Mariona ezers — Dienvidkarolīnas lielākais ezers un Santee ūdenskrātuve
Mariona ezers — Dienvidkarolīnas lielākais Santee ūdenskrātuve: 507 km krasta līnija, plašas atpūtas, zvejas un ūdenssporta iespējas. Uzziniet vēsturi, dabu un tūrisma vietas.
Mariona ezers ir lielākais ezers Dienvidkarolīnā, izvietots štata centrālajā daļā. Tas aptver gandrīz 110 000 akru (apmēram 450 km² jeb 173,7 kvadrātjūdzes) un tam ir garā krasta līnija — aptuveni 315 jūdzes (507 km). Ezeru bieži dēvē par Dienvidkarolīnas iekšzemes jūru, jo tā rāmajās, plašajās ūdenstilpēs un līkumotajā krastā mijas viļņotas lauksaimniecības zemes, bijuši purvi un upju ieleju ainavas. Mariona ezers stiepjas pār pieciem dažādiem apgabaliem, un tā smalkā krasta līnija nodrošina daudzus līcīšus, saliņas un mitrājus.
Vēsture un izveidošana
Santee upe tika aizsprostota 20. gadsimta 40. gados, lai nodrošinātu hidroelektroenerģiju un sakārtotu reģiona ūdenssaimniecību. Projekts tika īstenots kā daļa no plašākiem lauku elektrifikācijas pasākumiem, kas tika uzsākti prezidenta Franklina D. Rūzvelta "Jaunā kursa" laikā Lielās depresijas gados. Rezultātā radās milzīga ūdenskrātuve, kas nodrošina gan enerģiju, gan iespējas lauku attīstībai, lauksaimniecībai un komunālajām vajadzībām.
Funkcijas un nozīme
Mariona ezers tiek izmantots daudzpusīgi:
- Hidroenerģija: ezerā uzkrātais ūdens nodrošina daļu elektrostacijas ražošanas, kas palīdz reģionā nodrošināt elektrību.
- Plūdu kontrole un ūdensapgāde: ūdenskrātuve palīdz regulēt ūdens līmeni un nodrošina rezervi sausākiem periodiem.
- Rekreācija un tūrisms: ezers ir populārs ar zveju (īpaši līdakām, plašmutes zandartiem un dažādām pašdarinātām zivju sugām), laivošanu, ūdenssportu, putnu vērošanu un kempingošanu; tas piesaista gan vietējos, gan viesus no citām štata daļām.
- Vietējā ekonomika: ezerā balstītie tūrisma pakalpojumi, zveja un lauksaimniecība sniedz nozīmīgu ieguldījumu apkārtnes iztikai.
Bioloģiskā daudzveidība un aizsardzība
Ap Mariona ezeru un tā piekrasti ir vērojama bagāta ekoloģija — mitrāji, niedrāji un mežaini saliņi nodrošina mājvietu daudzām putnu sugām, ūdenskopēm un zivīm. Apkārtnē atrodas arī aizsargājamas teritorijas un putnu migrācijas ceļi, un netālu esošās dabas rezerves piesaista dabas mīļotājus. Lai saglabātu ūdens kvalitāti un bioloģisko daudzveidību, vietējās pašvaldības un vides organizācijas sadarbojas, risinot jautājumus par krasta attīstību, invazīvām sugām un ūdens piesārņojuma novēršanu.
Statistikas konteksts
Mariona ezers tiek uzskatīts par vienu no piecdesmit lielākajiem ezeriem Amerikas Savienotajās Valstīs, ņemot vērā gan dabiskos, gan mākslīgos ūdeņus. Tā platība ir ievērojama reģiona mērogā — lai arī ir mazāks nekā daži Ziemeļamerikas lielākie ezeri, tas joprojām ir nozīmīgs ūdenskrātuves piemērs dienvidu deltai un piedāvā plašu potenciālu gan ekoloģijai, gan cilvēku izmantāmām funkcijām.
Mariona ezers turpina būt nozīmīgs resurss Dienvidkarolīnai — tas apvieno enerģijas ražošanu, ūdenssaimniecību, dabas aizsardzību un brīvā laika pavadīšanas iespējas, vienlaikus prasa pastāvīgu uzraudzību un ilgtspējīgas apsaimniekošanas risinājumus, lai saglabātu tā vērtības nākamajām paaudzēm.
Meklēt