Lapu kāposti ir dārzeņi ar zaļām vai violetām lapām. To sauc arī par borekoli. Tas pieder dārzeņu grupai, ko sauc par Brassica oleracea jeb savvaļas kāpostiem. Tā ir krustziežu dzimtas dārzeņaugs, jo tā ziedi ir veidoti pēc formas.

Augu, kas pirmo reizi tika kultivēts Vidusjūras reģionā, šajos laikos sauca par kāpostu jau krietni pirms tam, kad radās šī labi noapaļotā šķirne. Kāļi bija nozīmīga kultūra romiešu laikos, viduslaikos tie kļuva par zemnieku pamatproduktu, un XVII gadsimtā angļi tos ieveda Amerikas Savienotajās Valstīs.

Kāļi ir vieni no visizturīgākajiem kāpostu dzimtas dārzeņiem; tie var izturēt temperatūras līdz pat -15 ­°C, bet tie neiztur augstas temperatūras­. Tā kā tas ir izturīgs pret zemām temperatūrām un viegli aug, kāposti ilgu laiku bija ļoti iecienīts ziemas dārzenis, īpaši Skotijā, Vācijā, Holandē un Skandināvijā. Mūsdienās to ēd visā pasaulē.

Lapu kāpostiem ir lielas, vijīgas lapas, ļoti cirtainas, ar labi izteiktu garšu. To krāsa variē no gaiši zaļas līdz tumši zaļai, dažkārt līdz zilganzaļai. Šīs lapas nav labi noapaļotas, un šo īpašību izsaka latīņu valodas vārds, ar ko apzīmē šo kāpostu šķirni "acephala" un kas nozīmē "bez galviņas". Šīs lapas vainago smalku, bālganu un ļoti šķiedrainu stublāju, kas var sasniegt 30 līdz 40 cm. Kāposts ir tik dekoratīvs, ka tika izveidotas dekoratīvas šķirnes.

Izcelsme un nosaukumi

Brassica oleracea var. acephala — tā zinātniski parasti tiek klasificēts lapu kāposts. Latviešu valodā to bieži sauc par lapu kāpostiem, kale vai borekoli (angļu: borecole). Nosaukums acephala nozīmē "bez galviņas", jo, atšķirībā no galviņkāpostiem, lapu kāposti neveido blīvu galviņu, bet aug ar atsevišķām, bieži ļoti cirtainām lapām.

Īpašības un audzēšana

  • Temperatūras noturība: kale ir ļoti izturīgs pret salu — daudzas šķirnes iztur līdz ap -15 °C, tomēr nedraudzējas ar ilgstošu karstumu.
  • Audzēšanas prasības: priekšroka nedaudz skābākai, labi drenētai augsnei un pilnai vai daļējai saules gaismai. Pavasarī un rudenī dod labākus ražas rezultātus nekā vasarā karstumā.
  • Mēslošana un laistīšana: regulāra, bet ne pārmērīga mēslošana ar slāpekli veicina lapu attīstību; vienmērīgs mitrums nodrošina mīkstākas lapas.
  • Sējas laiks: atkarīgs no reģiona — parasti sēj pavasarī vai vasaras otrajā pusē, lai raža būtu rudenī un ziemā.

Uzturvērtība un veselības ieguvumi

Lapu kāposti ir ļoti barojoši un koncentrēti ar vitamīniem un minerālvielām. Tipiskās uzturvielas ietver:

  • Vitamīnus A, C un K
  • Folātu un vairākas B grupas vitamīnus
  • Minerālus: kalcijs, dzelzs, magnijs un kālijs
  • Diētisko šķiedru un antioksidantus (piem., karotinoīdus un flavonoīdus)

Šīs uzturvielas veicina imūnsistēmas darbību, acu veselību, kaulu stiprumu un var palīdzēt pretiekaisuma procesos. Tāpat kale ir zema kaloriju, kas to padara par labu izvēli svara kontrolei.

Kulinārija un lietošana

Lapu kāpostus var gatavot dažādi — sautēt, tvaicēt, norīvēt svaigā veidā salātos (bieži “masētiem” lapu kāpostiem, lai mīkstinātu struktūru), pievienot zupām, sautējumiem, smūtijiem vai cept kā kale chips. Ja rūp vairāk rūgtums, noder ātra apbrūnināšana pannā vai blanšēšana pirms tālākas apstrādes.

Šķirnes un dekoratīvās formas

Pastāv vairāki lapu kāpostu veidi: cirtainie, plakanlapainie, zilganzaļie un violetie. Dažas šķirnes audzētas tieši kā dekoratīvi dārza augi; tās ir skaistas gan krāsas, gan lapu formu dēļ, un reizēm izmantojamas arī puķu dobēs kā akcenti.

Uzglabāšana un apstrāde

  • Svaigums: svaigas lapas glabājamas ledusskapī ventilētā plastmaisā 3–7 dienas.
  • Sasaldi: ja vēlaties ilgāku uzglabāšanu, lapas var blanšēt un sasaldēt — tā tiks saglabāta uzturvērtība un garša.
  • Pirms lietošanas: nomazgājiet un nosusiniet; rupjākās kātu daļas var nogriezt vai sagriezt smalkāk, jo tās var būt šķiedrainas.

Kaitēkļi, slimības un aizsardzība

Lapu kāpostus var apdraudēt tipiski kāpostaugiem raksturīgie kaitēkļi un slimības: kāpostu muša (pieradinātā kāpostu tārpi), laputu invāzijas, kā arī sēnīšu infekcijas (piem., melnraibība, klubu saknes slimība). Lai samazinātu bojājumus, ieteicams:

  • praktizēt auggrupu maiņu (crop rotation);
  • izmantojot insektu tīklus vai seglīnijas mazuļiem;
  • savlaicīgi novākt bojātās lapas un nodrošināt labu gaisa cirkulāciju dobē;
  • izvēlēties rezistentas šķirnes, ja pieejamas.

Padomi patērētājiem

  • Pērkot, izvēlieties kraukšķīgas, košas lapas bez dzelteniem plankumiem vai mitrām vietām.
  • Ja lapas ir nedaudz stingras, viegli apstrādājiet (masējiet) tās ar olīveļļu vai citrona sulu, lai tās kļūtu mīkstākas un garšas izpausme mazinātos.
  • Eksperimentējiet ar šķirnēm — dažas ir maigākas, citas intensīvākas un piemērotākas termiskai apstrādei.

Kopumā lapu kāposti ir daudzveidīgs, izturīgs un uzturvielām bagāts dārzenis, kas der gan ikdienas maltītēm, gan dekoratīvai dārza audzēšanai.