Iguanodons
Iguanodon ir ornitopoda dinozauru ģints no Eiropas, Ziemeļamerikas, Āfrikas un Āzijas zemākās krītas perioda. Tas dzīvoja pirms 125/126 miljoniem gadu (mya).
Iguanodons, kuru 1822. gadā atklāja un trīs gadus vēlāk aprakstīja angļu ģeologs Gideons Mantels, bija otrais oficiāli nosauktais dinozaurs pēc megalozaura. Kopā ar megalozauru un hilaeozauru tas bija viena no trim ģintīm, ko sākotnēji izmantoja Dinosauria definēšanai.
Liels, resns zālēdājs Iguanodons, kā uzskata daži, pieder pie vienas dzimtas ar pīļveidīgajiem hadrozaurozauriem. Ģints taksonomija joprojām ir pētījuma temats, jo tiek nosauktas jaunas sugas vai sen zināmas sugas tiek pārceltas uz citām ģintīm.
Zinātniskā izpratne par Iguanodonu laika gaitā ir attīstījusies. No fosilijām tiek iegūta jauna informācija. Pētnieki ir izvirzījuši pamatotas hipotēzes par dzīvo dzīvnieku, tostarp par barošanos, pārvietošanos un sociālo uzvedību. Kā vienam no pirmajiem zinātniski zināmajiem dinozauriem Iguanodon ir neliela, bet ievērojama vieta sabiedrības priekšstatos par dinozauriem. Tā mākslinieciskais attēlojums mainījās pēc jaunām tā atlieku interpretācijām.
Bernissart Iguanodona skeleta montāža
Briesmīgs ierocis - Ignuanodona īkšķis.
Iguanodona galvaskauss no Oksfordas Universitātes Dabas vēstures muzeja
Sugas
Atzītas vismaz divas sugas:
- I. bernissartensis, ko 1881. gadā aprakstīja Džordžs Alberts Boulengeris, ir šīs ģints tipveida suga. Šī suga ir vislabāk pazīstama pēc daudzajiem skeletiem, kas 1878. gadā atrasti akmeņogļu slāņos Bernisartā, Beļģijā. Šajā vietā, ogļu raktuvē, tika izrakti 36 pieaugušu cilvēku skeleti. Tas ir līdz šim lielākais šīs sugas atradums. Šī suga ir liela un spēcīga.
- I. galvensis, kas aprakstīts 2015. gadā, ir balstīts uz pieaugušo un nepilngadīgo atliekām, kas atrastas nogulumos Teruelā, Spānijā, un datētas ar aptuveni 126 mya.
Stāja un kustības
Tā kā priekšējās ekstremitātes bija īsākas par pakaļējām, Mantels sprieda, ka tas varētu pārvietoties uz divām kājām, pretstatā Ouvenam, kurš uzskatīja, ka tas ir četrkājains. Tā nu ir noticis, ka tas, iespējams, izmantoja abus veidus. Lēna staigāšana būtu veikta uz visām četrām kājām, bet ātrāka skriešana - uz pakaļkājām. Jebkurā gadījumā ķermeņa stāvoklis būtu vairāk horizontāls nekā vertikāls, un asti virs zemes noturētu sakostotas (kaulainas) saites (tās skaidri redzamas uz skeleta). No plēsējiem tas aizsargātos uz pakaļkājām, kā ieročus izmantojot spēcīgās priekšējās rokas un duncim līdzīgos īkšķus.
Ēšana
Uzskata, ka, tāpat kā lielākajai daļai citu ornitisko dzīvnieku, arī Iguanodonam bija sava veida vaigiem līdzīga struktūra, muskuļota vai nemuskuļota, lai noturētu barību mutē.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Iguanodons?
A: Iguanodon ir ornitopoda dinozauru ģints no Eiropas, Ziemeļamerikas, Āfrikas un Āzijas zemākās krītas perioda.
Q: Kad dzīvoja Iguanodon?
A: Iguanodons dzīvoja pirms 125/126 miljoniem gadu (mya).
J: Kas atklāja un aprakstīja Iguanodonu?
A: Iguanodonu 1822. gadā atklāja un trīs gadus vēlāk aprakstīja angļu ģeologs Gideons Mantels.
J: Kādas ir trīs ģintis, kas tika izmantotas, lai definētu Dinosauria?
A: Sākotnēji Dinosauria definēšanai izmantoja trīs ģintis: Megalosaurus, Hylaeosaurus un Iguanodon.
J: Cik liels bija Iguanodons?
A: Iguanodons bija liels, resns zālēdājs.
J: Vai ir kādi pierādījumi, kas liecina, kāda bija tā uzvedība vai dzīvesveids?
A: Jā, pētnieki, pamatojoties uz fosilijām, ir izteikuši pieņēmumus par tā dzīvesveidu, tostarp par barošanos, pārvietošanos un sociālo uzvedību.
J: Kāpēc Iguanodons ir labi zināms?
A: Iguanodons kā viens no pirmajiem zinātniski zināmajiem dinozauriem ir labi pazīstams.
