Dzeņi
Dzeņi ir divas putnu sugas, kas veido Buphagidae dzimtu.
Okspeckers ir endēmisks Subsahāras Āfrikas savannas putns. To nosaukums cēlies no to ieraduma sēdēt uz lieliem zīdītājiem (gan savvaļas, gan pieradinātiem), piemēram, liellopiem vai degunradžiem, un ēst ērces, knišļu kāpurus un citus parazītus.
Saskaņā ar jaunākajiem filogēniskiem pētījumiem dzeņi ir sena līnija, kas radniecīga mimīdiem (dzeņveidīgajiem putniem, dzeguzēm u. c.) un strazdiem, bet nav īpaši tuva nevienam no šiem dzimtas putniem.
Ņemot vērā zināmo šo grupu bioģeogrāfiju (izplatību), visticamākais izskaidrojums šķiet, ka okspekeru līnija, tāpat kā pārējās divas, radusies Austrumāzijā vai Dienvidaustrumāzijā. Tas abas Buphagus sugas padarītu par dzīvām fosilijām.
Sarkanspuru dzeņi uz degunradža
Dzeltenspārnu dzeņi uz ēzeļa
Uzturs un barošana
Dzeņi barojas tikai uz lielu zīdītāju mugurām. Dažām sugām dod priekšroku, bet no citām, piemēram, Lihtenšteinas hārtebeestiem vai topi, parasti izvairās. Mazākā regulāri izmantotā suga ir impala, iespējams, tāpēc, ka tai ir liels ērču slogs un tā ir sociāla suga. Daudzās to areāla daļās tās tagad barojas ar liellopiem, bet izvairās no kamieļiem. Tie barojas ar ektoparazītiem, jo īpaši ērcēm, kā arī ar kukaiņiem, kas inficē brūces, un arī ar dažu brūču gaļu un asinīm.
Okspekeru un zīdītājdzīvnieku mijiedarbība ir diskusiju un pastāvīgu pētījumu temats. Sākotnēji tika uzskatīts, ka tās ir mutuālisma piemērs, taču jaunākie pierādījumi liecina, ka dzeņi varētu būt parazīti. Okspekeri ēd ērces, bet bieži vien tās, kas jau ir barojušās uz nagaiņa saimnieka, un nav pierādīta statistiski nozīmīga saikne starp ērču klātbūtni un ektoparazītu skaita samazināšanos. Tomēr vienā pētījumā par impalām tika konstatēts, ka impalas, kuras izmantoja dzeņi, pavadīja mazāk laika, sevi kopjot, kas liecina, ka tām bija mazāk parazītu. Ir novērots, ka dzeņi atver jaunas brūces un pasliktina esošās, lai dzertu asinis no saviem asariem . Okspekeri barojas arī ar zīdītāju ausu vasku un blaugznām, lai gan par to, kādu labumu zīdītājs no tā gūst, ir mazāk zināms, tomēr pastāv aizdomas, ka arī šī ir parazītiska uzvedība. Daži dzeņu saimnieki to klātbūtni nepanes. Ziloņi un dažas antilopes aktīvi izspiež dējējvaboles, kad tās piezemējas. Citas sugas panes dzeņus, kamēr tie meklē ērces uz sejas, ko viens autors aprakstīja kā "neērtu un invazīvu procesu".
Okspeckers kā sargs
Svahili valodā oxpecker ir "Askari wa kifaru", kas angļu valodā nozīmē "degunradža sargs". Zinātnieku komanda no Kalifornijas štata universitātes un Viktorijas universitātes Austrālijā pētīja, vai okspekeri patiešām palīdz sargāt degunradžus. Viņi atklāja, ka melnie degunradži klausās, ko izdod degunradži. Degunradži neredz labi, bet degunradži redz labi. Okspeckers izdod īpašu troksni, kad redz cilvēku tuvumā. Degunradži šo troksni sadzird un tad vai nu meklē cilvēku, vai bēg prom. Zinātnieki veica eksperimentu, kurā cilvēks lēnām tuvojās degunradim. Degunradži, kuriem uz muguras nebija okspeckeru, cilvēku pamanīja tikai vienu no piecām reizēm, bet degunradži ar okspeckeriem cilvēku pamanīja katru reizi, turklāt no daudz lielākas attāluma. Zinātnieki domāja, vai degunradžu pulciņu ievietošana degunradžu grupās bez degunradžiem palīdzēs degunradžiem izvairīties no cilvēku medniekiem.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir oksidētāji?
A: Dzeņi ir divas Buphagidae dzimtas putnu sugas, kas endēmiski sastopamas Subsahāras Āfrikas savannās.
Q: Ar ko ēduši dzeņi?
O: Okspīļi barojas ar ērcēm, laputu kāpuriem un citiem parazītiem, uzkāpjot uz lieliem zīdītājiem, piemēram, liellopiem vai degunradžiem.
J: Kāda ir dzeguzēnu dzimtas izcelsme?
A: Dzeņveidīgo dzimtas putnu izcelsme nav līdz galam skaidra, bet jaunākie pētījumi liecina, ka tie ir sena dzimtas putnu līnija, kas radniecīga dzeņveidīgajiem putniem, strazdiem un strazdiem un, visticamāk, radusies Austrumāzijā vai Dienvidaustrumāzijā.
J: Kāda ir dzilnīšu dzimtas bioģeogrāfija?
A: Dzeņveidīgo un radniecīgo grupu bioģeogrāfija liecina, ka tie pirms migrācijas uz Subsahāras Āfriku, visticamāk, ir cēlušies Austrumāzijā vai Dienvidaustrumāzijā.
J: Vai dzeguzes ir tuvi radniecīgas dzegužputniem vai strazdiem?
A: Lai gan dzeguzes ir radniecīgas ar dzeguzītēm, dzeguzītēm un strazdiem, tās nav īpaši radniecīgas nevienai no šīm grupām.
J: Kā dzeņi mijiedarbojas ar lielajiem zīdītājiem?
A: Dzeņveidīgie ķīvējas uz lieliem zīdītājiem, piemēram, liellopiem vai degunradžiem, un barojas ar ērcēm, knišļu kāpuriem un citiem parazītiem.
J: Kāds ir unikālais dzeņveidīgo dzimtas īpatņu aspekts?
A: Abas Buphagidae dzimtas dzeņu sugas uzskata par dzīvām fosilijām, jo tās, visticamāk, radās Austrumāzijā vai Dienvidaustrumu Āzijā un kopš tā laika ir endēmiski sastopamas Subsahāras Āfrikas savannās.
