Ichtiozaurs — izmiris jūras rāpuļis no apakšējās juras (199–189 milj. g.)
Ichtiozaurs — izmiris jūras rāpuļis (Ichthyosauria) no apakšējās juras (199–189 milj. g.), atklāts Mary Anning; ātrs peldētājs un Holzmaden fosiliju zvaigzne.
Ichtiozaurs bija izmiris jūras rāpuļlācis no zemākās juras laikmeta. Tas bija pirmais atklātais Ichthyosauria kārtas pārstāvis. Pirmo pilno skeletu 19. gadsimta sākumā (1810/11) Dorsetas juras perioda piekrastē atrada Mērija Aninga (Mary Anning). Daudz vairāk eksemplāru tika atrasti Eiropā, īpaši kaļķakmens karjeros Holzmadenā, Vācijas dienvidos.
Ichtiozaurs dzīvoja aptuveni pirms 199-189 miljoniem gadu (mya). Iespējams, ka šis glīts dzīvnieks spēja peldēt ar ātrumu līdz 25 mph (40 km/h).
Uzbūve un izskats
Ichtiozauriem bija strauji strūklveida, delfīnam līdzīgs ķermenis ar asiem, hidrodinamiskiem kontūriem. Galva bija šaurāka, ar garu purnu un koniskām zobu rindām, kas piemērotas zivju un kalmāru ķeršanai. Raksturīgas bija lēcas, lielas acis, kuras aizsargāja sclerotic ring (sklerotiskā gredzena kauliņi) — tas liecina par labu redzi tumšākā vai dziļākā ūdenī. Mugurpuses pīkstiens un astes pamatne bija spēcīga: aste bija vertikāli nosvērta ar spēcīgu astes plecu un asimetrisku, mēreni izliektu asti, kas nodrošināja galveno dzinējspēku.
Pārvietošanās un ātrums
Ichtiozauri peldēja izmantojot astes svārstības, līdzīgi mūsdienu tūnis (thunniform) veida kustībai. Viņu ķermeņa forma samazināja pretestību ūdenī, ļaujot sasniegt lielu ātrumu un akrobātisku manevrētspēju. Novērtējumi par maksimālo ātrumu ir balstīti uz ķermeņa formas un muskulatūras analīzi — tāpēc norādītais 25 mph (aptuveni 40 km/h) ir aptuvens novērtējums, nevis precīza mērījumu vērtība.
Barošanās un ekoloģija
Ichtiozauri bija plēsēji, kuri barojās galvenokārt ar zivīm un jūras gliemjiem (piemēram, cefalopodiem). To zobi bija koniski un piemēroti satveršanai; dažiem sugas pārstāvjiem bija arī spēcīgas žokļu muskulatūras, kas ļāva ķert un noturēt tārpus, mazas zivis vai gliemjus. Lielās acis palīdzēja meklēt upurus vāja apgaismojuma apstākļos vai dziļākos ūdeņos.
Izvairošanās un attīstība
Atšķirībā no daudzām sauszemes rāpuļu grupām, ichthiozauri bija vivipāri — tie dzemdēja dzīvus jaunus. Fosilijās atrasti jaunie indivīdi dzimtas ķermeņos pierāda, ka izdzīvotspēja tika nodrošināta iekšējā attīstībā, kas ļāva īstenot pilnībā jūras dzīvesveidu bez nepieciešamības atgriezties uz sauszemes dēšanai.
Fosilijas un atklājumi
Mērijas Aningas atradumi Dorsetas piekrastē bija nozīmīgi, lai saprastu šīs grupas anatomiju. Daudzi labi saglabājušies skeleti nāk no kaļķakmens slāņiem, īpaši Holzmadenas posidonijas smiltsakmens/šķīšanās slāņiem Vācijā, kur saglabājušās arī mīksto audu nospiedumi. Šie ieraksti ļāva rekonstruēt ķermeņa formu, jaunu sugu morfoloģiju un dažkārt arī acu un ādas īpašības.
