Okspekeri (Buphagidae) — liellopu putni, kas ēd ērces un parazītus
Okspekeri (Buphagidae) — endēmiski Subsahāras liellopu putni, kas tīra zīdītājus no ērcēm un parazītiem. Uzzini par to izcelsmi, bioloģiju un nozīmi ekosistēmā.
Dzeņi ir divas putnu sugas, kas veido Buphagidae dzimtu.
Okspeckers ir endēmisks Subsahāras Āfrikas savannas putns. To nosaukums cēlies no to ieraduma sēdēt uz lieliem zīdītājiem (gan savvaļas, gan pieradinātiem), piemēram, liellopiem vai degunradžiem, un ēst ērces, knišļu kāpurus un citus parazītus.
Saskaņā ar jaunākajiem filogēniskiem pētījumiem dzeņi ir sena līnija, kas radniecīga mimīdiem (dzeņveidīgajiem putniem, dzeguzēm u. c.) un strazdiem, bet nav īpaši tuva nevienam no šiem dzimtas putniem.
Ņemot vērā zināmo šo grupu bioģeogrāfiju (izplatību), visticamākais izskaidrojums šķiet, ka okspekeru līnija, tāpat kā pārējās divas, radusies Austrumāzijā vai Dienvidaustrumāzijā. Tas abas Buphagus sugas padarītu par dzīvām fosilijām.
Vispārīgs apraksts
Okspekeri (ģints Buphagus, Buphagidae dzimta) sastāv no divām sugām — sarkansnu okspekeres (Buphagus erythrorhynchus) un dzeltenasnu okspekeres (Buphagus africanus). Tie ir vidēja izmēra putni, parasti apmēram 18–23 cm gari, ar stingru ķermeni, stipru knābi un īsām kājām. Ķermeņa krāsojums ir tumšs, bet pamanāma knābja krāsa ir viens no galvenajiem atšķirības pazīmes — vienai sugai knābis ir sarkans, otrai — dzeltenīgs ar sarkanām vai tumšām zonām.
Uzturs un uzvedība
Galvenā okspekeru barība ir ārējie parazīti, īpaši ērces. Viņi kustas pa zīdītāju ķermeņiem, meklējot pieķērušās ērces, kāpurus un citas bezmugurkaulnieku barības vienības. Papildus tam tie var ēst ķermeņa brūces dzidrumu vai asiņu lāseļas, ja tādā brūcē ir barība. To uzvedība pret saimniekiem var būt gan savstarpēji izdevīga (noņemot ērces), gan potenciāli kaitīga (kairinot vai pagarinot brūces), atkarībā no apstākļiem.
Okspekeri bieži darbojas grupās vai pāros un var pavadīt ilgstošu laiku uz viena saimnieka. Viņu skaņas ir skanīgas, čaukstošas čīkstēšanas un čivināšanas brīži, kas palīdz uzturēt kontaktu ar citiem putniem un atturēt plēsējus.
Reprodukcija un dzīves cikls
Ligzdošana parasti notiek koku dobumos, bieži izmantojot vecas dobumvietas vai citus dabiskus slēptuves. Ligzdošanas periods, ligzdošanas uzvedība un olu skaits var nedaudz atšķirties starp sugām un reģioniem, tomēr parasti ligzda satur vairākas olas, kuras inkubē abi vecāki. Jaunie putni pavada laikus kopā ar vecākiem un dažkārt vērojama arī kooperatīva aprūpe, kur papildu pieaugušie locekļi palīdz barot mazuļus.
Attiecības ar saimniekiem — parazīts vai sabiedrotais?
Skaidrība par okspekeru lomu ekosistēmā nav pilnīga. No vienas puses, tie sniedz pakalpojumu, samazinot zīdītāju ārējo parazītu slogu, kas var uzlabot saimnieku veselību; no otras puses, ir novērojumi, ka okspekeri var izsūkt asiņu no atvērtām brūcēm vai uzturēt brūces atvērtas, kas var kaitēt saimniekam. Tāpēc attiecības tiek raksturotas kā dinamiskas un var svārstīties no mutualisma līdz parasitismam atkarībā no konkrētajām situācijām un sugu kombinācijām.
