Ziemeļamerika ir trešais lielākais kontinents pasaulē. Ziemeļamerikā ir 23 valstis. Ziemeļamerikā, kurā ietilpst arī Centrālamerika un Karību jūras reģiona valstis, cilvēki visvairāk runā angļu, spāņu, dažviet franču un kreolu valodās.

Ir daudz valodu, kurās runā pamatiedzīvotāji - Arktikā tās ir eskimosu-aleutu valodas, piemēram, aleutu valoda, kurā runā Aleutu salās, jupiku valodas, kurās runā Aļaskā, un inuītu valodas, kurās runā cilvēki tādās vietās kā Aļaska, Jukona, Ziemeļrietumu teritorijas, Nunavuta un Grenlande.

Aļaskā un Kanādas ziemeļrietumu daļā runā valodās, ko dēvē par na-denē valodām. Dienvidu atabasku valodās runā ASV dienvidrietumu daļā. Kanādā un Amerikas Savienotajās Valstīs daudz cilvēku runā algoņu valodās, tostarp algonku valodās. Dažas no tām ir edžibve, kri, miꞌkmaq un blackfoot.

Liela daļa iedzīvotāju, kas dzīvo Svētā Lorenca upes un Lielo ezeru austrumu daļas tuvumā, runā valodās, ko dēvē par iriku valodām. To vidū ir čeroki.

Uto-azteku valodās runā cilvēki ASVrietumu daļā, Meksikas ziemeļu un centrālajā daļā, kā arī Salvadorā. Dažas no tām ir hopi, oʼodham un nahuatl.

Meksikā, Belizā un Gvatemalā runā vienā no maiju valodām.

Tehuantepekas jūras šauruma joslā Meksikā runā cilvēki, kuru valodu grupu sauc par mikses-zoku valodām.

Karību jūras reģionā daudzi cilvēki runāja aravakāņu valodās. Dažas no tām ir ta-ravakāņu valodas, kurās runā Centrālamerikā un Dienvidamerikā. Šajās valodās joprojām runā daudzi Dienvidamerikas iedzīvotāji.

Galvenās valodas un to loma mūsdienu sabiedrībā

Angļu ir plaši izplatīta visā Ziemeļamerikā — tas ir galvenais valodas variants ASV un Kanādā (kaut arī Kanādā oficiālā līmenī pastāv divvalodība). Spāņu dominē Meksikā, lielākajā daļā Centrālamerikas un daudzviet ASV dienvidos un pilsētās ar lielu latīņu amerikāņu kopienu. Franču runā galvenokārt Kanādā (it īpaši Kvebekā un daļā Atlantijas provinces), kā arī vairākās Karību salās. Kreolu valodas, piemēram, haitiešu kreols, ir plaši izplatītas Karību reģionā un bieži ir ikdienas saziņas valoda, kam blakus pastāv kolonizācijas valodām piederīgās oficiālās funkcijas.

Koloniālā vēsture noteica, kuras valodas kļuva par valsts valodām, izglītības valodu un mediju valodu. Mūsdienās šīs valodas turpina dominēt ekonomikā, izglītībā un administrācijā, kamēr daudzām pamatiedzīvotāju valodām ir samazināta lietojuma sfēra.

Pamatiedzīvotāju valodu grupas — īss pārskats

  • Eskimosu–aleutu valodas (Eskimo–Aleut): ieskaitot aleutu, jupiku un inuītu valodas, plaši izplatītas Arktikas reģionā.
  • Na‑Denē valodas: ietver daudzas Aļaskas un Kanādas ziemeļu un centrālo reģionu valodas.
  • Algoņu (Algic/Algonquian) valodas: bijušas izplatītas plašā teritorijā no Atlantijas līdz ASV vidusrietumiem; piemēri ir kri, mi'kmaq, ojibwe (bieži latviski "odžibve" vai "ojibve") un blackfoot.
  • Iriku (Iroquoian) valodas: izplatītas ap Lielo ezeru reģionu, piemēram, čeroki (cherokee) grupas valodas.
  • Uto‑azteku valodas: sastopamas ASV rietumos un Meksikas teritorijās; daļa no tām ir hopi, oʼodham un nahuatl.
  • Maiju valodas: Meksikā, Belizā un Gvatemalā pastāv plašs maiju valodu klāsts ar dažādām dialektālām atšķirībām.
  • Mikses‑zoku valodas: koncentrētas Tehuantepekas apgabalā Meksikā.
  • Arawakan valodas: vēsturiski izplatītas Karību jūras reģionā; daļēji saglabājušās Dienvidamerikā un Centrālamerikā.

Valodu saglabāšana un izaicinājumi

Daudzas pamatiedzīvotāju valodas ir apdraudētas vai maz runātas. Faktori, kas to ietekmē, ir urbanizācija, valsts valodu politikas, izglītības sistēmas orientācija uz koloniālajām valodām un jaunākās paaudzes migrācija. Tomēr ir arī daudz iniciatīvu valodu atdzīvināšanai un saglabāšanai:

  • kopienu vadīti valodu kursi un bērnudārzi, kuros bērniem māca dzimtās valodas;
  • valodu dokumentēšana — leksiku, gramatiku un mutvārdu stāstījumu ierakstīšana;
  • oficiālu atbalstu sniegšana — piemēram, likumdošana, kas atzīst un aizsargā pamatiedzīvotāju valodu tiesības;
  • mūsdienīgas tehnoloģijas izmantošana — mobilās aplikācijas, tiešsaistes kursi un multimediju materiāli valodu mācībai.

Oficiālā un neoficiālā situācija dažās valstīs

Valstu pieeja valodām atšķiras:

  • Kanādā federālā līmenī ir divvalodība (angļu un franču), un atsevišķas provinces ir īpaši orientētas uz franču valodas saglabāšanu (piem., Kvebeka).
  • ASV nav oficiālas valodas federālā līmenī — angļu ir dominējošā valoda praksē, taču ir arī daudzas kopienas, kurās daudz lieto spāņu, ķīniešu, tagalog u.c.
  • Meksikā spāņu valoda ir visplašāk lietotā, taču valsts atzīst arī daudzus pamatiedzīvotāju valodu variantus un pastāv programmas to saglabāšanai.
  • Karību reģionā daudzas valstis ir oficiāli divvalodīgas vai arī kreolu valodas tiek atzītas par būtiskām nacionālajām identitātēm (piemēram, Haitijā oficiālās valodas ir franču un haitiešu kreols).

Sekas ikdienai

Valodu daudzveidība Ziemeļamerikā ietekmē izglītību, medijus, politiku un kultūru. Zināšanas vairākās valodās bieži vien paplašina piekļuvi darba tirgum un sabiedriskajai dzīvei, savukārt valodu zudums nozīmē zaudētas tradicionālās zināšanas un identitātes daļas. Tāpēc valodu politika un kopienu iniciatīvas ir būtiskas, lai saglabātu šo bagāto lingvistisko mantojumu nākamajām paaudzēm.