Parazītiskās lapsenes
Līdz šim lielākais skaits lapsenes (vairāk nekā 100 000 sugu) ir īpaša veida parazīti. Tās ir parazitoīdi, kas dēj olas citu kukaiņu sugu kāpuriem vai uz tiem.
Gandrīz katrai kukaiņu kaitēkļu sugai ir vismaz viena lapsenes suga, kas to plēš vai parazitē uz tās. Tāpēc lapsenes ir ļoti svarīgas dabiskajā kaitēkļu skaita kontrolē (biokontrolē). Parazītiskās lapsenes aizvien biežāk izmanto lauksaimniecības kaitēkļu apkarošanā, jo tās pašas kaitē kultūraugiem maz vai nemaz. Lauksaimnieki pērk šīs parazītiskās lapsenes, lai kontrolētu kukaiņus savos laukos.
Lielākajā daļā sugu pieaugušās parazītiskās lapsenes pašas nesaņem barības vielas no sava upura. Līdzīgi kā bites, tauriņi un varmākas, tās, kas barojas kā pieaugušie īpatņi, parasti visu barību iegūst no nektāra.
Parazītisko lapseņu paradumi ir ļoti dažādi. Daudzas olas dēj saimnieka inertās stadijās (olas vai kūniņas). Ja upuris ir kāpurs, tās to paralizē, ievadot tam indi caur olnīcu. Pēc tam tās ievieto vienu vai vairākas olas saimniekorganismā vai nogulda tās uz saimnieka no ārpuses. Saimnieks paliek dzīvs, līdz parazitoīdu kāpuri ir nobrieduši, un vēlāk, kad parazitoīdi apaug vai kad tie izaug kā pieaugušie, iet bojā. Būtībā saimnieki tiek apēsti dzīvi.
Brakonīdā lapsene Aleiodes indiscretus, kas dēj olas kāpurķēzē
Parazitoīdu braconīdu lapsenes Apanteles kokoni uz vīkšņa
Ichneumons
Ichneumonoidea ir osu parazitoīdu virsģimene. Tajā ir divas galvenās dzimtas:
- Ichneumonidae: šī ir lielākā dzimta. Tas ir ļoti specifisks parazīts, un katra suga medī vienu vai divas upuru sugas.
- Braconidae: tie ir daudzpusīgāki parazīti, kuriem ir plašs saimnieku loks, uz kuriem tie var parazitēt.
Polidnavīruss (PDV)
Polidnavīrusi ir unikāla kukaiņu vīrusu grupa, kas ir savstarpējās attiecībās ar parazītiskajām laputīm.
Vīruss aizsargā parazīta kāpuru saimnieka iekšienē, vājinot saimnieka imūnsistēmu. Tas arī izmaina saimnieka šūnas tā, lai palīdzētu parazītam. Polidnavīrusam, tāpat kā visiem vīrusiem, ir vajadzīgs saimnieks, lai tas varētu vairoties. Tas notiek osu mātītes olvados.
Šo vīrusu saistība ar osu ir obligāta: visi indivīdi ir "inficēti" ar vīrusiem; vīruss ir pievienots osu genomam.
Divas galvenās polidnavīrusu ģintis ir Ichnovīrusi (IV) un Bracovīrusi (BV). Ichnovīrusi sastopami ichneumonīdu sugu laputīm, bet bracovīrusi - braconīdu laputīm.
