Mušu pavēlnieks (Lord of the Flies) — Goldinga romāns: sižets, tēmas

Viljama Goldinga (William Golding) romāns "Mušu pavēlnieks" (Lord of the Flies). Tas tika publicēts 1954. gadā. Grāmatas nosaukums ir burtisks tulkojums vārdam Belcebubs - semītu dievībai, kas tika pielūgta filistiešu pilsētā Ekronā.

Goldinga romāna pamatā ir divi personīgi pārdzīvojumi: viņa laiks, kad viņš mācīja zēnu valsts skolās, un pieredze Otrajā pasaules karā. Viņš bija lasījis tādas grāmatas kā "Koraļļu sala", kurās stāstīts par jauniem zēniem, kas nokļūst uz tuksneša salām un dzīvo pilnīgā utopijā. Viņš vēlējās uzrakstīt par to, kas, viņaprāt, patiešām notiktu šādā situācijā.

Sižets — īss pārskats

Romāns sākas ar grupu jauniešu izdzīvošanu pēc lidmašīnas katastrofas un to, ka viņi atrodas bezauglīgā salā. Bez pieaugušajiem, zēni mēģina izveidot savu kārtību: tiek ievēlēts līderis, sadalītas pienākumu nodaļas, kā arī izveidots signalizācijas ugunskurs cerībā, ka kāda kuģa vai lidmašīnas ekipāža pamanīs viņus. Taču drīz vien starp zēniem sāk izpausties līderības cīņa, bailes un primitīvi instinkti.

Sižeta gaitā konflikti pastiprinās — īpaši starp racionālo Ralfu, kuri cenšas saglabāt civilizētas normas, un karismātisko, vardarbīgo Džeku, kurš vietējo autoritāti veido, izmantojot baiļu manipulāciju un spēku. Zēni brīvi no sabiedrības uzvedas arvien nežēlīgāk: rituāli, ganāšanu sistēmas un vardarbības lomas kļūst dominējošas. Romāna kulminācijā šī morālā sabrukšana noved pie traģiskām sekām.

Galvenie tēli

Ralfs — saprāta un civilizācijas simbols; centieni uzturēt kārtību un saglabāt ugunskuru kā cerību uz glābšanu.
Džeks (Džeksons) — instinktu, drosmes un autoritārisma iemiesojums; viņa pieeja noved pie sektantiskas grupas un vardarbības.
Pižiks (Piggy) — inteliģence, racionālisms un civilizētības princips; bieži tiek pazemots, tomēr sniedz praktiskas idejas (piem., brillēm uzturēt uguni).
Simons — jutīgāks bērns, kas simbolizē garīgo redzi un empātiju; viņam ir nozīmīga loma romāna simbolikā.

Tēmas un simboli

Romāns aplūko vairākas dziļas tēmas:

Cilvēka dabas ļaunums: Goldings rāda, ka cilvēku primitīvie instinkti un vardarbība var iznākt virsū, ja izzūd sabiedrības kontroles mehānismi.
Civilizācija vs. barbārija: stāsts parāda, cik trausla ir civilizētība un kā ātri tā var sabrukt bez institūcijām un normas atbalsta.
Bailes un varas psiholoģija: Džeka lomas attīstība ilustrē, kā bailes un manipulācija var radīt tirānisku varu.

Simboli, kas pastiprina šīs tēmas:

Mušu pavēlnieks (Beelzebub): galvā ieurbta cūkas galva piekārtā mietā — simbolizē ļaunumu, bailes un to, kas atrodas cilvēku dabā.
Ugunskurs: cerības, civilizācijas un glābšanas simbols; jo tas mirdz, jo vairāk pastāv civilizācija.
Brilles (Pižika brilles): racionāluma un tehnoloģijas simbols; tās tiek izmantotas uguns uzturēšanai, bet arī kļūst par strīda objektu.
Sala: izolācijas telpa, kas izceļ cilvēka iekšējās cīņas un spoguļo sabiedrības sabrukumu.

Stils un struktūra

Goldinga valoda ir tieša, reizēm asā ironijā; viņš izmanto plašu simbolismu un alegoriju, lai izskaidrotu universālas cilvēka uzvedības pazīmes. Romāna struktūra seko lineāram sižetam, kur konflikti pakāpeniski eskalē līdz traģiskai iznākumam, vienlaikus saglabājot spēcīgu psiholoģisko spriedzi.

