Orthoptera ir kukaiņu kārta, kurā ietilpst pundurgrauzēji, katīdijas un vīkšķi. Nosaukums cēlies no sengrieķu vārda ortho — "taisns", tāpēc Orthoptera burtiski nozīmē "taisni spārni". Priekšējie spārni, ko sauc par tegminām, parasti ir stīvi, taisni un bieži netiek izmantoti lidošanai, bet aizsargā aizmugurējos, plānākos membranozos spārnus, kuri, kad kukainis nelido, tiek salocīti kā vēdeklis zem priekšējiem spārniem. Daudzas sugas izmanto spārnus arī, lai radītu skaņas — ierasto čivināšanu un dziesmas.

Ķermeņa uzbūve un raksturīpašības

  • Ķermeņa daļas: tipiski ar trīs ķermeņa daļām — galvu, krūtīm un vēderu; attīstītas spārnu un kāju struktūras.
  • Aizmugurējās kājas: parasti ir garas un spēcīgas, piemērotas lekšanai (saltatorāla dzīvesveida pazīme).
  • Spārni: priekšējie — tegminas — bieži stīvi un aizsargājoši; aizmugurējie — membranozi un salokāmi.
  • Skaņas radīšana: skaņu rada, berzējot viens spārns pret citu vai spārnu pret kāju (stridulācija); skaņas uztveršanai dažām sugām ir speciālas timpana audiem (dzirdes orgāni).
  • Metamorfoze: nepilnīgā (hemimetabolā) — attīstība caur nimpfu stadijām bez kūniņas posma; nimpfas ārējais izskats atgādina pieaugušo formu.

Skaņu rašanās un komunikācija

Ortopteru dziesmas ir svarīgas reprodukcijā un teritorijas norādīšanā. Parasti skaņas rada tēviņi, rīvējot tegminas vai izmantodami citas rīvēšanās virsmas. Skaņu īpašības (frekvence, ritms) atšķiras starp sugām un var palīdzēt viens otru atpazīt. Dažām sugām tiem ir ausis (timpanālie orgāni) uz priekšējām vai aizmugurējām kājām, citām — uz vēdera.

Izplatība, biotopi un daudzveidība

Orthoptera ir plaši izplatīta kārta visā pasaulē (izņemot polāros reģionus), dzīvo gan zālājos un pļavās, gan mežos, sūnu un krūmu joslās, kā arī tuksnešos. Zinātnē aprakstītas aptuveni ap 20 000 un vairāk sugu, kas sadalītas daudzās ģintīs un ģimenēs, tostarp labi zināmās grupas kā Acrididae (zāles sprādzi), Tettigoniidae (katīdijas), Gryllidae (vīkšķi) un Gryllotalpidae (kluči/pundurgrauzēji).

Uzturs un ekoloģiskā loma

  • Vairums ortopteru ir herbivori — barojas ar zāli, lapām un augu materiālu.
  • Dažas sugas ir visēdājas vai plēsīgas un var ēst mazos bezmugurkaulniekus.
  • Ortopteri ir svarīga barības ķēdes daļa — košļājami gan putniem, rāpuļiem, abiniekiem, gan sīkākiem plēsējiem un cilvēku veiktajai permakultūrai.

Ekonomiskais un kultūras nozīmīgums

Dažas Orthoptera sugas var būt būtiski lauksaimniecības kaitēkļi — piemēram, migrējošie kāpuri jeb lāčsprāgas (locusts), kas spēj veidot milzīgas pūļsaimes un izraisīt postījumus lauksaimniecībā. Tajā pašā laikā ortopteri tiek izmantoti arī kā pārtikas avots cilvēkiem un dzīvniekiem dažādās kultūrās, kā arī ir nozīmīgi akustikas, etoloģijas un ekoloģijas pētījumiem. Tie bieži kalpo arī par vides kvalitātes indikatoriem, jo to skaits un sugu sastāvs reaģē uz biotopu izmaiņām.

Saglabāšana un draudi

Dažām ortopteru sugām draud biotopu zudums, lauksaimniecības intensifikācija un pesticīdu izmantošana. Saglabāšanas pasākumos nozīmīga ir piemērotu dzīvesvietu uzturēšana — zālāju, pļavu un krūmāju mozaīkas saglabāšana, kā arī agroekoloģisku metožu ieviešana.

Kopsavilkums: Orthoptera ir daudzveidīga un ekoloģiski nozīmīga kukaiņu kārta ar raksturīgām taisnām tegminām, spēcīgām lēkšanas kājām, unikālām skaņas radīšanas spējām un svarīgu lomu ekosistēmās, bet arī ar spējām izraisīt ekonomiskus postījumus dažos gadījumos.