Ortoptera
Orthoptera ir kukaiņu kārta. Šajā kārtā ietilpst pundurgrauzēji, katīdijas un vīkšķi. "Ortho" nozīmē "taisns", tāpēc "Orthoptera" nozīmē "taisni spārni". Tas nozīmē, ka priekšējie spārni, ko sauc par tegminām, ir stīvi, taisni un netiek izmantoti lidošanai. Aizmugurējie spārni ir membranozi, un, kad kukaiņš nelido, tie ir salocīti kā vēdeklis zem priekšējiem spārniem. Daudzas sugas izmanto spārnus, lai izdotu skaņas, ko mēs parasti saucam par čivināšanu.
Dzīves cikls
Ortopteru kukaiņi sāk dzīvi olu apvalkā. Pēc trim nedēļām - vai arī pavasarim iestājoties - sīkas nimfas izšķiļas no olu apvalka. Pēc četrām vai piecām nīlzirdziņiem tiem ir spārni. Tas liecina, ka tie ir pieauguši un gatavi vairoties.
Skaņas producēšana
Skaņas tie izdod, izmantojot spārnu malas, kas atgādina vīles, jeb spārnu dzīslas. Dažās grupās spārnu malas tiek berztas kopā, citās spārnu malas tiek berztas pret spārna malu. Katra skaņa katrai sugai ir unikāla, un tās funkcija ir identifikācija pārošanās nolūkos. Skaņu izdod tēviņi, un mātītes virzās uz to.
Diēta
Ortopteras (Orthoptera) kārtas pārstāvji pārtiku košļājas, izmantojot apakšžokļus (žokļus). Vīkšķi ir visēdāji, t. i., tie ēd gan augus, gan dzīvniekus. Patiesībā tie ēd gandrīz visu: dārzeņus, graudaugus un pat savu sugasbiedru, ja ir pietiekami izsalkuši. Katrīdi lielākoties ir zālēdāji (augu ēdāji), taču, ja ir pietiekami izsalkuši, tie apēd arī savu sugasbiedru. Tās labprāt ēd arī laputis un citas mazas, lēni kustīgas radības. Gandrīz vienmēr ēd tādus augus kā zāle, kviešu klijas un salāti, un tie var būt briesmīgi kultūraugu kaitēkļi.
Lēkšana
Orthoptera sugas pārstāvjus ir diezgan grūti noķert, jo tie tik labi lec. Tiem ir apbrīnojamas kājas - garspārnis var aizlēkt 20 reižu tālāk par sava ķermeņa garumu. To aizmugurējās kājas ir ļoti lielas un garas. Šīs garās, spēcīgās kājas nodrošina šiem kukaiņiem lielisko lēkāšanas spēju.
Šis kapucēm apveltītais zirnekļknābis izmanto maskēšanās paņēmienu, lai paslēptos zālē.
Apakškārtnes
Ērkšķi, katīdas un zirnekļi ir vienā ortopteru (Orthoptera) kārtā, jo tie daudzējādā ziņā ir līdzīgi. Tomēr ir vairākas lietas, kas tās atšķir.
Pirmkārt, to krāsas parasti ir diezgan atšķirīgas. Tā kā zirnekļveidīgajiem zirnekļiem patīk pārvietoties dienas laikā, to krāsas ir līdzīgas zālei un košiem ziediem, tāpēc tie parasti ir zaļi, gaiši brūni vai daudzkrāsaini (daudz dažādu krāsu vienlaicīgi). Vīkšķi pārvietojas naktī, tāpēc tie ir tumši. Katrīdēm patīk daudz laika pavadīt uz lapām, tāpēc tās bieži ir lapu krāsā, un to spārni var izskatīties pēc lapām. To spārniem var būt tāds pats dzīslu raksts kā lapām, un tiem bieži vien ir mazi brūni plankumi, tieši tādi paši kā uz lapām.
Otrkārt, viņu uzvedība ir atšķirīga. Zālēdājiem patīk būt aktīviem dienā, cīrulīšiem - naktī, bet kaķveidīgajiem - vēlu pēcpusdienā un vakarā.
Treškārt, viņu antenas ir atšķirīgas. Katrīdēm un cīrulīšiem parasti ir garas, plānas antenas, bet zirnekļiem - īsas, biezas. Protams, šis noteikums nav pilnīgs - piemēram, lai gan garkakājiem parasti ir īsas, biezas antenas, garspalvainajam garkaķim ir garas, plānas antenas, tāpat kā cvinglim. Tāpēc dažkārt joprojām ir grūti atšķirt šīs kārtas pārstāvjus.
Saistītās lapas
- Grasshopper
- Katydidid
- Krikets
