Infiltrācijas taktika
Villijs Rors 1915. gadā Rietumu frontē veiksmīgi izstrādāja triecientransportierus-Taktiks. Tie tika izmantoti Verdenas kaujā. Viņa vadītais Bataillon kļuva patstāvīgs, un vispirms to nosauca par Sturmbataillon Rohr, bet aptuveni gadu vēlāk Prūsijas kara ministrs to pārdēvēja par Sturm-Bataillon Nr. 5 (Rohr).
Oskars fon Hutjē bija vēl viens no veiksmīgākajiem un novatoriskākajiem Vācijas ģenerāļiem Pirmajā pasaules karā. Viņš to pašu paveica Austrumu frontē.
Pēc tam, kad 1917. gada sākumā Hutjē tika iecelts armijas komandiera amatā, viņš sāka pielietot trīs gadu laikā gūtās atziņas, kā arī pētīt citu armiju taktiku. Viņš izstrādāja jaunu stratēģiju, lai vāciešiem izkļūtu no strupceļa, kurā nonāca tranšeju karš. Šī taktika 1917. un 1918. gadā izrādījās tik veiksmīga, ka franči to nodēvēja par "Hutjē taktiku", lai gan mūsdienās biežāk lietotais termins ir "infiltrācijas taktika".
pret Hutier
Operācija Michael 1918
Operācija Michael
1918. gada pavasara ofensīvā pirmā no piecām daļām tika nosaukta par Mihaēlu. Tās sākumā, 1918. gada 21. martā, ieņēma trīs armijas, kopā 42 divīzijas. Mērķis bija izlauzties cauri salientam krustpunktā starp Francijas spēkiem (dienvidos) un Anglijas spēkiem (ziemeļos), veicot operācijas starp Bapaume un Sen Simonu, ar nolūku pēc tam radīt ķīli starp abiem kontingentiem, izspiežot Lielbritānijas ekspedīcijas spēkus jūras virzienā. Jau pirmajā dienā aizsardzības līnijas tika sagrautas pret abiem sabiedrotajiem, un vāciešiem pilnībā izdevās pavirzīties uz priekšu 65 km garumā aptuveni 80 km garā salientā. Vācu karaspēks savā vērienīgajā virzīšanā saskārās ar lielāku pretestību pret angļiem nekā pret frančiem. Taču, lai gan sākumā vāciešiem bija panākumi, pēc dažām dienām vācu ofensīva pēkšņi izsīka, un, sākot ar 27. martu, kad franči sāka iesaistīt savu stratēģisko rezervi pie Amjēnas, vāciešiem vairs nebija būtisku teritoriālo ieguvumu. Tādējādi vāciešiem neizdevās gūt stratēģiski svarīgu uzvaru, turklāt tā bija pagarinājusi kaujas līniju un izveidojusi sabiedroto pretuzbrukumiem pakļautu salientu.
Jautājumi un atbildes
J: Kurš izstrādāja triecienšautenes-Taktiks Rietumu frontē?
A: Villijs Rors (Willy Rohr) 1915. gadā Rietumu frontē izstrādāja triecienšautenes-Troops-Taktiks.
Q: Kad tos izmantoja?
A: Tos izmantoja Verdenas kaujā.
J: Kā tika nosaukts Villija Rora bataljons?
A: Willy Rohr's Bataillon kļuva patstāvīgs un sākumā tika nosaukts par Sturmbataillon Rohr, bet apmēram pēc gada Prūsijas kara ministrs to pārdēvēja par Sturm-Bataillon Nr. 5 (Rohr).
J: Kas bija Oskars fon Hutjē?
A: Oskars fon Hutjē bija vēl viens no veiksmīgākajiem un novatoriskākajiem Vācijas ģenerāļiem Pirmajā pasaules karā.
J: Ko Oskars fon Hutjē paveica Austrumu frontē?
A: Pēc tam, kad 1917. gada sākumā Oskars fon Hutjē kļuva par armijas komandieri, viņš sāka pielietot pieredzi, ko guva, trīs gadus komandējot karaspēku, kā arī pētot citu armiju izmantoto taktiku.
Kādu jaunu stratēģiju Oskars fon Hutjē izstrādāja vāciešiem?
A: Oskars fon Hutjē izstrādāja jaunu stratēģiju vāciešiem, lai izkļūtu no strupceļa tranšeju karā, ko sāka dēvēt par "infiltrācijas taktiku".
J: Kāda bija Hutjē taktika?
A: Hutjē taktika bija Oskara fon Hutjē (Oskar von Hutier) Pirmā pasaules kara laikā izstrādāta infiltrācijas taktika, ko vācu spēki veiksmīgi īstenoja 1917. un 1918. gadā.
