Meksikas ģerbonis
Meksikas karogā ir ģerbonis, kas atvasināts no acteku simbola, kurā attēlots ērglis ar čūsku mutē.
14. gadsimta sākumā meksikāņi bija klejojoša cilts, kas meklēja pastāvīgu apmetni mūsdienu Centrālajā Meksikā. Viņi izdzīvoja, medījot un vācot, un bieži tika nolīgti karot kā algotņi pilsētās-valstīs, kas bija izkaisītas visā reģionā. Leģenda vēsta, ka viņu dievs Huitzilopochtli licis viņiem dibināt savu pilsētu vietā, kur viņi atradīs ērgli, kas kaktusa virsotnē ēd čūsku. Leģenda vēsta, ka cilvēki redzējuši ērgli uz mazas, purvainas saliņas sekla Teškoko ezera vidū. Meksikāņi izgudroja atjautīgu dārzkopības sistēmu, ko sauca par chinampas, kas ļāva viņiem audzēt nelielus dārzus, galu galā izžāvējot ezeru. Viņi 1325. gadā pabeidza tur būvēt pilsētu. Šī pilsēta, ko viņi nosauca par Tenochtitlanu, kļuva par Azteku impērijas galvaspilsētu, kas dominēja Meksikas centrālajā daļā, līdz to iznīcināja spāņu konkistadori Hernando Kortesa vadībā.
Pēc neatkarības iegūšanas no Spānijas 1810. gadā jaunizveidotā Meksikas valsts, kuras galvaspilsēta tika uzcelta uz Tenochtitlana drupām, pieņēma ērgļa un čūskas simbolu, lai pieminētu savu acteku mantojumu. Šis simbols atrodas Meksikas karoga centrā.
Meksikas valdības zīmogs.
Meksikas ģerbonis.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: No kurienes radās Meksikas karogs?
A: Meksikas karogā ir ģerbonis, kas atvasināts no acteku simbola - ērgļa ar čūsku mutē. Šo simbolu ieviesa, lai pieminētu Meksikas acteku mantojumu pēc tam, kad Meksika 1810. gadā ieguva neatkarību no Spānijas.
Kas bija meksikāņi?
A: Meksikāņi bija migrējoša cilts, kas 1300. gadu sākumā meklēja pastāvīgu apmetni tagadējās Meksikas centrālajā daļā. Viņi izdzīvoja, medījot un vācot, un bieži tika nolīgti kā algotņi cīņai pilsētās-valstīs, kas atradās visā reģionā.
J: Ko viņu dievs Huitzilopočtli viņiem lika darīt?
A: Saskaņā ar leģendu viņu dievs Huitzilopočtli viņiem licis dibināt savu pilsētu vietā, kur viņi atradīs ērgli, kas ēd čūsku uz kaktusa.
J: Kur viņi atrada šo ērgli?
A: Cilvēki redzēja ērgli uz mazas, purvainas saliņas sekla Teškoko ezera vidū.
J: Kā viņi tur izdzīvoja?
A: Meksikāņi izgudroja atjautīgu dārzkopības sistēmu, ko sauca par chinampas, kas viņiem ļāva audzēt nelielus dārzus un galu galā nosusināt ezeru.
J: Kad tika pabeigta Tenochtitlana celtniecība?
A: 1325. gadā viņi pabeidza Tenohtitlana celtniecību, kas kļuva par acteku impērijas galvaspilsētu, kura valdīja Meksikas centrālajā daļā, līdz to iznīcināja spāņu konkistadori Hernando Kortesa vadībā.
J: Kas iznīcināja Tenohtitlanu?
A: Tenochtitlanu iznīcināja spāņu konkistadori Hernando Kortesa vadībā.