Taksonomija un nozīme
Ichtiozaurs (bieži lietots kā ģints nosaukums Ichthyosaurus / Ichtiozaurs) pārstāv agrīnu Ichthyosauria grupas attīstības posmu. Šie jūras rāpuļi neietilpa dinozauru kārtā — tie bija neatkarīgi adaptējušies uz pilnīgi jūras dzīvi. Pētījumi par ichthiozauriem ir svarīgi, lai izprastu, kā rāpuļi atkārtoti kolonizēja jūras vidi un kā veidojās peldspēja, redze un reprodukcijas stratēģijas pilnīgi akvātiskai videi.
Saglabātās neziņas un pētniecība
Dažas detaļas joprojām tiek pētītas — piemēram, precīzas ātruma robežas, dažu sugu precīzs attīstības cikls un smalkākas ekoloģiskās nianses. Tomēr bagātīgā fosiliju kolekcija no Lielbritānijas, Vācijas un citām vietām sniedz stabilu pamatu turpmākiem pētījumiem un rekonstrukcijām.
I. breviceps fosilais eksemplārs
Vēl viena ihtozauru suga
Dzīves veids
Dzīvi dzimuši bērni
Ichtiozauri dzemdēja dzīvus mazuļus. To mēs zinām no fosiliju liecībām. Sākotnēji tika uzskatīts, ka ihtiozauri olas dēja uz sauszemes, taču fosiliju liecības liecina, ka mātītes dzemdēja dzīvus mazuļus. Tā kā tās to darīja, viņu dzīvesveids varētu būt pilnībā ūdens. Tie bija labi pielāgojušies dzīvei kā pilnībā pelaģiski organismi, jo tiem nekad nebija nepieciešams izkāpt uz sauszemes. Mazuļi dzima ar asti priekšā, lai izvairītos no noslīkšanas ūdenī.
Holzmadenā juras laikmeta iežos ir atrasti simtiem labi saglabājušos, fosilizētu skeletu. Daži no kauliem joprojām bija artikulēti. Dažās fosilijās vēl bija saglabājušies mazuļi, kas liecina, ka ihtiozaurs bija dzīvdzemdēklis. Par to liecina arī līdzīgi atradumi radniecīgajā Stenopterygius.
Spuras
Vācu fosilijās bija redzamas arī ihtiozaura ādas aprises, kas liecina, ka tam mugurā bija gaļīga muguras spuras daļa un liela astes spuras daļa. Citas ihtiozauru fosilijas pierādīja, ka šī iezīme bija raksturīga ne tikai ihtiozauriem.
Sajūtu orgāni
Ichtiozauru ausu kauli bija cieti, iespējams, tie pārnesa ūdens vibrācijas uz iekšējo ausi. Tomēr medības ar redzi bija galvenā dzīvnieka barošanās nodarbe; tam bija milzīgas, jutīgas acis, ko aizsargāja kaulaini vairogi.
Barošana
Ichtiozaura koprolīti (fosilizēti ekskrementi) liecina, ka tā uzturā ir bijušas zivis un kalmāri.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir ihtiozaurs?
A: Ichtiozaurs ir izmiris jūras rāpuļveidīgais no zemākās juras perioda.
J: Kurš atklāja pirmo pilno Ichthyosaurus skeletu?
A: Pirmo pilno Ichthyosaurus skeletu Dorsetas juras perioda piekrastē atrada Mērija Anninga.
J: Kur tika atrasti vēl daudzi citi ihtiozauru eksemplāri?
A: Eiropā tika atrasti vēl daudzi citi ihtiozauru īpatņi, īpaši kaļķakmens karjeros Holzmadenā, Vācijas dienvidos.
J: Kad dzīvoja ihtiozaurs?
A: Ichtiozaurs dzīvoja aptuveni pirms 199-189 miljoniem gadu (mya).
J: Ar kādu ātrumu ihtiozaurs varēja peldēt?
A: Iespējams, ihtiozaurs varēja peldēt ar ātrumu līdz 25 mph (40 km/h).
J: Vai ihtiozaurs bija sauszemes vai jūras dzīvnieks?
A: Ichtiozaurs bija jūras rāpuļa dzimtas dzīvnieks.
J: Kādai kārtai pieder ihtiozaurs?
A: Ichtiozaurs ir pirmais atklātais Ichthyosauria kārtas pārstāvis.
Meklēt