Arhīvists: kas tas ir, pienākumi un arhīvu zinātne
Uzzini, kas ir arhīvists, viņa pienākumi un arhīvu zinātne — kā glabāt, organizēt un saglabāt vērtīgus ierakstus; praktiski padomi, izaicinājumi un nozīme sabiedrībā.
Arhīvists ir profesionālis, kas vāc, organizē, saglabā, kontrolē un nodrošina piekļuvi informācijai, kurai ir ilgtermiņa vērtība. Arhīvista uzturētā informācija var būt jebkāda veida informācijas nesējs (fotogrāfijas, video vai skaņas ieraksti, vēstules, dokumenti, elektroniskie ieraksti u. c.). Papildus materiālu vācināšanai arhīvists plāno un īsteno to saglabāšanu, dokumentē to izcelsmi un saturu, kā arī organizē piekļuves režīmus lietotājiem — pētniekiem, sabiedrībai un institūcijām.
Kā raksta Ričards Pīrss Mozess (Richard Pearce-Moses): "Arhīvisti glabā dokumentus, kuriem ir paliekoša vērtība kā uzticamām atmiņām par pagātni, un viņi palīdz cilvēkiem atrast un saprast šajos dokumentos viņiem nepieciešamo informāciju."
Arhīvista galvenie pienākumi
- Vākšana un akvizīcija: noteikt, kurus materiālus pieņemt un iekļaut kolekcijā (acquisitions, accessioning).
- Novērtēšana (appraisal): izvērtēt ierakstu vēsturisko, juridisko un kultūras vērtību, lai izlemtu par saglabāšanu vai iznīcināšanu.
- Sakārtošana un aprakstīšana: veidot strukturētus aprakstus (fondus, sērijas, vienības), lietot metadatu standartus un izstrādāt meklēšanas rīkus.
- Konservācija un aizsardzība: rūpēties par materiālu fizisko un ķīmisko stāvokli, veikt restaurācijas vai stabilizācijas pasākumus.
- Digitālā saglabāšana: nodrošināt digitālo failu integritāti, dokumentēt formātus, īstenot datu migrāciju vai emulāciju nepieciešamības gadījumā.
- Piekļuve un uzziņu apkalpošana: palīdzēt lietotājiem atrast informāciju, izsniegt materiālus pētniecībai un organizēt reprodukcijas vai publikācijas atļaujas.
- Izstādes un sabiedrības informēšana: sagatavot izstādes, izdevumus un izglītojošus pasākumus, lai popularizētu arhīvu saturu.
- Krīzes plānošana: izstrādāt rīcības plānus ugunsgrēka, plūdu vai citu katastrofu gadījumiem.
Galvenās prasmes un izglītība
- Akadēmiskā izglītība: bieži nepieciešama augstskolas grāda arhīvzinātnē, bibliotēkzinātnē, vēsturē vai muzeoloģijā; ir arī speciālas maģistrantūras programmas arhīvu zinātnē.
- Tehniskās prasmes: darbam ar arhīvu pārvaldības sistēmām, metadatu standartiem, digitālās saglabāšanas rīkiem un skenēšanas tehnoloģijām.
- Organizatoriskās un analītiskās spējas: sakārtot lielu informācijas apjomu, izstrādāt klasifikācijas shēmas un aprakstīt materiālus saprotami.
- Komunikācija: spēja strādāt ar pētniekiem, sabiedrību un kolēģiem, skaidri skaidrot piekļuves ierobežojumus un lietošanas nosacījumus.
- Etiskā un juridiskā izpratne: zināšanas par autortiesībām, personas datu aizsardzību, arhīvu ētiku un publiskās informācijas pieejamību.
Arhīvu veidi un darba vietas
Arhīvisti strādā dažādos institucionālos kontekstos:
- valsts un nacionālie arhīvi;
- novadu un pilsētu arhīvi;
- korporatīvie/uzņēmumu arhīvi;
- baznīcu un reliģiskie arhīvi;
- muzeju arhīvi;
- nevalstisko organizāciju un privātpersonu kolekciju pārvaldība.
Arhīvu zinātne
Teoriju un zinātnisko darbu, kas ir arhīvu prakses pamatā, sauc par arhīvu zinātni. Tā ietver principus un metodes, piemēram, provenienci (izcelsmes principu), oriģinālo kārtību, apraksta noteikumus un metadatu standartus. Arhīvu zinātne pēta arī to, kā dokumenti tiek radīti, uzturēti un izmantoti sociālās un administratīvās sistēmās, kā arī izstrādā principus ilgtermiņa saglabāšanai un piekļuvei.
