Džons Peršings — ASV armijas ģenerālis, Amerikas ekspedīcijas spēku komandieris

Džons Džozefs „Melnais Džeks“ Peršings (1860. gada 13. septembris – 1948. gada 15. jūlijs) bija viens no izcilākajiem ASV armijas virsniekiem pagājušā gadsimta sākumā. Viņš vadīja Pirmajā pasaules karā Amerikas ekspedīcijas spēkus (American Expeditionary Forces, AEF) un bija pazīstams kā stingrs disciplīnas un profesionālās karaspēka izveides aizstāvis. Peršings ir vienīgā persona, kas savas dzīves laikā tika paaugstināta augstākā ASV armijas dienesta pakāpē — General of the Armies (armiju ģenerālis). (Ar 1976. gadā pieņemto Kongresa lēmumu atpakaļejoši tāda pati pakāpe tika piešķirta arī Džordžam Vašingtonam, taču ar lielāku senioritāti.) Peršingam piešķirts pirmais ASV virsnieka dienesta numurs (O-1).

Agrīnā karjera un paaugstināšanās

Peršings bija West Point absolvents, un savu karjeru sāka 19. gs. beigās, piedaloties dažādos militāros konfliktos Ziemeļamerikā, kā arī vēlāk Karību jūras reģionā un Filipīnās. Viņa ciešā sadarbība ar Afroamerikāņu karavīriem, tostarp 10. kavalerijas vienībām (saukta arī par "Buffalo Soldiers"), viņam deva iesauku „Melnais Džeks“. Pirms Pirmā pasaules kara Peršings guva pieredzi arī Spāņu–Amerikā kara un Meksikas jautājumu kontekstā — 1916.–1917. gadā viņš vadīja pavadāmo ekspedīciju Meksikā, meklējot Pančo Vilju (Punitive Expedition).

Amerikas ekspedīcijas spēku komandieris Pirmajā pasaules karā

Kā AEF komandieris Peršings bija atbildīgs par milzīgas profesionālas ievirzes veidošanu ASV karaspēkam: mobilizāciju, apmācību, aprīkojuma un loģistikas organizēšanu un ASV vienību ieviešanu kaujas laukā. Viņš kategoriski iestājās par to, lai amerikāņu spēki saglabātu neatkarīgu operacionālo struktūru un nekļūtu par pastāvīgu citvalstu armiju papildu vienību sastāvdaļu. AEF zem viņa vadības piedalījās vairākos izšķirošos uzbrukumos 1918. gada rudenī, no tiem nozīmīgākie bija Saint-Mihiel un Meuse–Argonne ofensīvas, kas veicināja sabiedroto uzvaru.

Pēckara darbība un mantojums

Pēc kara Peršings turpināja ietekmēt ASV armijas attīstību — viņš veicināja profesionālās virsnieku apmācības uzlabošanu, jaunu apmācību metožu ieviešanu un armijas reorganizāciju. 1920. gados viņš ieņēma arī ASV armijas štāba priekšnieka (Chief of Staff) amatu, turpinot darbu pie karaspēka modernizācijas. Peršings bija ietekmīgs arī kā mentors un piemērs nākamajām karavīru paaudzēm; viņu uzskatīja par vienu no ietekmīgajiem autoritātes avotiem amerikāņu ģenerāļiem, kuri vadīja ASV bruņotos spēkus Otrā pasaules kara laikā — to vidū bija Džordžs K. Maršals, Dvaits D. Eizenhauers, Omārs N. Bredlijs un Džordžs S. Patons.

Atzinības, raksti un nāve

Peršingam piešķirtas daudzas ASV un ārvalstu dekorācijas par viņa militāro dienestu. Pēc aktīvās karjeras viņš arī rakstīja par savām pieredzēm — viena no viņa nozīmīgākajām publikācijām ir memuāri par Pirmo pasaules karu. Džons Peršings mira 1948. gada 15. jūlijā un tika apbedīts Arlingtonas nacionālajā kapsētā, kur viņa kapa vieta kļuvusi par vēsturisku atmiņas punktu par ASV militāro tradīciju un līderību.

