Kargilas karš (1999) — Indijas un Pakistānas bruņotais konflikts Kašmirā

Kargilas karš (1999): detalizēts pārskats par Indijas un Pakistānas bruņoto konfliktu Kašmirā — cēloņi, kaujas gaita, sekas un starptautiskā reakcija.

Autors: Leandro Alegsa

Nosaukums Kargil ir atvasināts no baltu‑tibetiešu vārdiem "Khar" un "Rkil". Khar nozīmē "pils", bet rkil — "centrs", tātad vieta starp pilīm (jo šī apdzīvotā vieta atradās starp vairākām senajām karaļvalstīm). Senais Kargilas nosaukums bija pazīstams kā "Purig".

Vispārīgi fakti un iemesli

Kargila karš, saukts arī par Kargila konfliktu, bija bruņots konflikts starp Indijas un Pakistānas bruņotajiem spēkiem, kas norisinājās no 1999. gada maija līdz jūlija beigām Kašmiras Kargilas apgabalā un gar kontroles līniju (Line of Control, LoC). Konflikta pamatā bija ilgstošas Indijas un Pakistānas domstarpības par Kašmiru, pastāvīgas spriedzes epizodes un abu pušu savstarpējās sūdzības par starptautiskām vienošanām un demarkācijas līnijām.

1972. gada Simlas vienošanās paredzēja abu pušu centienus ievērot kontroles līniju un risināt strīdus, taču abu valstu attieksme pret šīs līnijas statusu un iepriekšējām militārām darbībām (piemēram, Indijas izvietojums Siačenas ledājā 1984. gadā) Pakistānas pusē tika uztverta kā vienošanās priekšnoteikumu pārkāpums. Abu valstu skatījumā bija sarežģījumi un pretrunas par to, kas dienā un kas naktī notiek pie LoC, un 1999. gada iebrukums Kargilā bija viena no šīm drošības krīzēm.

Konflikta gaita

1999. gada maijā Pakistānas karavīri un Pakistānas atbalstīti kaujinieki pārgāja LoC un ieņēma vairākus augstumus un militārus posteņus Indijas pusē. Mērķis, kā to interpretēja Indija, bija kontrolēt stratēģiskus augstumus, kas ļautu apdraudēt Srinagar–Leh satiksmes artēriju un radīt spiedienu vasaras pozīcijās.

Indija atbildēja ar plašu militāru operāciju, kas tika nodēvēta par Operation Vijay (zemes spēku offensīva) un ar gaisa spēku atbalstu Operation Safed Sagar. Indijas armija veica vairākas lielas pretuzbrukuma kampaņas, izmantojot kā artilēriju, helikopterus un Indijas Gaisa spēkus kalnainā apvidū. Cīņas ritēja galvenokārt augstkalnu apstākļos — bieži virs 4000 metriem —, kas radīja smagus loģistikas un aklimatizācijas izaicinājumus abām pusēm.

Pakistāna sākotnēji apgalvoja, ka teritori pretstatus veikuši kaujinieki un neesot oficiāla karaspēka iesaiste, taču vēlāk atklājās, ka konfliktā bija iesaistīti arī Pakistānas regulārie spēki. Pēc vairāku nedēļu intensīvām cīņām Indijas spēki sāka atgūt kritiskos augstumus.

Starptautiskais konteksts un spiediens

Konflikts izraisīja starptautisku bažu, jo abas puses bija kodolspējīgas valstis. Starptautiskā sabiedrība, galvenokārt ASV, aktīvi aicināja uz deeskalāciju un spieda Pakistānu atsaukt savus spēkus no ieņemtajām pozīcijām, lai izvairītos no plašāka kara. Diplomātiskā spiediena rezultātā Pakistāna 1999. gada jūlijā sāka pakāpeniski atkāpties no pozīcijām, kas bija Indijas kontrolētajā pusē.

Rezultāts, upuri un seku novērtējums

Konflikts oficiāli beidzās ar faktisku pamiera atjaunošanu 1999. gada 26. jūlijā. Indija atgūta lielu daļu agrāk zaudēto pozīciju Kargilas rajonā, un Pakistānas centieni nodrošināt ilgstošu kontroli pār iebruktajām zonām neizdevās. Tomēr abu valstu interpretācijas par "uzvaru" dažādās politiskajās un propagandas versijās joprojām atšķiras.

Par cilvēku un materiālajiem zaudējumiem dažādi avoti sniedz dažādas aplēses. Pēc oficiālajiem Indijas datiem Indijas spēkos gāja bojā apmēram 500–550 karavīru, savukārt Pakistānas zaudējumi ir grūtāk precīzi novērtējami — dažādos avotos minēti skaitļi aptuveni 300–500 bojāgājušo. Abām pusēm bija arī ievērojams skaits ievainoto. Konflikts radīja plašas militāras, politiskas un diplomātiskas sekas reģionā.

Mācības un ilgtermiņa sekas

  • Militārā taktika un apmācība: Kargila parādīja, cik sarežģīta ir karadarbība lielos augstumos — nepieciešama īpaša apmācība, aprīkojums un loģistika.
  • Gaisa‑ un artilērijas loma: Indijas Gaisa spēku un spēcīgas artilērijas izmantošana bija noteicoši faktori izcīnītajos augstumos.
  • Diplomātiskā ietekme: Starptautiskais spiediens, īpaši no ASV, bija izšķirošs faktors konfl ikta deeskalācijā.
  • Attiecību ilgtermiņa ietekme: Kargilas konflikts pastiprināja savstarpējo neuzticēšanos, taču vienlaikus parādīja abu pušu vēlmi izvairīties no tiešas eskalācijas līdz plašam karam.

Kargilas karš paliek nozīmīgs kā nesenākais piemērs par karadarbību lielā augstumā kalnainā apvidū, un tas turpina ietekmēt Indijas un Pakistānas drošības politiku un Kašmiras jautājuma diplomātisko dinamiku.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Kargilas karš?


A: Kargiļas karš bija konflikts starp Indijas bruņotajiem spēkiem un Pakistānas armiju.

J: Kādi pulki bija iesaistīti karā?


A: Kargilas karā piedalījās šādi Pakistānas pulki: Ziemeļu vieglā kājnieku pulks, Sindas pulks, Azada Kašmiras pulks, Baloču pulks, Speciālo dienestu grupas karaspēks un Artilērijas pulks.

J: Vai Pakistāna kara laikā izmantoja artilērijas atbalstu?


A: Jā, Pakistānas armija izmantoja artilērijas atbalstu no Pakistānas okupētās Kašmiras.

J: Kas uzvarēja karā?


A: Kargilas karā uzvarēja Indija.

J: Vai Pakistāna pēc kara savāca savus mirušos?


A: Nē, Pakistāna un tās armija pēc kara atteicās savākt savus līķus.

J: Kas notika ar visiem ieņemtajiem posteņiem pāri LOK?


A.: Pēc Kargiļas kara beigām Indija atguva kontroli pār visiem ieņemtajiem posteņiem pāri LOK.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3