Saimnieka aizsardzība
Parazitoīdu upuriem ir aizsardzības līdzekļi, ko tie var izmantot. Daudzas no tām cenšas paslēpties no lapsenēm. Olu čaumalas un laupījuma kutikulas ir sabiezinātas, lai neļautu ošai tajās iekļūt. Kad lapsene ierodas, upuris var nokrist no auga, uz kura tas atrodas, vai griezties un mētāties, lai izspiestu mātīti. Dažas no tām atgrūžas uz osu, lai to sajauc. Dažreiz vīkšķināšana var palīdzēt, liekot osei izlaist olu dēšanu uz saimnieka un tā vietā novietot to tuvumā. Kukaiņu vīkšķināšana var izraisīt to, ka osa zaudē satvērienu uz gludās cietās kumeles vai iesprūst zīda pavedienos. Dažas kāpuru vīkšņi iekož osu, kas tai pietuvojas. Dažas izdala indīgus savienojumus, kas nogalina vai aizdzen prom parazitoīdu. Skudras, kas ir simbiotiskās attiecībās ar kāpuru kāpuriem, laputīm vai zvīņveidīgajiem kukaiņiem, aizsargā tos no laputu uzbrukumiem.
Pat parazitoīdās lapsenes ir neaizsargātas pret hiperparazitoīdām lapsenēm. Dažas parazitoīdu vaboles maina inficētā saimnieka uzvedību, lai pēc izlidošanas no tā ķermeņa ap vaboļu kāpuriem uzbūvētu zīda tīklu, lai pasargātu tos no hiperparazitoīdiem.
Endoparazitoīdu gadījumā saimnieka imūnšūnas var iekapsulēt parazitoīdu osu oliņas un kāpurus. Mārīšu sekundārais endosimbionts Buchnera aphidicola nes latentu fāgu. Šis fāgs, nogalinot daudzas olas, padara laputis relatīvi imūns pret parazitoīdu laputīm. Tomēr lapsenes pret to cīnās, dēdamas vairāk olu laputīs, kurās ir endosimbionts, lai vismaz viena no tām varētu izšķilties un parazitēt laputē.
Lai izārstētos, daži kāpuri ēd augus, kas ir toksiski gan viņiem, gan parazītam. Drosophila melanogaster kāpuri parazītisma ārstēšanai pašārstējas arī ar etanolu. D. melanogaster mātītes dēj olas pārtikā, kas satur toksisku spirta daudzumu, ja tās tuvumā konstatē parazitoīdu vēsmas. Lai gan spirts palēnina mušu augšanu, tas pasargā tās no laputīm.
Jautājumi un atbildes
J: Kāda veida ošiņas ir visizplatītākās?
A: Līdz šim visizplatītākais osu veids ir īpašs parazītu veids, ko sauc parazitoīdi.
J: Kur vai uz kā parazitoīdu lapsenes parasti dēj savas olas?
A: Parazitoīdās lapsenes parasti dēj olas citu kukaiņu, parasti kāpuru, piemēram, kāpuru, kāpuru, piemēram, kāpuru kāpuru, ķermeņos vai uz tiem.
J: Ar ko parazītiskās lapsenes barojas, būdamas pieaugušas?
A: Lielākā daļa parazītisko lapseņu nesaņem barības vielas no sava upura. Tās, kas barojas kā pieaugušie īpatņi, parasti visu barību iegūst no nektāra.
J: Kā parazītiskās vāsas paralizē savu saimnieku?
A: Parazītiskās vāsas paralizē savu saimnieku, injicējot tam indi caur olnīcu.
J: Kur parazītiskās oses parasti izdēj olas?
A: Parazītiskās vāsas parasti vai nu ievieto vienu vai vairākas olas saimniekorganismā, vai arī izdēj tās uz saimnieka no ārpuses.
J: Kā saimnieks iet bojā, ja parazitārā odze parazitē?
A: Saimnieks paliek dzīvs, līdz parazitoīdu kāpuri ir nobrieduši, un pēc tam mirst, kad tie apaug vai izaug kā pieaugušie īpatņi, un kāpuri tos apēd dzīvus.
J: Kāpēc lauksaimnieki pērk šāda veida parazītus, lai kontrolētu kukaiņus savos laukos?
A: Lauksaimnieki pērk šāda veida parazītus kukaiņu apkarošanai savos laukos, jo tie nenodara gandrīz nekādu kaitējumu kultūraugiem un tos var izmantot, lai dabiski kontrolētu kaitēkļu skaitu (biokontrole).
