Arhīvists
Arhīvists ir profesionālis, kas vāc, organizē, saglabā, kontrolē un nodrošina piekļuvi informācijai, kurai ir ilgtermiņa vērtība. Arhīvista uzturētā informācija var būt jebkāda veida informācijas nesējs (fotogrāfijas, video vai skaņas ieraksti, vēstules, dokumenti, elektroniskie ieraksti u. c.).
Kā raksta Ričards Pīrss Mozess (Richard Pearce-Moses): "Arhīvisti glabā dokumentus, kuriem ir paliekoša vērtība kā uzticamām atmiņām par pagātni, un viņi palīdz cilvēkiem atrast un saprast šajos dokumentos viņiem nepieciešamo informāciju."
Noteikt, kuriem ierakstiem ir paliekoša vērtība, ne vienmēr ir viegli. Arhīvistiem ir arī jāizvēlas pietiekami vērtīgi ieraksti, lai attaisnotu glabāšanas un saglabāšanas izmaksas, kā arī darbietilpīgos izdevumus, kas saistīti ar sakārtošanu, aprakstīšanu un uzziņu apkalpošanu. Teoriju un zinātnisko darbu, kas ir arhīvu prakses pamatā, sauc par arhīvu zinātni.
Arhīvists apskata neapstrādātu materiālu kolekciju. Apsekošanu parasti veic, lai noteiktu materiālu saglabāšanas un/vai konservācijas prioritātes, pirms arhīvists sāk to sakārtošanu un aprakstīšanu.
Saistītās lapas
- Arhīvs
- Bibliotekārs
- Manuskripts
- Saglabāšana
Jautājumi un atbildes
Q: Kas ir arhīvists?
A: Arhīvists ir profesionālis, kas vāc, organizē, saglabā, kontrolē un nodrošina piekļuvi informācijai, kurai ir ilgtermiņa vērtība.
Q: Kāda veida informāciju arhīvists var saglabāt?
A.: Arhīvists var glabāt jebkura veida informācijas nesējus (fotogrāfijas, video vai skaņas ierakstus, vēstules, dokumentus, elektroniskos ierakstus u. c.).
J: Kāda ir arhīvista loma?
A: Arhīvista uzdevums ir glabāt dokumentus, kuriem ir paliekoša vērtība kā uzticamām atmiņām par pagātni, un palīdzēt cilvēkiem šajos dokumentos atrast un saprast viņiem nepieciešamo informāciju.
J: Kāds ir arhīvistu veiktais dokumentu atlases process?
A: Arhīvistiem ir jāizvēlas pietiekami vērtīgi dokumenti, lai attaisnotu glabāšanas un saglabāšanas izmaksas, kā arī darbietilpīgos izdevumus, kas saistīti ar sakārtošanu, aprakstīšanu un uzziņu apkalpošanu.
J: Kāpēc ne vienmēr ir viegli noteikt, kuriem ierakstiem ir paliekoša vērtība?
A: Ne vienmēr ir viegli noteikt, kuriem ierakstiem ir paliekoša vērtība, jo, lai noteiktu ieraksta vērtību, ir jāanalizē tā konteksts, saturs un nozīme.
J: Kā sauc zinātnisko darbu, kas ir arhīvu prakses pamatā?
A: Teoriju un zinātnisko darbu, kas ir arhīvu prakses pamatā, sauc par arhīvzinātni.
J: Kādi ir daži izdevumi, kas saistīti ar arhīvista uzturētās informācijas pieejamības nodrošināšanu?
A: Dažas no izmaksām, kas saistītas ar arhīvista uzturētās informācijas pieejamības nodrošināšanu, ir glabāšanas un saglabāšanas izmaksas, kā arī darbietilpīgi izdevumi par sakārtošanu, aprakstīšanu un uzziņu pakalpojumiem.
