Ipse dixit — definīcija, piemēri un kā atpazīt loģikas kļūdu
Uzzini, kas ir ipse dixit — definīcija, praktiski piemēri un kā atpazīt šo loģikas kļūdu, lai aizsargātu diskusijas pret dogmatismu.
Ipse dixit ir latīņu valodas frāze, kas burtiski nozīmē "Viņš pats to teica". Loģikā un argumentācijā ipse dixit apzīmē tukšu apgalvojuma kļūdu — apgalvojumu, kas tiek pieņemts par patiesu tikai tāpēc, ka to izteicis konkrēts cilvēks vai autoritāte, bez neatkarīgiem pierādījumiem.
Kas ir ipse dixit kā loģikas kļūda
Ipse dixit ir neformāla loģikas kļūda, kurā apgalvojuma patiesums tiek balstīts vienīgi uz to, ka to ir izteicis konkrēts indivīds. Tā ir forma dogmatiskam argumentam — runātājs sagaida, ka klausītājs pieņems apgalvojumu par derīgu tikai tāpēc, ka to ir "apstiprinājusi" autoritāte vai pats runātājs.
Kā tas var izskatīties — vienkāršots modelis
- Fakts 1: X apgalvo apgalvojumu A.
- Fakts 2: X apgalvo, ka X nemelo / X ir autoritāte.
- Secinājums: Tādēļ A ir patiess (jo X to teica).
Šajā konstrukcijā nav sniegti neatkarīgi pierādījumi par A. Apgalvojums pats par sevi noliedz, ka jautājums būtu diskutējams — vienkārši tiek pieprasīta piekrišana, "jo tā ir".
Piemērs no literatūras
"Kad es lietoju kādu vārdu," sacīja Humpijs Dumpijs samērā nicinošā tonī, "tas nozīmē tieši to, ko es pats izvēlos — ne vairāk, ne mazāk."
"Jautājums ir," sacīja Alise, "vai tu vari likt vārdiem nozīmēt tik daudz dažādu lietu."
"Jautājums ir," sacīja Humpijs Dumpijs, "kurš būs saimnieks — tas ir viss."
Šajā dialogā redzama ideja: Humpijs Dumpijs pieprasa, lai viņa apgalvojums tiktu pieņemts tikai tāpēc, ka viņš tā saka — tipisks ipse dixit moments.
Kā atpazīt ipse dixit
- Nav sniegti fakti vai pierādījumi — apgalvojums tiek atkārtots bez pamatojuma.
- Argumentēšana balstās uz autoritāti vai personas statusu, nevis uz racionāliem iemesliem.
- Izteikumi kā "man vajadzētu ticēt, jo es tā saku" vai "tas tā ir, jo tā teica eksperts" bez atsaucēm uz avotiem.
- Definīcijas vai noteikumi tiek uzspiesti kā neapstrīdami (dogmatizēšana).
Piemēri ikdienā
- Politiskā runā: "Uzdodiet man ticību — es zinu, kas pareizi, jo es esmu līderis."
- Izglītībā: "Tas tā ir, jo esmu pasniedzējs" bez atsaucēm uz pētījumiem vai loģiku.
- Zinātniskā diskusijā: "Tas ir patiesi, jo zinātnieki tā saka" bez konkrētu pētījumu vai datu norādīšanas.
Atšķirība no leģitīmas apelācijas pie autoritātes
Apelācija pie autoritātes (argumentum ad verecundiam) nav vienmēr kļūda — tās lietošana var būt pieņemama, ja autoritāte ir attiecīgas jomas eksperts, ja ir plaša konsensa pamats un ja tiek sniegti avoti un argumenti. Ipse dixit kļūda rodas tad, kad autoritāte tiek izmantota kā vienīgais pamatojums un nav pieejami neatkarīgi pierādījumi vai loģiska argumentācija.
Kā reaģēt uz ipse dixit
- Lūdziet pierādījumus vai avotus: "Kādus konkrētus datus vai pētījumus jūs atsaucat?"
- Pārbaudiet autoritātes kvalifikācijas un vai pastāv konsensus jomā.
- Pārliecinieties, vai apgalvojums nav tikai viedoklis, ko izsaka kā faktu.
- Piedāvājiet alternatīvus datus vai loģisku pārbaudi (pierādiet pretējo vai aiciniet uz diskusiju par pamatojumu).