Izplatība, biotopi un saglabāšanas stāvoklis
Okspekeri ir raksturīgi atklātām savannām un piekrastes, stepju un mozaīkveida biotopiem Subsahāras Āfrikā, kur ir pietiekami daudz lielu zīdītāju, uz kuriem tie var baroties. Lai gan tās nav plaši uzskatītas par apdraudētām sugām (daudzas populācijas tiek uzskatītas par relatīvi stabilām), to lokālais stāvoklis var būt atkarīgs no hostu pieejamības un lauksaimniecības prakses. Piemēram, plaša izmantojuma acaricīdi (pretērču līdzekļi) un intensīva ganību apsaimniekošana var samazināt pieejamo barību un ietekmēt okspekeru populācijas.
Sistematika un evolūcija
Kaut gan līdzīgi putni agrāk tika iekļauti citās dzimtās, mūsdienu molekulārie pētījumi atbalsta Buphagidae kā atsevišķu, senīgu līniju, kas tuvāka ir mimīdiem un strazdiem nekā daudzām citām grupām. Minētie filogēniskie rezultāti arī ierosina, ka šo putnu senči, iespējams, radušies Āzijā un vēlāk colonizēja Āfriku, tādējādi padarot mūsdienu Buphagus sugas par interesantām no evolucionāra viedokļa — kā savdabīgiem mantojuma piemēriem (t. i., "dzīvām fosilijām").
Ietekme uz cilvēku saimniecībām
Okspekerus bieži novēro uz ganāmpulkiem, un lauksaimnieki mēdz viņus uztvert dažādi — daži vērtē to palīdzību kontrolēt ērcītes, citi ir noraizējušies par iespējamu brūču pasliktināšanos un slimību pārnešanu. Ekoloģiskas pārvaldības stratēģijas, kas ņem vērā gan lielo zīdītāju, gan okspekeru vajadzības, var palīdzēt saglabāt līdzsvaru un samazināt konfliktus starp saimniekiem un putniem.
Kopumā okspekeri ir interesanta un ekoloģiski nozīmīga putnu grupa, kas atspoguļo sarežģītas, bieži mainīgas mijiedarbības starp sugas un to saimniekiem. Turpmāki pētījumi par to uzvedību, ekoloģisko lomu un ģenētisko vēsturi palīdzēs precizēt, kā vislabāk saglabāt šos putnus un to biotopus.
Sarkanspuru dzeņi uz degunradža
Dzeltenspārnu dzeņi uz ēzeļa
Uzturs un barošana
Dzeņi barojas tikai uz lielu zīdītāju mugurām. Dažām sugām dod priekšroku, bet no citām, piemēram, Lihtenšteinas hārtebeestiem vai topi, parasti izvairās. Mazākā regulāri izmantotā suga ir impala, iespējams, tāpēc, ka tai ir liels ērču slogs un tā ir sociāla suga. Daudzās to areāla daļās tās tagad barojas ar liellopiem, bet izvairās no kamieļiem. Tie barojas ar ektoparazītiem, jo īpaši ērcēm, kā arī ar kukaiņiem, kas inficē brūces, un arī ar dažu brūču gaļu un asinīm.
Okspekeru un zīdītājdzīvnieku mijiedarbība ir diskusiju un pastāvīgu pētījumu temats. Sākotnēji tika uzskatīts, ka tās ir mutuālisma piemērs, taču jaunākie pierādījumi liecina, ka dzeņi varētu būt parazīti. Okspekeri ēd ērces, bet bieži vien tās, kas jau ir barojušās uz nagaiņa saimnieka, un nav pierādīta statistiski nozīmīga saikne starp ērču klātbūtni un ektoparazītu skaita samazināšanos. Tomēr vienā pētījumā par impalām tika konstatēts, ka impalas, kuras izmantoja dzeņi, pavadīja mazāk laika, sevi kopjot, kas liecina, ka tām bija mazāk parazītu. Ir novērots, ka dzeņi atver jaunas brūces un pasliktina esošās, lai dzertu asinis no saviem asariem . Okspekeri barojas arī ar zīdītāju ausu vasku un blaugznām, lai gan par to, kādu labumu zīdītājs no tā gūst, ir mazāk zināms, tomēr pastāv aizdomas, ka arī šī ir parazītiska uzvedība. Daži dzeņu saimnieki to klātbūtni nepanes. Ziloņi un dažas antilopes aktīvi izspiež dējējvaboles, kad tās piezemējas. Citas sugas panes dzeņus, kamēr tie meklē ērces uz sejas, ko viens autors aprakstīja kā "neērtu un invazīvu procesu".
