Hyracotherium (Eohippus) — agrīnā eocēna paleotērs un zirgu senči
Hyracotherium (Eohippus) — agrīnā eocēna paleotērs un zirgu senči: fosilijas, evolūcija un 55–45 milj. gadu vēsture Ziemeļeiropā un Āzijā.
Hyracotherium agrāk bieži tika saukts arī par Eohippus (no grieķu valodas — “rītausmas zirgs”). Nosaukums Hyracotherium apzīmē mazāka izmēra paleotēru formu, un šī grupa tiek uzskatīta par zirgu un brontoteriju tālākiem senčiem. Tomēr taksonomiski Hyracotherium un Eohippus nav pilnīgi identiski — pētniecībā pastāv nianses un pārdalījumi starp šiem nosaukumiem, jo fosiliju materiāls ir plaši izplatīts un dažkārt atšķirīgi interpretēts.
Laikmets un izplatība
Hyracotherium dzīvoja agrīnā eocēna periodā, aptuveni pirms 56–45 miljoniem gadu. Fossilijas liecina, ka šīs radības apdzīvoja ziemeļu puslodes reģionus — galvenokārt Āziju un Eiropu. To atradumu vietas rāda, ka šie dzīvnieki dzīvoja galvenokārt siltos, mežainos biotopos, kur bija pieejams daudz mīkstu lapu un dzīvžogu — tipiska vieta pārtikai maziem pārtikē ēdājiem.
Atklāšana un nosaukšana
Pirmās Hyracotherium fosilijas Anglijā tika aprakstītas 1841. gadā, kad tās konstatēja un aprakstīja paleontologs Ričards Ouens (Richard Owen). Sākotnēji atradumi tika nosaukti par hirakoteriju, un vēlāk, pētot līdzīgus atradumus citos reģionos, tika izvirzīta diskusija par to, kā vārdus un sugas labāk sistematizēt.
Morfoloģija un ekoloģija
Hyracotherium bija ļoti mazs, slaids paleotērs — salīdzināms ar mūsdienu mazu suņu vai lielu kaķu izmēru. Aptuvenie parametri:
- augstums pie pleca apmēram 30–40 cm;
- ķermeņa svars neliels, daži kilogrami līdz daudziem desmitiem kilogramu atkarībā no sugas;
- priekšējās kājas beidzās ar vairākām pirkstu nagām (bieži četras priekšķepas un trīs pakaļķepas), kas atšķīrās no vienpirkstu mūsdienu zirgiem;
- zobi bija zemi, ar noapaļotām kaušveida virsmām (bunodonti), piemēroti lapu un mīkstu augu grauzšanai — tipiska barība bija lapas, jaunie dzinumi un iespējams mīksti augļi.
Šī morfoloģija liecina, ka Hyracotherium bija mežainu teritoriju dzīvnieks, kas pārsvarā barojās ar augu materiālu (browser), nevis ar cietu zālienu barību, kas parādījās vēlākas perodo evolūcijā.
Evolūcijas nozīme un taksonomija
Hyracotherium tiek uzskatīts par svarīgu grupu, jo tās radības ir viens no agrīnajiem perissodaktilu (nepāra pirkstu dzīvnieku) pārstāvjiem, no kuriem vēlāk attīstījās mūsdienu zirgi (Equidae) un citu lielu perissodaktilu grupu priekšteči. Tomēr taksonomijā ir notikušas izmaiņas: sākotnējā tipa suga H. leporinum tagad bieži tiek atdēvēta kā Eohippus, un daļa materiāla, kas agrāk tika pieskaitīts Hyracotherium, ir pārvērtēta vai sadalīta citās sugās un ģintīs. Tā rezultātā nosaukums Eohippus mūsdienās tiek lietots, lai aprakstītu atsevišķus agrīnos protozirgu atradumus, īpaši Ziemeļamerikā atrastos materialus.
Kopsavilkums
Hyracotherium ir agrīna eocēna paleotēra grupa, kas sniedz svarīgas liecības par to, kā no mazām, daudzpirkstu meža dzīvēm attīstījās vēlāk mūsdienu zirgi un citas perissodaktilas līnijas. Tā taksonomija ir sarežģīta un tikuši veikti daudz pārvērtējumu, tāpēc dažkārt tiek lietoti gan nosaukumi Hyracotherium, gan Eohippus, atkarībā no tā, kuras fosilijas un reģioni tiek apskatīti.
Jautājumi un atbildes
J: Kā agrāk sauca hirakoteriju?
A: Hyracotherium agrāk sauca par Eohippus.
J: Kāda ir Hyracotherium suga?
A: Hyracotherium ir Eirāzijas suga, Palaeothere.
J: Vai Hyracotherium ir tas pats, kas Eohippus?
A: Nē, Hyracotherium nav tas pats dzīvnieks, kas Eohippus, kas ir senākais zirgs.
J: Kad dzīvoja Hirakoterijs?
A: Hyracotherium dzīvoja eocēna laikmeta sākumā, apmēram pirms 55-45 miljoniem gadu.
J: Kur dzīvoja hirakoterijs?
A: Hyracotherium dzīvoja ziemeļu puslodē Āzijā un Eiropā.
J: Kas un kur atrada pirmās hirakoterija fosilijas?
A: Pirmo Hyracotherium fosilijas 1841. gadā Anglijā atrada Ričards Ouens.
J: Kāda ir sākotnējā Hyracotherium suga un par kādu to uzskata tagad?
A: Sākotnējā Hirakoterija suga ir H. leporinum, kas tagad tiek uzskatīta par Eohippus sugu.
Meklēt