Saglabāšanas metodes un digitālā saglabāšana
Fiziskā saglabāšana ietver kontrolētu vidi (temperatūra, mitrums), speciālus iepakojumus un konservācijas pasākumus. Digitālā saglabāšana prasa papildu stratēģijas:
- metadatu dokumentēšana, lai saglabātu kontekstu;
- saglabāšanas stratēģijas, piemēram, migrācija, emulācija vai konservēšana oriģinālajā formātā;
- integritātes pārbaudes (checksums, failu pārbaudes), rezerves kopijas un ilgtermiņa serveru infrastruktūra;
- izmantojamie standarti un formāti, kas nodrošina piekļuvi nākotnē.
Tiesiskie un ētiskie aspekti
Arhīvisti bieži strādā ar sensitīvu informāciju; viņiem jāievēro normatīvie akti par personas datu aizsardzību, autortiesībām un publisku pieprasījumu apstrādi. Ētiskie jautājumi ietver arī privātuma un plašākas sabiedrības intereses līdzsvarošanu — piemēram, publiskojot arhīva materiālus vai ierobežojot piekļuvi konkrētiem ierakstiem.
Izaicinājumi un nākotnes tendences
- digitālo ierakstu pieaugošais apjoms un dažādība (sociālo mediju dati, mobilo ierīču faili);
- tehnoloģiju ātra novecošana un datu formātu drošība;
- finanšu resursu ierobežojumi, kas ietekmē saglabāšanas iespējas;
- pieprasījums pēc lielākas sabiedrības iesaistes, digitālām izstādēm un atklātu datu pieejamības;
- piesaistīt jaunus speciālistus ar IT prasmēm un tradīcijām arhīvzinātnē.
Arhīvista darbs ir daudzpusīgs — tas apvieno vēstures izpēti, dokumentu aprūpi, informācijas pārvaldību un tehnoloģiju lietošanu. Arhīvu zinātne sniedz teorētisko bāzi, bet ikdienas prakse prasa praktiskas iemaņas, etiķeti un atbildību, lai saglabātu kolektīvo atmiņu nākamajām paaudzēm.
Arhīvists apskata neapstrādātu materiālu kolekciju. Apsekošanu parasti veic, lai noteiktu materiālu saglabāšanas un/vai konservācijas prioritātes, pirms arhīvists sāk to sakārtošanu un aprakstīšanu.
Saistītās lapas
- Arhīvs
- Bibliotekārs
- Manuskripts
- Saglabāšana
Jautājumi un atbildes
Q: Kas ir arhīvists?
A: Arhīvists ir profesionālis, kas vāc, organizē, saglabā, kontrolē un nodrošina piekļuvi informācijai, kurai ir ilgtermiņa vērtība.
Q: Kāda veida informāciju arhīvists var saglabāt?
A.: Arhīvists var glabāt jebkura veida informācijas nesējus (fotogrāfijas, video vai skaņas ierakstus, vēstules, dokumentus, elektroniskos ierakstus u. c.).
J: Kāda ir arhīvista loma?
A: Arhīvista uzdevums ir glabāt dokumentus, kuriem ir paliekoša vērtība kā uzticamām atmiņām par pagātni, un palīdzēt cilvēkiem šajos dokumentos atrast un saprast viņiem nepieciešamo informāciju.
J: Kāds ir arhīvistu veiktais dokumentu atlases process?
A: Arhīvistiem ir jāizvēlas pietiekami vērtīgi dokumenti, lai attaisnotu glabāšanas un saglabāšanas izmaksas, kā arī darbietilpīgos izdevumus, kas saistīti ar sakārtošanu, aprakstīšanu un uzziņu apkalpošanu.
J: Kāpēc ne vienmēr ir viegli noteikt, kuriem ierakstiem ir paliekoša vērtība?
A: Ne vienmēr ir viegli noteikt, kuriem ierakstiem ir paliekoša vērtība, jo, lai noteiktu ieraksta vērtību, ir jāanalizē tā konteksts, saturs un nozīme.
J: Kā sauc zinātnisko darbu, kas ir arhīvu prakses pamatā?
A: Teoriju un zinātnisko darbu, kas ir arhīvu prakses pamatā, sauc par arhīvzinātni.
J: Kādi ir daži izdevumi, kas saistīti ar arhīvista uzturētās informācijas pieejamības nodrošināšanu?
A: Dažas no izmaksām, kas saistītas ar arhīvista uzturētās informācijas pieejamības nodrošināšanu, ir glabāšanas un saglabāšanas izmaksas, kā arī darbietilpīgi izdevumi par sakārtošanu, aprakstīšanu un uzziņu pakalpojumiem.
Meklēt