Pachycefalosauri ir neliela, bet labi pazīstama ornitopodu dinozauru grupa Cerapoda apakškārtā. Viem raksturīgs biezs, apaļš vai plakans galvaskauss — doms — ko, visdrīzāk, izmantoja gan aizsardzībai, gan izrādīšanai vai pārošanās sacensībām. Pachycephalosauria visbiežāk sastopami dinozauru fosīlijās no vēlā Krittija laikmeta (galvenokārt apmēram pirms 85–66 miljoniem gadu).

Izskats un izmēri

Pachycefalosauri bija divkājaini, īsstādi dinozauri ar salīdzinoši īsām priekšējām ekstremitātēm un garu astes daļu līdzsvara nodrošināšanai. Lielākā daļa sugu bija mazas vai vidēja lieluma — no apmēram 1,5 līdz 4,5 metriem garumā. Lielākais un vispazīstamākais ģints pārstāvis ir Pachycephalosaurus, kuram galvaskausa kupols var sasniegt ievērojamu biezumu (dažkārt līdz ~25 cm) un kopējo ķermeņa garumu līdz aptuveni 4–4,5 m.

Galvaskausa struktūra

Galvaskausa kupols ir izveidots no sablīvēta kaula un bieži vien ir apraudzīts ar mezgliem, izaugumiem vai smailēm apkārt malās. Dažām sugām kupols ir augsts un kupolveida, citām — vairāk plakans vai ķīļveida. Kaula histoloģija rāda blīvu, dažkārt labi vaskularizētu struktūru, kas liecina par strauju audu augšanu un nodilumizturību.

Uzvedība un galvas sitieni

  • Ir pierādījumi, ka pachycefalosauriem varēja būt konfliktējoša uzvedība, kurā izmantota galva kā sadursmes instruments. No apmēram 100 pētītajiem kupoliem aptuveni 20% atrada sadzijušas traumas, kas atbilst kaujinieciskai uzvedībai.
  • These bojājumu veidi (bedrītes, sakņojumi, dažkārt infekcijas seku rētas) liecina, ka notika tiešas sadursmes. Daļa zinātnieku uzskata, ka daži sugu pārstāvji varēja sisties galvām “priekšgalā” (head-on), bet citi — tikai ar sānu vai flangu triecieniem.
  • Pachycephalosauru kupolu izmantošana, visticamāk, bija daudzfunkcionāla: demonstrēšanai (piem., sugas atpazīšanai vai partnera piesaistīšanai), aizsardzībai pret plēsējiem un cīņām starp indivīdiem.

Ontogenēze un taksonomija

Ir plašs jautājums par to, vai plakana galvaskauss nozīmē atsevišķu sugu vai vienkārši jaunāka indivīda stadiju. Dažas “plakano” un “spicu” formu sugas, piemēram, Dracorex un Stygimoloch, mūsdienu pētījumos tiek interpretētas kā jauni vai pusaugu Pachycephalosaurus atstāti, nevis atsevišķas sugas. Tas nozīmē, ka galvaskausa forma var mainīties ar pieaugšanu (ontogenētiska variācija) un iespējamu dzimumu atšķirību dēļ (seksuāla dimorfisma iespēja).

Diēta

Pachycefalosauri, visticamāk, bija galvenokārt augēdāji ar iespējamu oportunu omnivoritāti. Viņu žokļi un zobi bija piemēroti augu apstrādei — lapām, stublājiem un sēklām — un iespējams arī mazu bezmugurkaulnieku vai ogu norijšanai. Tomēr viņu diēta varēja variēt starp sugām.

Atrades, izplatība un pētniecība

Fosilijas galvenokārt atrastas Ziemeļamerikā un Āzijā (piem., Mongolijā, Ķīnā). Pētījumi par pachycephalosauriem ietver gan taksonomiskas pārskatīšanas, gan mikroskopisku kaula analīzi, lai saprastu augšanas modeļus, dzīvesveidu un uzvedību. Patoloģiju pētījumi — kaula bojājumu analīze — sniedz svarīgu informāciju par iekšgrupu konflikta veidiem un to ietekmi uz indivīdiem.

Kopsavilkums

Pachycefalosauri ir interesanta un vizuāli atpazīstama dinozauru grupa, kuru galvenais raksturojums ir biezs galvaskausa kupols. Šis kupols, iespējams, kalpoja gan sociālām demonstrācijām, gan cīņām un aizsardzībai. Lai gan daudzas detaļas par viņu uzvedību un ontogenēzi joprojām tiek pētītas, fosilā pierādījumi — tostarp traumas uz kupoliem — liecina par regulāru izmantošanu galvas reģionā kaujinieciskās vai sociālās mijiedarbībās.