Vostokas ezers
Vostoka ezers ir lielākais no septiņdesmit ezeriem, kas atrodas zem ledus Antarktikā. Tas atrodas 77° dienvidu platuma un 105° austrumu garuma, zem Krievijas Vostokas stacijas. Tas atrodas 4000 metru (13 000 pēdu) zem Antarktikas virsmas.
Ezeru atrada Krievijas un Lielbritānijas zinātnieki. Lai to atrastu, viņi izmantoja radaru.
Ezerā ir saldūdens. Ūdens temperatūra ir aptuveni -3 °C. Ūdens sasalšanas punkts ir 0 °C, bet ūdens ezerā ir šķidrs, jo ledus ir zem augsta spiediena.
Ezerā ir divi atsevišķi baseini. Tos atdala grēda. Tiek uzskatīts, ka abu baseinu ekosistēmas ir atšķirīgas.
Spiediens un skābeklis
Vostokas ezers ir oligotrofā ekstrēma vide. Tas ir pārsātināts ar skābekli. Skābekļa līmenis ir piecdesmit reižu augstāks nekā parastajos saldūdens ezeros uz Zemes. Tiek uzskatīts, ka augsto skābekļa koncentrāciju veicina ledus svars Vostokas ezera virspusē. Skābeklis no ledus izšķīst ezera ūdenī. Skābekļa un citu gāzu nogulsnes ir iesprostotas arī ezerā. Struktūru, kas tos ieslogo, sauc par klatrātu. Gāzes, kas iesprostotas klatrātos, ir ieslēgtas ledū un izskatās kā sablīvēts sniegs. Šīs struktūras veidojas Vostokas ezera augstspiediena dzīlēs; tās kļūtu nestabilas, ja tiktu izceltas virspusē.
Dzīve
Nevienā citā dabas vidē uz Zemes nav tik daudz skābekļa. Tāpēc, ja ezerā ir kādas dzīvības formas, tām, iespējams, būtu jāpielāgojas augstajam skābekļa līmenim, lai spētu izdzīvot. Daži pielāgojumi varētu ietvert augstu aizsargājošo enzīmu koncentrāciju.
Vide ezerā ir ļoti līdzīga videi Jupitera mēnesī Eiropā vai Saturna mēnesī Enceladā. Tāpēc dzīvības atrašana ezerā palielinātu varbūtību, ka dzīvība ir eksistējusi uz kāda no šiem mēnešiem.