Kāpēc izvairīties no ipse dixit
Šāda argumentācijas kļūda kavē racionālu diskusiju un ļauj pieņemt nepamatotus lēmumus. Tās lietošana samazina diskusijas kvalitāti un veicina dogmatismu, jo patiesība tiek definēta pēc personas autoritātes nevis pēc pierādījumiem.
Pāris gaitā lietojami padomi
- Nepieņemiet apgalvojumu tikai noformētas autoritātes dēļ — prasiet loģisku pamatojumu.
- Ja paši izsakāt apgalvojumus, sniedziet atsauces uz avotiem vai paskaidrojumus, kā nonācāt pie secinājuma.
- Atšķiriet pieņemamus argumentus no dogmatiskām prasībām pēc piekrišanas.
Secinājums
Ipse dixit ir vienkāršs, bet plaši izplatīts argumentācijas trūkums — apgalvojuma pieņemšana bez pierādījumiem, pamatojoties tikai uz to, kas to izteicis. Atpazīšana un pareiza rīcība (prasīt pierādījumus, pārbaudīt avotus, novērtēt autoritātes atbilstību) palīdz uzturēt saprātīgu un pamatotu diskusiju, izvairoties no dogmatiskām kļūdām.
Ipse dixit lieto, lai identificētu un aprakstītu dogmatisku apgalvojumu, ko runātājs sagaida, ka klausītājs pieņems kā derīgu. Ipse dixit ir sava veida patvaļīgs dogmatisms. Vienīgais pierādījums, kas mums ir, ir tas, ka šis cilvēks to ir teicis.
Teorija ipse dixit paredz, ka nepierādīts apgalvojums, par kuru runātājs apgalvo, ka tas ir patiess, jo to ir izteikusi "autoritāte" attiecīgajā jautājumā. Viedoklim var būt zināma nozīme, pamatojoties tikai uz to, kāda autoritāte vai autoritāte ir personai, kas to izteikusi.
Cicerons radīja frāzi Ipse dixit, "Viņš pats to teica".
Vēsture
Romas rakstnieks Cicerons (106-43 p.m.ē.) savā darbā "Par dievu dabu" (De natura deorum) lietoja terminu ipse dixit kā kļūdu tiesībās. Cicerons raksturoja Pitagora studentus.
Džeremijs Bentems terminu ipse-dixit pārveidoja par vārdu ipse-dixitism. Šo terminu viņš radīja, lai to attiecinātu uz politiskiem argumentiem.
Ipse dixit Amerikas tiesību aktos ir konkretizēts. Piemēram, 1997. gada lietā ASV Augstākā tiesa atzina, ka ir problemātiski "sniegt viedokļa pierādījumus, kas ir saistīti ar esošajiem datiem tikai ar eksperta ipse dixit".
Saistītās lapas
- Viltus dilemma
- Patiesība
- Priekšrocību intensitāte
Jautājumi un atbildes
J: Ko nozīmē latīņu valodas frāze "ipse dixit"?
A: "Viņš pats to teica."
J: Kas ir klaja apgalvojuma kļūda loģikā?
A: Tā ir situācija, kad tiek noliegts, ka jautājums ir diskutējams, un apgalvojums tiek atzīts par derīgu, pamatojoties tikai uz tās personas autoritāti vai stāvokli, kura to ir pateikusi.
J: Vai apgalvojumu var uzskatīt par pamatotu argumentu?
A: Nē, nevar.
J: Kāda ir ipse dixit problēma?
A: Tas ir sava veida patvaļīgs dogmatisms, kad tiek apgalvots, ka nepierādīts apgalvojums ir patiess, jo to ir izteikusi "autoritāte" šajā jautājumā.
J: Kā ipse dixit problēma ir izskaidrota filmā "Alise Brīnumzemē"?
Atbilde: Ar piemēru, kad Humpijs Dumpijs apgalvo: "Kad es lietoju vārdu, tas nozīmē tikai to, ko es pats esmu izvēlējies, - ne vairāk, ne mazāk."
J: Kāds ir visvienkāršākais veids, kā izkropļot kādu jautājumu?
A: Noliedzot, ka tas eksistē.
J: Kāpēc ipse dixit tiek uzskatīts par kļūdu?
A: Tāpēc, ka tā noliedz, ka jautājums ir diskutējams, un sagaida, ka klausītājs pieņems apgalvojumu kā derīgu, pamatojoties tikai uz to personu autoritāti vai stāvokli, kas to izteikušas.
Meklēt