Antiķīteras mehānisms ir mehānisks kalkulators — sarežģīta bronzas ierīce, ko parasti sauc par sengrieķu analogā datora un orrērija priekšgājēju. Ierīci atrada 1902. gadā kuģa vrakā pie Antiķīteras krastiem Grieķijā. Lielākā daļa pētnieku to datē ar laiku apmēram no 2. līdz 1. gadsimtam pirms mūsu ēras (ierīce, visticamāk, izgatavota aptuveni 150–100 p.m.ē.), lai gan kuģa vraka un atrasto monētu. Tās ir monētu datējums (no Pergamonas un Efesas) norāda, ka kuģis nogrima ap 70.–60. g. p.m.ē.

Darbības princips un mehānika

Vairāki metāla zobrati mijiedarbojās kā mehāniskā pulksteņa iekšējais mehānisms, pārvēršot roktura vai rotējoša vārpstas kustību sarežģītos attiecībās, lai modelētu debesu ķermeņu kustības un kalendārus. Ierīcei bija cilindriski un plakani zobrati ar dažādu zobu skaitu; sadrupējušajos fragmentos pētnieki identificēja vairākas tandēma un planetāras zobratu ķēdes. Kopā tam piešķir vismaz ~30–35 zobratus un vairākus indikatorus (daļēji saglabājušos kā skalas un rādītāju fragmentus).

Funkcijas un rādījumi

Antiķīteras mehānisma galvenās funkcijas bija saistītas ar laika un astronomisko ciklu rādīšanu:

  • Saules kalendārs, kurā norādītas dienas un mēneši, kā arī babiloniešu zodiaks.
  • Lunisolārais kalendārs, kurā norādīti mēneši un attiecība starp saules un mēness gadiem.
  • Kalendārs ar aptumsumu cikliem: Saules un Mēness aptumsumu prognozēšanai pagātnē un nākotnē, izmantojot sarosa veida ciklus un sarežģītus zobratu pārrēķinus.
  • Kalendārs, kurā norādīti gadi, kuros notiks panellleniskās spēles (vai olimpiskās spēles) — tas palīdzēja saskaņot laika mērījumus ar sabiedriski nozīmīgiem notikumiem.

Papildus šīm funkcijām mehānismam, visticamāk, bija rādījumi par Mēness fāzēm, sinodisko un anomalisko periodu attiecībām, kā arī iespējamie indikatoru mehānismi zvaigžņu pozīcijām. Tomēr daudzi no šiem izvietojumiem ir hipotētiski, jo daži atsevišķi zobrati vai diski, kuriem būtu jābūt nepieciešamiem rādījumiem, nav saglabājušies.

Atklāšana, saglabāšanās un datu atklāšana

Ierīce tika atrasta uz kuģa vraka netālu no Antiķīteras salas starp Peloponēzi un Krētu. Uz vraka tika atrastas arī dažādas monētas. Tās ir monētas no Pergamonas, kas datētas ar laiku no 86. līdz 67. gadam pirms mūsu ēras, un monētas no Efesas, kas datētas ar laiku no 70. līdz 60. gadam pirms mūsu ēras. Tas norāda, ka kuģis nogrima aptuveni 70.–60. g. p.m.ē., bet pats mehānisms, visticamāk, bija izgatavots agrāk.

Kad mehānisms tika atrasts, tas bija sastāvējis no korozējušām metāla plāksnēm un fragmentiem. Pirms mūsdienu neinvazīvām attēlveidošanas metodēm bija ļoti grūti noteikt ierīces iekšējo struktūru un funkcijas; skaidrus soļus izdarīja tikai ar rentgena starus, tomogrāfiju (ķermeņa datortomogrāfiju) un detalizētām fosiliem fragmentiem balstītām analīzēm. Pēdējo gadu desmitu laikā ar modernām CT skenēšanas un digitālās izpētes metodēm izdevās nolasīt seno grieķu uzrakstus, saskaitīt zobratus un atklāt detaļas, kuras iepriekš nebija pamanītas.

Pētniecība un rekonstrukcijas

Pirmie plašāk zināmie pētījumi par mehānismu pieder britu vēsturniekam Derekam J. de Solla Price, kurš 1959. gadā publicēja nozīmīgu pētījumu par ierīces darbības matemātiku. Kopš tā laika daudzi pētnieki (piem., Michael Wright, Tony Freeth un citi) ir veikuši detalizētas rekonstrukcijas, izstrādājuši 3D modeļus un mehāniskos atdarinājumus. Antiķīteras izpētes projektā tika pievienoti rekonstrukcijas zobrati, un kopējais rekonstruēto elementu skaits mainās atkarībā no interpretācijas; dažos modeļos identificēti aptuveni 30–40 zobrati un vairākas skalas/indikatori.

Mehānismā saglabājušies arī daļēji salasāmi grieķu uzraksti, kuros aprakstīti noteikti cikli un formula tipa norādes. Šie uzraksti sniedza svarīgus pavedienus par to, kā tieši tika aprēķināti aptumsumi un kā tika interpretētas zobratu attiecības.

Nozīme

Antiķīteras mehānisms tiek uzskatīts par vissarežģītāko no visām zināmajām antīkajām mehāniskajām ierīcēm. Tas rāda, ka helēnisma laikmeta inženieri spēja apvienot matemātisku astronomiju ar smalku mehānisku izgatavošanu. Līdzīgas sarežģītības līmeņa mehānismiem Eiropā atgriešanās radās tikai viduslaiku vai renesanses periodā — daži avoti norāda, ka tikai 14.–15. gadsimtā atkal attīstījās analoģiskas ierīces ar salīdzināmu mehānisku sarežģītību.

Kur to var apskatīt

Ierīce tagad ir apskatāma Atēnu Nacionālā arheoloģijas muzeja bronzas kolekcijā. Muzeja izstādēs var redzēt gan pašus bronzas fragmentus, gan dažādas pētnieku izveidotās rekonstrukcijas un vizualizācijas, kas palīdz saprast ierīces izskatu un darbību.

Antiķīteras mehānisms joprojām ir aktīvas zinātniskās pētniecības objekts – jaunākās attēlveidošanas metodes, datormodelēšana un eksperimentālā inženierija turpina papildināt mūsu izpratni par šo izcilu senatnes tehnikas pieminekli.