Cilvēka mikrobioms
Cilvēka mikrobioms (jeb cilvēka mikrobiota) ir mūsos mītošo mikroorganismu kopums. Tie dzīvo uz ādas, siekalās un mutē, acīs, zarnās un pārējā kuņģa un zarnu traktā. To vidū ir baktērijas, arhejas, sēnītes un vienšūnas eikarioti ("protozoo"). Ikviens cilvēks nes sevī daudz vairāk šo mikrobu, nekā cilvēka organismā ir šūnu. Cilvēka ķermenī ir aptuveni 100 triljonu šūnu, un tikai zarnās vien ir aptuveni desmit reizes vairāk mikroorganismu.
Mikrobioms ir "ekoloģiskā kopiena, ko veido komensālo, simbiotisko un patogēno mikroorganismu kopums, kas burtiski dala mūsu ķermeņa telpu". Sākotnēji šo terminu ir radījis Džošua Lederbergs. Viņš uzskatīja, ka cilvēka organismā dzīvojošie mikroorganismi veselības un slimības apstākļos ir svarīgi. Daudzos zinātniskajos rakstos tiek izšķirti jēdzieni "mikrobioms" un "mikrobiota", lai attiecīgi apzīmētu vai nu vides nišā dzīvojošo mikroorganismu kopējos genomus, vai arī pašus mikroorganismus. Tomēr pēc sākotnējām definīcijām šie termini lielākoties ir sinonīmi.
Daži no šiem organismiem ir noderīgi cilvēkiem. Tomēr lielākajai daļai no tiem nav zināmas ietekmes. Tie ir tikai simbionti: tie dzīvo kopā ar mums. Tie, kuru klātbūtne ir sagaidāma, ir parastās floras pārstāvji. Normālos apstākļos tie neizraisa slimības, bet var pat palīdzēt mūsu veselībai. Pētījumos 2009. gadā tika jautāts, vai mūsu veselībai kaitē šīs biotas samazināšanās. Tas noteikti attiecas uz zarnu floru.
Lai gan "flora" attiecas uz augiem, nevis baktērijām, termins "zarnu flora" ir plaši lietots un pazīstams biologiem. "Biota" ir ekosistēmas organismu kopums. Termins "mikrobiota" vislabāk raksturo baktērijas un citus mikroorganismus, bet, bez šaubām, bieži tiek lietots arī termins "flora".
Apskatāmie mikrobi parasti nav patoģēni (neizraisa slimības, ja vien nerodas patoloģiski); tie pastāv harmonijā un simbiozē ar saviem saimniekiem.
Pētnieki ir noskaidrojuši, ka liela daļa mikrobu, kas atrodas cilvēka organismā, nav baktērijas, bet gan ļoti sena vienšūnu organismu grupa, ko sauc par arhejām. To vidū ir metanogēni, kas ražo metānu un var izraisīt vēdera pūšanos.
Escherichia coli : mūsu zarnu ilgtermiņa iemītnieks
Staphylococcus aureus, palielinājums x50 000, attēls ar transmisijas elektronu mikroskopu
Yersinia enterocolitica kolonijas, kas aug uz XLD agara platēm
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir cilvēka mikrobioms?
A: Cilvēka mikrobioms (jeb cilvēka mikrobiota) ir mūsos mītošo mikroorganismu, piemēram, baktēriju, arheju, sēnīšu un vienšūnu eikariontu, kopums.
J: Cik daudz šūnu ir cilvēka ķermenī?
A: Cilvēka ķermenī ir aptuveni 100 triljoni šūnu.
J: Ko Džošua Lederbergs izkalis?
A: Džošua Lederbergs ir radījis terminu "mikrobioms".
J: Kāda ir atšķirība starp "mikrobiomu" un "mikrobiotu"?
A: Vispārīgi runājot, "mikrobioms" attiecas uz mikroorganismu kopējiem genomiem, kas dzīvo vides nišā, savukārt "mikrobiota" attiecas uz pašiem mikroorganismiem.
J: Vai visi mikrobi ir noderīgi cilvēkiem?
A: Nē, lielākajai daļai mikrobu nav zināmas ietekmes, un tie ir tikai simbionti, kas dzīvo kopā ar mums. Tie, kuru klātbūtne ir sagaidāma, ir normālas floras locekļi, un tie neizraisa slimības, ja vien to augšana nav pārmērīga.
J: Kas ir zarnu flora?
A: Ar zarnu floru apzīmē cilvēka zarnās vai zarnās esošo mikrobu populāciju. Tajā var būt baktērijas, arhejas, sēnītes un citi vienšūnu organismi.
J: Kas ir metanogēni?
A: Metanogēni ir arheju veids, kas ražo metānu un var izraisīt vēdera pūšanos.