Okspeckers kā sargs
Svahili valodā oxpecker ir "Askari wa kifaru", kas angļu valodā nozīmē "degunradža sargs". Zinātnieku komanda no Kalifornijas štata universitātes un Viktorijas universitātes Austrālijā pētīja, vai okspekeri patiešām palīdz sargāt degunradžus. Viņi atklāja, ka melnie degunradži klausās, ko izdod degunradži. Degunradži neredz labi, bet degunradži redz labi. Okspeckers izdod īpašu troksni, kad redz cilvēku tuvumā. Degunradži šo troksni sadzird un tad vai nu meklē cilvēku, vai bēg prom. Zinātnieki veica eksperimentu, kurā cilvēks lēnām tuvojās degunradim. Degunradži, kuriem uz muguras nebija okspeckeru, cilvēku pamanīja tikai vienu no piecām reizēm, bet degunradži ar okspeckeriem cilvēku pamanīja katru reizi, turklāt no daudz lielākas attāluma. Zinātnieki domāja, vai degunradžu pulciņu ievietošana degunradžu grupās bez degunradžiem palīdzēs degunradžiem izvairīties no cilvēku medniekiem.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir oksidētāji?
A: Dzeņi ir divas Buphagidae dzimtas putnu sugas, kas endēmiski sastopamas Subsahāras Āfrikas savannās.
Q: Ar ko ēduši dzeņi?
O: Okspīļi barojas ar ērcēm, laputu kāpuriem un citiem parazītiem, uzkāpjot uz lieliem zīdītājiem, piemēram, liellopiem vai degunradžiem.
J: Kāda ir dzeguzēnu dzimtas izcelsme?
A: Dzeņveidīgo dzimtas putnu izcelsme nav līdz galam skaidra, bet jaunākie pētījumi liecina, ka tie ir sena dzimtas putnu līnija, kas radniecīga dzeņveidīgajiem putniem, strazdiem un strazdiem un, visticamāk, radusies Austrumāzijā vai Dienvidaustrumāzijā.
J: Kāda ir dzilnīšu dzimtas bioģeogrāfija?
A: Dzeņveidīgo un radniecīgo grupu bioģeogrāfija liecina, ka tie pirms migrācijas uz Subsahāras Āfriku, visticamāk, ir cēlušies Austrumāzijā vai Dienvidaustrumāzijā.
J: Vai dzeguzes ir tuvi radniecīgas dzegužputniem vai strazdiem?
A: Lai gan dzeguzes ir radniecīgas ar dzeguzītēm, dzeguzītēm un strazdiem, tās nav īpaši radniecīgas nevienai no šīm grupām.
J: Kā dzeņi mijiedarbojas ar lielajiem zīdītājiem?
A: Dzeņveidīgie ķīvējas uz lieliem zīdītājiem, piemēram, liellopiem vai degunradžiem, un barojas ar ērcēm, knišļu kāpuriem un citiem parazītiem.
J: Kāds ir unikālais dzeņveidīgo dzimtas īpatņu aspekts?
A: Abas Buphagidae dzimtas dzeņu sugas uzskata par dzīvām fosilijām, jo tās, visticamāk, radās Austrumāzijā vai Dienvidaustrumu Āzijā un kopš tā laika ir endēmiski sastopamas Subsahāras Āfrikas savannās.
Meklēt