie putni joprojām tiek baroti ligzdā vairākas nedēļas pēc izšķilšanās, un pieauguša vecuma sasniegšana notiek pakāpeniski — seksuāla brieduma vecums var iestāties pēc vairākiem gadiem.
Dabiski ienaidnieki
Ligzdas un olas var apdraudēt dažādi plēsēji — mazie zīdītāji, plēsīgie putni un rāpuļi. Dažās ekosistēmās arī citi putni, kas izplata sēklas un augļus, ir svarīgi ekoloģiskie partneri, jo tie palīdz jaunu koku izplatīšanā un atjaunošanā, kas savukārt nodrošina ligzdošanai piemērotas vietas hiacintes papagaiļiem.
Draudi
Galvenie draudi hiacintes papagaiļiem ir saistīti ar cilvēka darbību:
- dzīvotņu iznīcināšana — mežu izciršana, zemes izmantošana lauksaimniecībai un ganībām samazina pieejamo ligzdošanas un barošanās teritoriju;
- nelegālā laupīšana un lolojumdzīvnieku tirdzniecība — ķeršana savvaļā ir būtisks spiediens uz populācijām;
- medības un spalvu tirgus — daļēji vēsturiskas prakses un vietējs medību spiediens;
- barības pieejamības samazināšana — palmu un citu svarīgu augu izzušana;
- trakumi un cilvēka traucējumi ligzdošanas periodā.
Šo iemeslu dēļ suga ir iekļauta Starptautiskās Dabas aizsardzības savienības Sarkanajā sarakstā kā apdraudēta, un tai ir piešķirta aizsardzība, iekļaujot to Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) I pielikumā.
Aizsardzība un saglabāšana
Globālas un vietējas aizsardzības iniciatīvas ir kritiski svarīgas, lai saglabātu hiacintes papagaiļu populācijas. Šajā darbā ietilpst:
- dzīvotņu aizsardzība un atjaunošana — saglabāt lielus, ligzdošanai piemērotus kokus un palmu audzes;
- pretpārdošanas pasākumi — stingrāka kontrole un izglītošana, lai samazinātu pieprasījumu pēc savvaļas putniem kā mājdzīvniekiem;
- ligzdošanas vietu aizsardzība un mākslīgo ligzdu uzstādīšana vietās, kur trūkst dabisku dobumu;
- savvaļas populāciju monitorings un pētniecība — datu vākšana par atjaunošanas panākumiem un draudu intensitāti;
- kapitāla audzēšanas programmas likumīgai, kontrolētai audzēšanai un reintrodukcijai, ja nepieciešams;
- vietējo kopienu iesaiste un izglītība — veidojot alternatīvus ienākumu avotus un informējot par sugas nozīmīgumu ekosistēmā.
Kā ikviens var palīdzēt
- neiegādājieties papagaiļus, ja ir šaubas par to izcelsmi — izvēlieties tikai sertificētus, legāli audzētus putnus;
- atbalstiet organizācijas, kas strādā pie hiacintes papagaiļu un to dzīvotņu saglabāšanas;
- veiciniet ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu un koku stādīšanu vietējo mežu atjaunošanai;
- izglītojiet citus par sugas nozīmīgumu un draudiem, ar kuriem tā saskaras.
Hiacintes papagailis ir simbols tropu mežu bioloģiskajai daudzveidībai un to saglabāšanas nepieciešamībai. Ja šīs sugas aizsardzībā tiks pievērsta pastāvīga uzmanība — gan piesardzot dzīvotnes, gan ierobežojot nelegālo tirdzniecību — ir cerības uz populāciju stabilizāciju un atveseļošanos.

Hiacintes makaka
Jautājumi un atbildes
J: Kāds ir hiacintes makaka zinātniskais nosaukums?
A: Hiacintes makaka zinātniskais nosaukums ir Anodorhynchus hyacinthinus.
J: Cik garš ir hiacintes makaks?
A: Hiacintes makaka ir aptuveni 100 cm gara, sākot no galvas augšas līdz garās smailās astes galam.
J: Ar kādu barību pārtiek hiacintes makaka?
A: Hiacintes makaki ēd vietējo palmu riekstus, augļus, nektāru un dažādas sēklas. Tie barojas arī ar acuri riekstiem, kas izkļuvuši cauri liellopu gremošanas sistēmai.
J: Kāpēc hiacintes makaki ir apdraudēti?
A: Hiacintes makaki ir apdraudēti biotopu izzušanas, savvaļas putnu izķeršanas lolojumdzīvnieku tirdzniecībai, kā arī cilvēku iznīcināšanas dēļ, lai iegūtu krāšņas spalvas un citiem mērķiem.
J: Kā tukāni ietekmē hiacintu vairošanās ātrumu?
A: Tukāni izplata Manduvi koku sēklas, kas ir nepieciešamas hiacinšu pavairošanai, tomēr tie apēd arī 53 % to olu, kas samazina to populācijas pieauguma tempu.
J: Kādas starptautiskās organizācijas aizsargā šo sugu?
A: Šo sugu no izmantošanas vai iznīcināšanas aizsargā Starptautiskās dabas aizsardzības savienības Sarkanā grāmata un Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām sugām (CITES) I pielikums.
Meklēt