Ligatūra tipogrāfijā: definīcija, piemēri un lietojumi

Ligatūra tipogrāfijā: definīcija, piemēri un praktiskie lietojumi — kā ligatūras uzlabo dizainu, lasāmību un fontu dizainu.

Autors: Leandro Alegsa

08-12-2025 22:41

Rakstniecībā un tipogrāfijā ligatūra ir divu vai vairāku grafēmu (~ burtu) apvienošana vienā glifā. Ligatūras parasti aizstāj divas rakstzīmes, kas seko viena otrai, vienā attēlotā simbolā. Šī prakse radusies no rokrakstiem un manuskriptiem, kur burti reizēm tika savienoti, lai paātrinātu rakstīšanu vai uzlabotu teksta ritmu un izskatu.

Piemērs: ar ampersandu ("&") apzīmē latīņu konjunkciju et, kas nozīmē "un". Ampersanda simbols ir ligatūra, kas savieno vecos rokrakstā rakstītos latīņu burtus e un t, tādējādi vārds et tiek attēlots kā viens glifs.

Kam ligatūras kalpo

Ligatūras tiek veidotas vairākos mērķos:

lasāmības uzlabošanai — noteiktas burtu kombinācijas var veidot neērtus vai pārklājošus elementus (piem., f ar sekojošu i), un ligatūra šo problēmu novērš;
estētiskam efektam — dizaini, logotipi un šrifti bieži izmanto ligatūras, lai panāktu harmoniskāku vai unikālāku izskatu;
historiskiem iemesliem — dažas valodas vai rakstības tradīcijas satur ligatūras kā ortogrāfijas sastāvdaļu (piem., æ æ vai œ œ);
vietu taupīšanai — drukāšanas laikos ligatūras dažkārt palīdzēja ietaupīt vietu kolonnās vai uz etiķetēm.

Biežāk sastopamās ligatūras

Rietumu alfabētā izplatītas ligatūras ir, piemēram:

ﬁ, ﬂ, ff, ffi, ffl (nereti redzamas serif šriftos); Unicode: U+FB01 – U+FB04 un U+FB00;
æ (latīņu ae) un œ (franču oe); Unicode: U+00E6 un U+0153;
ß (vācu šarfes s) — vēsturiska ligatūra, kas kļuvusi par atsevišķu rakstzīmi Unicode U+00DF;
valodu un rokrakstu specifiskas ligatūras vai saīsinājumi, piemēram, ampersands (&).

Tipi un tehnoloģija

Šodien ligatūras tiek realizētas galvenokārt divos veidos:

kā atsevišķi glifi šriftā — autors uzzīmē speciālu zīmējumu konkrētai burtu kombinācijai, un tas aktivizējas automātiski, izmantojot šrifta funkcijas (piem., OpenType ligatures);
kā atsevišķas Unicode rakstzīmes — dažas ligatūras ir iekļautas Unicode tabulā kā atsevišķi kodpunkti (piem., â, æ, ß, ﬁ utt.).

OpenType nodrošina dažādas ligatūru kategorijas:

standarta ligatūras (standard ligatures) — biežāk izmantotas kombinācijas, ko iesaka tipogrāfi;
diskrecionālās ligatūras (discretionary ligatures) — dekoratīvas, bieži izmantotas tikai īpašos dizaina gadījumos;
kontekstālās ligatūras (contextual ligatures) — mainās atkarībā no vārda vai tuvuma citiem simboliem.

Kad lietot ligatūras un kad izvairīties

Izmantojiet ligatūras drukātos tekstos, grāmatās un dizaina materiālos, lai uzlabotu vizuālo ritmu un lasāmību.
Izvairieties no ligatūrām kodā, failu nosaukumos, programmēšanas vidēs vai juridiskos tekstos, jo tās var mainīt rakstzīmju secību vai izraisīt neskaidrības.
Monospace (vienmērīga platuma) šriftos ligatūras parasti netiek lietotas, jo tās var izjaukt teksta rindu izkārtojumu.
Dažām valodām un ortogrāfijām ligatūras ir historiskas vai oficiālas rakstzīmes — jāpārbauda konkrētās valodas normas.

Kā ieslēgt vai izslēgt ligatūras

Lielākā daļa mūsdienu redaktoru un tipogrāfijas programmu ļauj kontrolēt ligatūras:

Adobe InDesign un Illustrator: teksta paneļos iespējams iespējot/atspējot standarta un diskrecionālās ligatūras;
MS Word: automātiskās labošanas vai fonta opcijās var būt iespējas izmantot dažas ligatūras;
Web: CSS īpašības font-variant-ligatures un font-feature-settings ļauj kontrolēt ligatūru izmantošanu pārlūkprogrammā (piem., font-variant-ligatures: common-ligatures;).

Piezīmes par pieejamību un meklēšanu

Dažkārt ligatūras var ietekmēt teksta kopēšanu, meklēšanu vai ekrāna lasītāju darbību. Lielākā daļa rīku un pārlūkprogrammu mūsdienās apstrādā ligatūras pareizi (t.i., atvasina tās uz atsevišķām rakstzīmēm), tomēr īpaši veci rīki vai nepareizi implementēti fonti var radīt problēmas. Ja strādājat ar mašīnlasāmu tekstu (meklēšanas indeksi, subtitri, piekļuve), pārbaudiet, ka ligatūras netraucē teksta saturam.

Burtu dizaineri, kas veido fontus (jeb burtu veidus), dažām burtu kombinācijām izmanto ligatūras. Mūsdienās lielākā daļa fontu tiek veidoti ar datoru (tos sauc par "digitālajiem burtveidoliem"). Kad divi konkrēti burti tiek drukāti kopā, parādās ligatūra. Līgatūra izskatās kā divi dažādi burti, bet nedaudz izmainīti (dažreiz savienoti kopā). Patiesībā tas ir atsevišķs simbols, ko zīmējis autors un kas ir ieprogrammēts tā, lai parādītos, kad divi burti ir novietoti blakus viens otram.

Secinājums

Ligatūras ir gan funkcionālas, gan estētiskas tipogrāfijas sastāvdaļas. Pareizi lietotas, tās var uzlabot lasāmību un dot tekstam profesionālāku izskatu; nepareizi vai pārāk daudz lietotas, tās var radīt neskaidrības vai pieejamības problēmas. Izvēloties fontu un noformējumu, ņemiet vērā mērķauditoriju, kontekstu un tehniskās prasības.