Kiriliskā burta Ј (Je): izruna, rakstība un lietojums

Kiriliskā burta Ј (Je): izruna, rakstība un lietojums serbu, maķedoniešu, azerbaidžāņu un altajiešu valodās — skan [j] vai [ʤ], salīdzinājums ar Й un transliterācija.

Je (Ј, ј) ir kiriliskā alfabēta burts, kas izmantojams vairākās valodās, galvenokārt, lai apzīmētu pusbalsi /j/ (latīņu alfabētā atbilstošais burts ir J). Tā formas Unicode kodpunkti ir U+0408 (ВEĻĀ) lielais Ј un U+0458 mazais ј (HTML entītēs: Ј un ј).

Izruna un fonētiskā loma

Visbiežāk Ј/ј pārstāv skaņu [j] (kaķīgā vai vārda "jā" sākumā līdzīga pusbalse). Piemēram, serbu un maķedoniešu valodās tas parasti izrunājas kā [j]. Ј var būt daļa no zilbes sākuma (ja, je, jo u.tml.) vai kombinācijās, kur tas mijiedarbojas ar patskanīgo skaņu.

Vairākās valodās tam ir atšķirīga lietojuma nianses: piemēram, altajiešu valodā šis burts tiek lietots, lai apzīmētu skanējumu, kas tuvs [ʤ] (skaņa kā angļu "j" vārdā "judge").

Lietojums atsevišķās valodās un rakstības īpatnības

Šo burtu lieto, piemēram, serbu, maķedoniešu, azerbaidžāņu un altajiešu valodās. Serbu un maķedoniešu ortogrāfijā ј nodrošina stabilu atšķirību starp patskanīgajiem un pusbalsīgajiem sākumiem (piemēri: јабука — "ābola" serbu valodā; maķedoniešu јазик — "valoda"/"mēle").

Tāpat šajās valodās bieži nav atsevišķu "ja/je/jo/ju" ligatūru vai īpašu kiriliskā veida zīmju (kuras redzamas, piemēram, krievu rakstībā kā Я, Є (ye, Ё (yo), Ї (yi) un Ю (yu)); tādēļ izteikumi, kas citās kirilikas sistēmās tiek rakstīti ar vienu burtu, šajās valodās tiek pierakstīti kā divu simbolu kombinācijas — piemēram, Ja, Je, Jo, Ji un Jy (t. i., ј + patskanis).

Salīdzinājums ar burtu Й

Dažās citās kiriliskajās valodās semivokālo skaņu /j/ parasti apzīmē ar burta Й palīdzību. Tāpēc valodās kā krievu, bulgāru, ukraiņu un baltkrievu vietā lieto Й, nevis Ј. Galvenā atšķirība ir vēsturiska un tipogrāfiska — dažas ortogrāfijas pieņēma atsevišķu rakstzīmi Ј, citu sistēmu tradīcijās paliek Й.

Transliterācija, tipogrāfija un vēsture

Transliterācijā uz latīņu burtu parasti krīt J. Burta izskats un lietojums radās vēlāku laiku reforma ietvaros (19.–20. gadsimta valodu reformu gaitā), kur dažas valodas pieņēma Ј kā atsevišķu zīmi pusbalses apzīmēšanai, daļēji ietekmējoties no latīņu alfabēta prakses. Piemēram, serbu rakstības reformas (Vuka Karadžića ietekme) nolēma izmantot ј līdzīgi kā latīņu J, lai nodrošinātu fonētisku viennozīmību.

Datorlietojums un kodēšana

Kā minēts, Unicode kodpunkti ir U+0408 (Ј) un U+0458 (ј). Izmantojot Unicode, jābūt uzmanīgam, lai neatšķirtu šo burtu no ķīmiski līdzīgajiem simboliem (piem., latīņu J vai kirilikas Й), jo vizuāli tie var šķist līdzīgi, bet atšķiras pēc kodējuma un meklēšanas/indeksēšanas sistēmās.

Praktiski padomi

• Ja rakstāt vai mācāties valodu, kas lieto Ј/ј, atcerieties, ka bieži to pārstāv vienkāršu "j" skaņu un to nevajag sajaukt ar jebkādu "ja/je/jo/ju" ligatūru — tās raksta kā ј + patskanis.
• Esi uzmanīgs ar teksta konvertēšanu starp kiriliku un latīņu alfabētu: pareiza transliterācija saglabā Ј/ј kā J, nevis kā Й vai citu burtu.

Kopsavilkumā, Ј (ј) ir specifisks kiriliskās rakstības variants pusbalses apzīmēšanai, plaši lietots Balkānu un dažās centrālasijas valodās; tā esamība atvieglo fonētisku atbilstību starp skaņu un rakstību šajās valodās.

Meklēt pēc burta