Iguanodon ir ornitopoda dinozauru ģints, kuras fosilijas atrastas Eiropā, Ziemeļamerikā, Āfrikā un Āzijā, galvenokārt zemākās krītas slāņos. Šos radījumus datē ar aptuveni 125–126 miljoniem gadu (mya), un tie pieder pie agrīnās kreta perioda faunas. Fosilijas liecina, ka Iguanodon dzīvoja dažādos sauszemes biotopos — platiem deltu un upju līmeņu apvidos, kā arī mežainākās teritorijās, kur bija pieejama zāle un zemo krūmu veģetācija.
Iguanodons, kuru 1822. gadā atklāja un trīs gadus vēlāk aprakstīja angļu ģeologs Gideons Mantels, bija otrais oficiāli nosauktais dinozaurs pēc megalozaura. Kopā ar megalozauru un hilaeozauru tas bija viena no trim ģintīm, ko sākotnēji izmantoja Dinosauria definēšanai. Pirmajos desmitgadēs pēc atklāšanas Iguanodon rekonstrukcija vairākkārt mainījās, jo zinātniekiem nācās savienot fragmentāras kaulu atliekas un interpretēt neparastas anatomiskas detaļas (piemēram, pirksta nags).
Fosilijas un nozīmīgi atradumi
Vispazīstamākie un vispilnīgāk saglabātie Iguanodon skeleti tika atrasti Bernisārā (Bernissart), Beļģijā, 1878. gadā — šajā atradnē atsegās daudzi gandrīz pilnīgi skeleti, kas ļāva precīzāk rekonstruēt dzīvnieka ķermeņa uzbūvi un dzīvesveidu. Turpmākie atradumi dažādās vietās liecina par plašu ģints izplatību plašos platuma grādos un par to, ka līdzīgie ornitopodi aizņem dažādas ekoloģiskās nišas.
Anatomija un izskats
Iguanodon bija liels un masīvs zālēdājs. Pieejamie skeleti norāda, ka dažu sugu garums varēja sasniegt aptuveni 8–10 metrus, bet masas novērtējumi svārstās, aptuveni no vienas līdz dažām tonnām atkarībā no sugas un indivīda vecuma. Raksturīga iezīme ir robustas priekšējās ekstremitātes un spēcīgas aizmugurējās kājas, gari stabili asti, kas kalpoja par līdzsvara elementu.
Vispārīgi zināms elements — tā saucamais īkšķa nags (slepenais pirksta nags) — bieži tiek interpretēts kā aizsardzības ierocis vai palīglīdzeklis barošanās laikā. Mutei bija ciets knābis priekšā, bet zobu rinda aizmugurē piemērota augu smalcināšanai un daļējai pārlaušanai. Mutes un žokļa uzbūve ļāva Iguanodon efektīvi apstrādāt dažādus augus, taču tie nav bijuši tik specializēti zāles griezēji kā vēlākie hadrozasauri.
Barošanās, pārvietošanās un uzvedība
Barošanās: Iguanodon bija zālēdājs — tas izmantoja knābi, priekšējos zobus un plakanākas zobu virsmas aizmugurē, lai apstrādātu augu vielu. Daudzi pētnieki pieņem, ka tas pārtika no zālaugiem, lapām un krūmiem, un, ja nepieciešams, varēja pacelties uz aizmugurējām kājām, lai aizsniedz augstākas augu daļas.
Pārvietošanās: Anatomija liecina, ka Iguanodon bija fakultatīvi divkājains — tas spēja staigāt gan uz četrām, gan uz divām kājām. Ātrums un kustību stils visticamāk atšķīrās pēc aktivitātēm: lēnā pastaigā tas varēja izmantot četrkājainu staigāšanu, bet skrienot vai sasniedzot augstākas vietas — īslaicīgi pārlecot uz divām kājām.
Sociālā uzvedība: Grupveida fosilijas un noteiktas slāņu koncentrācijas interpretē kā norādi, ka šie dinozauri varēja veidot grupas vai ganāmpulkus. Arī dažas kāju pēdu takas liecina par sinhronu grupu kustību. Sociālā organizācija, iespējams, nodrošināja aizsardzību pret plēsējiem un palīdzēja migrācijas vai barošanās migrācijas laikā.
Taksonomija un sugas
Ģints taksonomija ir sarežģīta: vēsturiski Iguanodon mēģināja iekļaut ļoti daudzas sugas, taču ar laiku daļa no tām tika pārdalīta citām ģintīm vai atsevišķām sugām. Plaši pazīstama suga no Bernisāras ir Iguanodon bernissartensis, kas kalpo par svarīgu salīdzināšanas materiālu pētījumos. Mūsdienu taksonomiskie pētījumi turpina precizēt, kuras atliekas pieder īsteniem Iguanodon radiniekiem un kuras ir neatkarīgu, tomēr radniecīgu ornitopodu pārstāvji.
Zinātnes un mākslas attīstība
Zinātniskā izpratne par Iguanodon ir attīstījusies kopš 19. gadsimta. Agrīnās rekonstrukcijas attēloja to stāvošu ar vertikālu stāju (kā "lielu ķenguru"), taču pēc pilnīgāku skeletu atklāšanas un analīzes izplatījās horizontālā, astes līdzsvarota poza ar galvu uz priekšu vērstu stāju. Publiskajā iztēlē Iguanodon ir viens no pirmajiem un pazīstamākajiem dinozauriem, tāpēc tā attēlojums muzejos un populārajā kultūrā būtiski ietekmēja sabiedrības priekšstatus par dinozauriem kopumā.
Kopumā Iguanodon ir nozīmīga ģints paleontoloģijā: tās bagātīgās fosilijas sniedz ieskatu ornitopodu anato- mijā, dzīvesveidā un evolūcijā, savukārt atklājumi turpina pilnveidot mūsu izpratni par agrīnā kreta ekosistēmām.
