Meksikas ģerbonis — ērglis ar čūsku: izcelsme, nozīme un vēsture
Meksikas ģerbonis — ērglis ar čūsku: leģenda, izcelsme, chinampas, Tenochtitlans un simbolikas nozīme Meksikas vēsturē.
Meksikas karogā ir ģerbonis, kas atvasināts no acteku (precīzāk — mexika vai azteku) simbolikas: centrā redzams ērglis, kas tur čūsku mutē.
Izcelsme un leģenda
14. gadsimta sākumā meksikāņi (mexika — viena no pueblos cilšu grupām, kuru Rietumu literatūrā bieži sauc par actekiem) bija klejojoša cilts, kas meklēja pastāvīgu apmetni mūsdienu Centrālajā Meksikā. Viņi izdzīvoja, medījot un vācot, un bieži tika nolīgti kā algotņi dažādās pilsētās‑valstīs, kuras bija izkaisītas visā reģionā.
Leģenda vēsta, ka viņu dievs Huitzilopochtli pavēlēja dibināt pilsētu tur, kur tiks atrasts ērglis, kas kaktusa virsotnē ēd čūsku. Pēc stāsta, mexika atrada ērgli uz mazas, purvainas saliņas sekla Teškoko ezera vidū un sāka tur apmesties. Lai paplašinātu zemes, viņi izgudroja atjautīgu dārzkopības sistēmu — chinampas — kas ļāva audzēt dārzus uz ūdens, pakāpeniski "izžāvējot" ezeru un radot stabilāku pamatu pilsētai.
Gadu gaitā tur tika uzcelta pilsēta, ko 1325. gadā nosauca par Tenochtitlanu, kas vēlāk kļuva par spēcīgās Azteku impērijas galvaspilsētu.
Vēsturiskā nozīme
Tenochtitlans un tā apkārtne dominēja Centrālajā Meksikā līdz spāņu iekarotāju iekļūšanai 16. gadsimta sākumā — pilsēta galu galā tika sakauta un nopostīta spāņu konkistadoru vadībā, kuru vadoņa vārdā daudzās valodās min Hernando Kortesa. Pēc ilgiem konfliktiem, līdz 1521. gadam spāņi bija iznīcinājuši Tenochtitlanu un apmetušies tā drupās, uzsākot kolonizācijas periodu.
Pēc Meksikas neatkarības kustības sākuma 1810. gadā un valsts izveidošanas agrīvajos posmos jauna valsts elites apzinājās nepieciešamību meklēt nacionālo identitāti. Tā ērgļa un čūskas attēls tika pieņemts kā simbols, kas atsaucas uz acteku (mexika) mantojumu un leģendu par Tenochtitlanu; šīs ikoniskās figūras tika iekļautas arī valsts emblēmās un karogā.
Simboliskas nozīmes un attēlojums
Ģerbonis apvieno vairākus simbolus, kuriem ir dziļas kultūras un mitoloģiskas nozīmes:
- Ērglis — bieži interpretēts kā spēka, varas un saules simbols; mexiku mitoloģijā saista ar dievu Huitzilopochtli un karadarbību.
- Čūska — var nozīmēt pretinieku sagrāvi, arī zemes vai zemes spēku simboliku; ērgļa saturs savienojumā ar čūsku norāda uz uzvaru un pārvēršanos.
- Kaktuss (nopal) — attēlots ar plakanām lapām (opuntija) un bieži redzams kā ērgļa balsts; simbolizē zemi, vietu un izdzīvošanu grūtā vidē.
- Akmeņa sala un ūdens — atgādina Tenochtitlanu, kas atradās ezera salā, un chinampu sistēmas vidi.
- Ozola un lauru zari — parasti redzami zem ģerboņa kā vainags; ozols simbolizē spēku, laurs — uzvaru un slavu.
- Karoga lentas krāsas (zaļa, balta, sarkana) savieno emblēmu ar Meksikas nacionālo simboliku.
Attīstība un mūsdienu lietojums
Ģerboņa vizuālais noformējums laika gaitā mainījās — atkarībā no politiskajiem režīmiem un mākslas stilistikas tika dažādi izceltas detaļas, ērgļa poza vai čūskas novietojums. Tomēr pamatmotīvs — ērglis ar čūsku uz kaktusa, kas aug uz salas/akmens ūdenī — saglabājās līdz mūsdienām.
Šodien šo simbolu izmanto ne vien Meksikas karogā, bet arī valsts lielajos zīmogos, pasē, monetārajā simbolikā, oficiālajos dokumentos un daudzu iestāžu emblēmās. Tas ir spēcīgs nacionālais simbols, kas apvieno senās mexika saknes ar modernās Meksikas identitāti.
Kopsavilkums
Meksikas ģerbonis — ērglis ar čūsku ir vairāk nekā skaists attēls: tas ir mitoloģijas, vēstures un nacionālās atmiņas sintezēts simbols. Caur leģendu par Tenochtitlanu, chinampu izgudrojumu un vēsturiskajām pārmaiņām tas atgādina par Meksikas izcelsmi, pretestību un kultūras mantojumu.
Meksikas valdības zīmogs.
Meksikas ģerbonis.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: No kurienes radās Meksikas karogs?
A: Meksikas karogā ir ģerbonis, kas atvasināts no acteku simbola - ērgļa ar čūsku mutē. Šo simbolu ieviesa, lai pieminētu Meksikas acteku mantojumu pēc tam, kad Meksika 1810. gadā ieguva neatkarību no Spānijas.
Kas bija meksikāņi?
A: Meksikāņi bija migrējoša cilts, kas 1300. gadu sākumā meklēja pastāvīgu apmetni tagadējās Meksikas centrālajā daļā. Viņi izdzīvoja, medījot un vācot, un bieži tika nolīgti kā algotņi cīņai pilsētās-valstīs, kas atradās visā reģionā.
J: Ko viņu dievs Huitzilopočtli viņiem lika darīt?
A: Saskaņā ar leģendu viņu dievs Huitzilopočtli viņiem licis dibināt savu pilsētu vietā, kur viņi atradīs ērgli, kas ēd čūsku uz kaktusa.
J: Kur viņi atrada šo ērgli?
A: Cilvēki redzēja ērgli uz mazas, purvainas saliņas sekla Teškoko ezera vidū.
J: Kā viņi tur izdzīvoja?
A: Meksikāņi izgudroja atjautīgu dārzkopības sistēmu, ko sauca par chinampas, kas viņiem ļāva audzēt nelielus dārzus un galu galā nosusināt ezeru.
J: Kad tika pabeigta Tenochtitlana celtniecība?
A: 1325. gadā viņi pabeidza Tenohtitlana celtniecību, kas kļuva par acteku impērijas galvaspilsētu, kura valdīja Meksikas centrālajā daļā, līdz to iznīcināja spāņu konkistadori Hernando Kortesa vadībā.
J: Kas iznīcināja Tenohtitlanu?
A: Tenochtitlanu iznīcināja spāņu konkistadori Hernando Kortesa vadībā.
Meklēt