Īsa nākotnes nozīme: Peršinga vadības stils, uzsvars uz profesionālu apmācību un neatkarīgu operacionālo rīcību būtiski ietekmēja ASV armijas modernizāciju un sagatavošanos 20. gadsimta lielajiem konfliktiem, atstājot noturīgu ietekmi uz amerikāņu karaspēka doctrīnu.

Pakalpojuma kopsavilkums

Ranga datumi

1886. gadā nav nekādu emblēmu	Amerikas Savienoto Valstu armijas virsleitnants: 1886. gada 1. jūlijā
	Amerikas Savienoto Valstu armijas virsleitnants: 1892. gada 20. oktobrī
	Brīvprātīgo majors, ASV armija: 1898. gada 18. augusts - 1901. gada 30. jūnijs.
	ASV armijas kapteinis (1901. gada 1. jūlijā atjaunota pastāvīgā dienesta pakāpe): 1901. gada 2. februārī
	Brigādes ģenerālis, ASV armija: 1906. gada septembris
	ASV armijas ģenerālmajors: 1916. gada maijs
	Ģenerālis, Nacionālā armija, Amerikas Savienoto Valstu armija: 1917. gada oktobris
	Amerikas Savienoto Valstu armijas ģenerālis, Amerikas Savienoto Valstu armija: 1919. gada 3. septembris Tā kā šai dienesta pakāpei nebija paredzētas atšķirības zīmes, ģenerālis Peršings izvēlējās četras pilntiesīga ģenerāļa zvaigznes, tikai zelta krāsā. Tiek uzskatīts, ka šī pakāpe ir līdzvērtīga "6 zvaigžņu" ģenerāļa pakāpei, jo nākamās zemākās pakāpes "armijas ģenerālis" insignīmija ir apzīmēta ar piecām zvaigznēm. Saskaņā ar Džena Smita (Gene Smith) biogrāfiju "Līdz atskanēs pēdējā bazūne" (Until the Last Trumpet Sounds) Pershing nekad nav nēsājis šo pakāpi uz sava formastērpa.

Uzdevumu vēsture

1882: Kadets, ASV Militārā akadēmija
1886: L vienība, Sestā kavalērija
1891: Nebraskas-Lincolnas Universitātes taktikas profesors
1895: 1. leitnants, 10. kavalērijas pulks
1897: Amerikas Savienoto Valstu militārās akadēmijas (West Point) instruktors
1898: Brīvprātīgo spēku majors, Kubas kampaņa, Spānijas-Amerikas karš.
1899: Muitas un salu lietu biroja vadošais virsnieks.
1900: 1900. gads: ģenerāladjutants, Mindanao un Džolo departaments, Filipīnas.
1901: bataljona virsnieks, 1. kavalērija un izlūkošanas virsnieks, 15. kavalērija (Filipīnas).
1902: Virspavēlnieks, nometne Vicars, Filipīnas
1904: štāba priekšnieka palīgs, Dienvidrietumu armijas divīzija, Oklahoma
1905: Militārais atašejs, ASV vēstniecība, Tokija, Japāna.
1908: Militārais padomnieks Amerikas vēstniecībā Francijā
1909: McKinley forta Manilā komandieris un Moro provinces gubernators.
1914: 8. armijas 8. brigādes brigādes komandieris
1916: Komandējošais ģenerālis, Meksikas soda ekspedīcija
1917: Nacionālās armijas formēšanas komandieris
1917: ASV ekspedīcijas spēku komandējošais ģenerālis Eiropā
1921: ASV armijas štāba priekšnieks
1924: Atvaļināts no aktīvā militārā dienesta
1925: Amerikas Savienoto Valstu ieceltais galvenais komisārs šķīrējtiesas lietā par Tacnas un Arikas provincēm starp Peru un Čīli.

Ģenerālis Peršings nolaižas Francijā 1917. gadā