Ornitopodi ir putnveidīgo dinozauru infraslānis. Sākotnēji tie bija mazi, divkājaini skrējēji ganītāji, un to izmērs un skaits pieauga, līdz tie kļuva par vienu no veiksmīgākajām zālēdāju grupām krīta pasaulē.
To galvenā evolūcijas priekšrocība bija pakāpeniska košļājamā aparāta attīstība, kas kļuva par vismodernāko, kāds jebkad attīstīts rāpuļiem. Tiem bija knābji, vairākas zobu rindas, vaigu maisiņi un īsta košļājamā rota. Efektīva košļāšana nozīmē ātrāku gremošanu, jo materiāls tiek sadalīts mazākos gabaliņos.
Tās sasniedza savu virsotni pīļu spārnos, pirms tās tika iznīcinātas krīta un terciārā perioda izmiršanas laikā kopā ar visiem pārējiem dinozauriem, kas nav pīļu dzimtas dzīvnieki. Pārstāvji ir zināmi no visiem septiņiem kontinentiem, lai gan Antarktikā atliekas nav nosauktas, un dienvidu puslodē tie kopumā ir reti sastopami.
Tie ir māsas grupa ragainajiem dinozauriem (Ceratopsia) un cietainajiem dinozauriem (Pachycephalosauria).
Anatomija un uzbūve
Ornitopodiem raksturīgs plakans knābis, kas palīdzēja nograuzt augu materiālu, un žokļi ar daudzām zobu rindām, kas veidoja tā saucamās zobu baterijas. Sevišķi attīstītas tās bija hadrozauru grupā, kur zobi bija sakārtoti blīvos slāņos un pastāvīgi nomainījās, nodrošinot ilgtspējīgu slīpēšanu. Daži ornitopodi attīstīja arī vaigu muskulatūru un audu maisus, kas palīdzēja noturēt pārtiku žokļu pusē košļāšanas laikā.
Košļāšanas mehānisms un gremošana
Košļāšanas aparāta attīstība ornitopodos ietvēra gan morfoloģiskas izmaiņas zobos, gan arī sarežģītas žokļu kustības. Hadrozauri spēja veikt propalinālu (priekšpuses-uz-aizmuguri) žokļa vilkmes kustību, kas kopā ar zobu baterijām efektīvi samala cietāku augu materiālu. Tas uzlaboja barības sagremošanu — lielāka virsma ļāva fermentiem un mikrobiem darboties efektīvāk.
Izmērs, kustības veids un dzīvesveids
Ornitopodu izmēri svārstījās no nelieliem, viegliem divkājainiem skrējējiem (piemēram, līdz 1–2 m garumā) līdz lieliem, vairākus tonnas smagiem iguanodontiešiem un hadrozauriem, kas varēja sasniegt vairākus metrus garumā. Daudzi grupas locekļi bija fakultatīvi kvadrupēdi — tas ir, tie varēja gan staigāt uz četrām kājām, gan skriet uz divām, atkarībā no vajadzības (pārtikas meklēšana, bēgšana u.tml.).
Laika diapazons un izplatība
Ornitopodi parādījās agrīnajā mezozoikā un pastāvēja cauri jūrai un krītam, līdz tie lielākoties izzuda kopā ar citiem neputnveidīgajiem dinozauriem aizvēsturiskā K–Pg (Krīta–Paleogēna) masu izmiršanā. Fosilijas ir atrastas praktiski visos kontinentos — arī Antarktikā ir zināmi atradumi — tomēr grupas pārstāvji ir bijuši izplatītāki Ziemeļu puslodē (Laurāzijā). Dienvidu kontinentos (Gondvāna) ornitopodi parasti sastopami retāk, bet vairāki nozīmīgi atradumi tur arī ir reģistrēti.
Sistemātika un evolūcija
Ornitopodi pieder Ornithischia kārtai. Mūsdienu filogenētiskie pētījumi ierindo daudzus agrīnākos "hypsilophodont" formu atvasinājumus kā parafiletiskus, savukārt lielākas grupas — piemēram, Iguanodontia un Hadrosauridae — veido progresīvu attīstības līniju ar sarežģītākiem košļāšanas aparātiem. Ornitopodi tradicionāli tiek saistīti ar citu lielu Ornithischia grupu — Ceratopsia un Pachycephalosauria — kopīgā kladē Cerapoda.
Uzvedība, sociālā dzīve un akustika
Daudzi pierādījumi — piemēram, lielie kaulu "bedi" atradumi (bonebeds), komplektētas ligzdas atradumi un pēdu nospiedumu grupas — liecina, ka ornitopodi bija sociāli dzīvnieki, kas veidoja gan ganāmpulkus, gan apdzīvoja kopīgas ligzdošanas vietas. Lambeosaurīnu hadrozauri attīstīja izteiktas galvaskausu kroņformas vai "kaklus", kas, iespējams, kalpoja vizuālai atpazīšanai un akustiskai rezonansei — t.i., signālu ģenerēšanai un komunikācijai.
Piemēri un nozīmīgi ģinti
Starptautiski labi zināmi ornitopodi ir, piemēram, Hypsilophodon, Iguanodon, Tenontosaurus, Camptosaurus, Dryosaurus, kā arī hadrozauri — Edmontosaurus, Corythosaurus, Parasaurolophus u.c. Šo ģinšu fosilijas ir ļāvušas detalizēti rekonstruēt ornitopodu biomehānismu un ekoloģiju.
Pētījumu metodes un paleobioloģija
Ornitopodu izpētei izmanto dažādas metodes: morfoloģisku analīzi, zobu mikroslīpumu (microwear) pētījumus, rindas un bateriju struktūras CT skenēšanu, izotopu analīzi barošanās paradumu izpētei, kā arī pēdu nospiedumu un kaulu atradumu salīdzināšanu, lai rekonstruētu grupas kustības, uzvedību un dzīvesvietu preferences.
Kopumā ornitopodi ir nozīmīga dinozauru grupa, kas demonstrē, kā sarežģītu košļāšanas adaptāciju attīstība var veicināt plašu radiāciju un ekoloģisko panākumu mezozoiskajā pasaulē.
