Ichthyophiidae ir aziātisko astiņu jeb zivju caeciliju dzimta. Tās galvenokārt sastopamas Āzijas dienvidaustrumu un dienvidu reģionos — no Indijas un Šrilankas līdz Malaizijai, Indonēzijai un Filipīnām — pārsvarā tropiskos mežos un mitrās kalnu slīpēs.
Apraksts
Šīs caeciliju grupas pārstāvji bieži tiek raksturoti kā primitīvi caecilians, jo tiem saglabājušās vairākas archaiskas iezīmes. Ķermenis ir cilindrisks, ar skaidri saskatāmām ādas gredzenveida rindām (annuli) un bieži arī mazām dermālām zvīņām. Tām ir redzami astes gali — atšķirībā no pilnīgi bezasteņiem caecilijiem — un mute nav kardināli pārvietota uz ķermeņa apakšu. Acis parasti ir mazas un daļēji vai pilnībā nosegtas ar ādu vai kauliem, bet starp aci un nāsīm atrodas speciāls jutīgais orgāns — tentakuls, kas palīdz orientēties zemē.
Parasti šīs sugas ir vidēji lielas — vairākas desmitus centimetrus garas, bet izmēri var atšķirties starp sugām. Krāsojums ir tumšā brūnā līdz melnā toņos, dažām sugām ir sānu svītras vai pleķi.
Morfoloģiski tām raksturīgs robusts galvaskauss un zobi labi attīstīti medībām. Tām ir arī divi muskuļu komplekti žokļa aizvēršanai — iezīme, kas novērojama dažās caeciliju grupās un kas atšķir Ichthyophiidae no dažām citām radniecīgām grupām, piemēram, Rhinatrematidae.
Bioloģija un reprodukcija
Ichthyophiidae galvenokārt ir zemes dzīvesveida (fosoriālas) radības: tās rakšanas un dzīvošanai zem augsnes ir pielāgotas, bet bieži iznāk virspusē pēc lietus vai naktīs. Barībā dominē tārpi, sliekas, skudras, citi kukaiņi un to kāpuri.
Tās ir olšūnu dējējas: mātītes dēj olas nelielos caurumos mitrā augsnē vai zemē tuvu ūdenim. No olām izšķiļas kāpuri, kuriem parasti ir brīvūdens stadija — tie dzīvo strautos, pazemes ūdeņos vai citos mitros biotopos, kur barojoties attīstās un pēc laika pāriet par pieaugušajiem. Ir ziņas, ka mātītes dažkārt sargā olas un jaunās nymfas; dažām caeciliju sugām novērota arī intensīvāka mātes aprūpe, tomēr šīs uzvedības izpausmes var atšķirties starp sugām.
Izplatība un dzīvotnes
Šīs dzimtas sugas dzīvo tropiskajos un subtropiskajos reģionos ar mitru klimatu. Parasti tās saistītas ar mežainām teritorijām, liemeņu bagātu augsni un svaidiem kalnu strautiem, kur izšķiļas kāpuri. Dažās sugās novērojama plaša izturība pret izmaiņām — tās var sastapt arī lauksaimniecības ainavās — tomēr lielākā daļa sugu ir atkarīgas no salīdzinoši neskartām mitrām dzīvotnēm.
Saglabāšana un taksonomija
Taksonomiski Ichthyophiidae tiek uzskatīta par primitīvu caeciliju grupu, taču šīs grupas iekšējā taksonomija un savstarpējās attiecības tiek pastāvīgi pārskatītas, jo molekulārās pētniecības sniedz jaunas atziņas. Daudzas sugas ir maz pētītas, un to bioloģija un izplatība daļēji paliek nezināma.
Apdraudējumi ietver mežu izciršanu, dzīvotņu fragmentāciju, piesārņojumu un hidroloģiskās vides izmaiņas. Tā kā daudzām sugām ir ierobežots izplatības areāls un slepenas dzīvesveids, tās var būt īpaši jūtīgas pret lokalizētām izmaiņām. Datu trūkuma dēļ vairākas sugas tiek uzskatītas par datu nepietiekamiem (Data Deficient), taču skaidri zināmas populācijas samazināšanās gadījumos tiek ieteiktas aizsardzības pasākumu stratēģijas.
Ichthyophiidae ir interesanta un svarīga grupa, kuras izpēte palīdz saprast caeciliju evolūciju, to ekoloģisko lomu zemes un saldūdens ekosistēmās, kā arī nepieciešamību pēc to dzīvotņu aizsardzības.
