Paleothyris — izmiris agrīns sauropsīds no Pensilvānijas laikmeta (Jaunskotija)
Paleothyris — mazs agrīns anapsīds sauropsīds no Pensilvānijas laikmeta Jaunskotijā; nakts mednieks ar asiem zobiem, dzīvojis pirms ~312–304 miljoniem gadu.
Paleothyris bija mazs, veikls anapsīds rāpuliņš, kas dzīvoja Pensilvānijas laikmetā Jaunskotijā (aptuveni pirms 312–304 miljoniem gadu). Fosilijas liecina, ka tas bija viens no agrīnajiem sauropsīdiem, kas palīdz saprast rāpuļu izcelsmi un agrīno evolūciju.
Izskats un izmēri
Paleothyris bija salīdzinoši mazs dzīvnieks — aptuveni 1 pēdas garumā (apmēram 30 cm). Tam bija slaids ķermenis, garas kājas attiecībā pret ķermeņa izmēru un garš, plāns aste. Galvaskausa uzbūve un zobu forma liecina, ka tas bija plēsējs — tam bija asi zobi un lielas acis, kas norāda uz labu redzi, īpaši visticamāk naktī.
Dzīvesveids un barība
Paleothyris, visticamāk, bija nakts mednieks. Tam bija attīstīta redze un asu zobu kopums, tāpēc tas, iespējams, barojās ar kukaiņiem un citiem mazākiem bezmugurkaulniekiem vai sīkiem mugurkaulniekiem, kas dzīvoja uz meža zemes. Spēcīgas pēdas un veiklums liecina, ka tas varēja ātri kustēties pa zemes segumu un nokļūt arī uz koku stumbriem vai krūmiem.
Skeleta un galvaskausa īpašības
Paleothyris bija agrīns sauropsīds, tomēr saglabāja dažas primitīvas iezīmes, kas vairāk līdzinājās labirintodontiem (agrīnām amfībijām) nekā vēlākajiem rāpuļiem. Viens no būtiskākajiem raksturojumiem bija tas, ka tā galvaskausā nebija fenestru — temporālo atveru vai "logu", kādas redzamas daudzos vēlākos rāpuļos un zīdītājos. Šāda galvaskausa arhitektūra (anapsīda tips) norāda uz primitīvāku skeleta plānojumu un palīdz klasificēt šo sugu starp agrīnajiem rāpuļiem.
Nozīme paleontoloģijā
Paleothyris ir svarīgs fosilais tips, jo tas sniedz informāciju par pāreju no amfībijām uz īstajiem rāpuļiem (sauropsīdiem). Tā anatomiskās iezīmes palīdz saprast, kā pamata skeleta elementi un galvaskausa forma attīstījās evolūcijas gaitā. Tāpat fosilijas no Jaunskotijas ir nozīmīgs avots, lai rekonstruētu ogļakmens laikmeta mežu ekosistēmas un to faunu.
Atradne un izpēte
Fosilijas atrastas sedimentos, kas datēti ar Pensilvānijas laikmetu, un tās ir devušas iespēju salīdzināt Paleothyris ar citām līdzīga vecuma sugām. Lai gan par konkrētu atklājumu gadu vai izpētes autoru aprakstu šeit neiekļaujam, par šo taksonu ir pieejami pētījumi, kas analizē tā galvaskausa un zobu morfoloģiju, salīdzinot ar citām agrīnajām sauropsīdēm un radiniecīgām formām.
Taksonomija un debates
Kaut arī Paleothyris tradicionāli tiek uzskatīts par anapsīdu rāpuļu pārstāvi, mūsdienu filogenētiskie pētījumi dažkārt izaicina vienkāršu anapsīdu monoflētisku grupu eksistenci. Tas nozīmē, ka precīzas attiecības starp agrīnajiem sauropsīdiem un to radniecīgajām grupām joprojām tiek aktīvi pētītas, un Paleothyris paliek svarīgs elements šajās diskusijās.
Kopsavilkums: Paleothyris bija mazs, ātrs un visticamāk naktss dzīvojošs agrīns sauropsīds no Pensilvānijas laikmeta Jaunskotijas, kura primitīvā galvaskausa uzbūve sniedz ieskatu rāpuļu evolūcijas agrīnajos posmos.
Saistītās lapas
- Pederpes, agrīnā Misisipi laikmeta tetrapods, pirms 359-345 miljoniem gadu (mya).
- Westlothiana, no 350mya, vai nu agrīni amnioti, vai amniotu māsas grupa.
- Casineria, no 340 mya, bazālais amniots.
- Protoclepsydrops, no Pensilvānijas vidus, 314 mya, iespējams, agrīnākais sinapsiīds
- Hylonomus, no 312 mya, vēl viens agrīns anapsīds sauropsīds.
- Archaeothyris, no 306 mya, agrīns sinapsiīds
- Petrolakozaurs, no 302 mija, pirmais diapsīds sauropsīds
Meklēt