Leishmania
Leišmania ir prostatisks organisms, kas izraisa leišmaniozi. Tas ir tripanosomatīdu dzimtas parazīts no Euglenozoa phylum.
Vecajā pasaulē to izplata Phlebotomus ģints smilšu mušas, bet Jaunajā pasaulē - Lutzomyia ģints mušas.
To galvenie saimnieki ir mugurkaulnieki; ar Leishmania parasti inficējas hiraksi, suņveidīgie, grauzēji un cilvēki. Pašlaik ar leišmanijām slimo 12 miljoni cilvēku 98 valstīs. Parazīts tika nosaukts 1903. gadā skotu patologa Viljama Buga Leišmana vārdā.
Slimības
Parazīts izraisa trīs veidu slimības. Katru slimības veidu izraisa dažādas parazīta sugas.
- Ādas slimības: austrumu iekaisis
- Gļotādas leišmanioze: var būt letāla
- aknu un liesas viscerālā slimība un anēmija. Tā sauktā kala-azar
Struktūra
Leišmānijām ir lipofosfoglikāna apvalks šūnas ārpusē. Tas iedarbojas uz toll-like receptoru 2, signālreceptoru, kas zīdītājiem izraisa iedzimto imūnsistēmas reakciju. Parazīts var izturēt imūnsistēmas pretuzbrukumu. Pastāv ārstēšanas metodes, kas palīdz imūnsistēmai reaģēt.
Leishmania dzīves cikls
