Gliemeņvēži
Ostrakodi ir vēžveidīgo (Crustacea) klase. To izskata dēļ tās bieži dēvē par sēklas garnelēm.
Ir identificētas aptuveni 65 000 sugu (no kurām 13 000 ir dzīvas).
Ostrakodi ir mazi vēžveidīgie, kuru izmērs parasti ir aptuveni 1 milimetrs (0,04 collas), bet Gigantocypris var būt no 0,2 milimetriem (0,0079 collas) līdz 30 mm (1,2 collas).
To ķermeņi ir saplacināti no vienas puses uz otru un aizsargāti ar gliemenēm līdzīgu, hitīna vai kaļķakmens vārstu jeb "čaulu". Abu vārstu savienojums atrodas ķermeņa augšējā (muguras) daļā.
Jūras strakodes dzīvo zooplanktonā. Citi dzīvo bentosā, jūras dibena augšējā slānī vai uz tā.
Daudzi strakodi ir sastopami arī saldūdenī. Sauszemes Mesocypris sugas ir zināmas no Dienvidāfrikas, Austrālijas, Jaunzēlandes un Tasmānijas mitrajām mežu augsnēm. Tām ir plašs uztura spektrs, un šajā grupā ietilpst plēsēji, zālēdāji, maitēdāji un filtrētāji.
Kopepodi var nebūt monofiliski. Ostrakodu taksoni tiek iedalīti klasē, pamatojoties uz to bruto morfoloģiju (kā tie izskatās). Tika pārbaudīta to mitohondriju DNS sekvenču analīze. Rezultāti nav skaidri.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir ostrakods?
A: Ostrakods ir vēžveidīgo suga, ko tā izskata dēļ bieži dēvē par garnelēm.
J: Cik daudz strakodu sugu ir identificētas?
A: Ir identificētas aptuveni 65 000 sugu (no tām 13 000 dzīvo).
J: Kāds ir ostrakoda izmēra diapazons?
A: Ostrakodu izmēri var svārstīties no 0,2 milimetriem (0,0079 collas) līdz 30 mm (1,2 collas).
J: Kur dzīvo jūras ostrakodi?
A: Jūras ostrakodi parasti dzīvo zooplanktonā vai jūras gultnes augšējā slānī.
J: Vai ir sauszemes strakodu sugas?
A: Jā, ir dažas sauszemes Mesocypris sugas, kas zināmas no mitrām meža augsnēm Dienvidāfrikā, Austrālijā, Jaunzēlandē un Tasmānijā.
J: Kāda veida barība ir ostrakodiem? A: Strakakodu uzturs ir ļoti dažāds, un tas ietver gaļēdājus, zālēdājus, maitēdājus un filtrēdājus.
J: Kā tiek klasificēti strakodu taksoni? A: Ostrakodu taksoni tiek iedalīti klasēs, pamatojoties uz to bruto morfoloģiju (kā tie izskatās).