Publicēšana un uztvere

Publicēts 1954. gadā, romāns saņēma gan slavējumu, gan kritiku. Daži uzskatīja to par pesimistisku cilvēces skatījumu, citi — par nepieciešamu brīdinājumu par civilizācijas trauslumu. Goldings vēlāk saņēma Nobela prēmiju literatūrā, daļēji pateicoties šī darba ietekmei.

Adaptācijas un ietekme

"Mušu pavēlnieks" ir tikušas adaptēts vairākos teātra un kino iestudējumos. Vispazīstamākās kinoversijas ir 1963. un 1990. gada filmu adaptācijas. Grāmata bieži iekļauta skolu programmās, jo tā raisa diskusijas par ētiku, morāli un sabiedrības uzbūvi.

Kāpēc lasīt šo grāmatu?

Romāns ir spēcīgs psiholoģisks un filozofisks darbs, kas liek pārdomāt cilvēka dabu, varas struktūru un sabiedrības normas. Tas ir būtisks lasāmgabals tiem, kas interesējas par ētiku, politiku, psiholoģiju un literatūras simboliku.

Nobeigums

"Mušu pavēlnieks" paliek vienu no 20. gadsimta nozīmīgākajiem romāniem — brutāls, atklāts un provocējošs attēlojums par to, kas var notikt, kad no cilvēces tiek noņemtas tās ārējās civilizācijas aizsprostiem. Goldinga pieredze kā skolotājam un Otrā pasaules kara laikā skaidri ietekmē stāsta morālos un psiholoģiskos aspektus.

Tēmas

Grāmatā ir aprakstīts viņu nonākšana mežonībā. Atstāti vieni paši sev, tālu no modernās civilizācijas, labi izglītoti bērni atgriežas pirmatnējā stāvoklī.

Galvenā tēma ir konfliktējošie cilvēka impulsi, kas vērsti uz civilizāciju - dzīvi saskaņā ar noteikumiem, miermīlīgi un harmonijā - un vēlmi pēc varas. Tēmas ietver spriedzi starp grupu domāšanu un individualitāti, starp racionālu un emocionālu reakciju, kā arī starp morāli un amoralitāti. To, kā šīs problēmas risinās, ir stāsts par "Mušu pavēlnieku".

Zemes gabals

Dažāda vecuma zēnu grupa no dažādām skolām un vidēm pēc lidmašīnas notriekšanas nonāk uz salas. Valstī, no kuras viņi ir ieradušies, ir uzspridzināta atombumba, un visi viņu lidmašīnā esošie pieaugušie ir gājuši bojā. Uz salas nav neviena cita, un neviens nezina, kur viņi atrodas. Pēc Cūkmena padoma Ralfs uzpūš čiekuru, lai sapulcinātu zēnus no visas salas uz sanāksmi. Tur viņi tiek iepazīstināti ar Meridju (Džeku), kurš ir kora vadītājs, un dažādiem citiem varoņiem.

Tiek izsludināts balsojums par līderi, kurā uzvar Ralfs. Viņš uztic uzdevumu reģistrēt zēnus Cūciņai, bet pats, Džeks un Saimons (kora dalībnieks) dodas izpētīt salu. Viņi atklāj, ka uz salas patiešām ir vieni un ka tā ir sala. Atpakaļceļā viņi iet cauri mežam un sastop cūku. Džeks izvelk nazi un mēģina to nogalināt, bet nespēj to izdarīt. Viņš zvēr, ka nogalinās nākamo, ko atradīs.

Visi trīs atgriežas pludmalē, kur notika pirmā tikšanās, un atklāj, ka Cūciņa nav spējusi pierakstīties. Tikšanās laikā viens no jaunākajiem bērniem izsaka bažas par "zvēru" jeb "čūsku". Ralfs un pārējie vecākie zēni ātri noraida šo teoriju. Tomēr bailes no dažiem jaunākajiem zēniem izplatās. Ralfs ierosina iekurt signāluguns ugunskuru; grupa uzreiz sajūsminās par šo ideju un steidzas uz kalna virsotni krāt malku. Viņi atklāj, ka viņiem nav nekāda veida, kā to aizdedzināt, tad ierodas Cūciņa ar čiekuru (tas ir ļoti svarīgi sapulcēs, jo, kam ir čiekurs, tas runā). Viņi izmanto viņa brilles, lai iekurtu uguni, kas labi deg, tad aizdedzina lielu daļu meža, iespējams, nogalinot kādu mazu bērnu.

Džeks un puse no viņa kora medī, kamēr otrai pusei ir uzticēta signāluguns pieskatīšana. Džeks kļūst apsēsts ar ideju par nogalināšanu, kamēr Ralfu joprojām vairāk interesē patversmju būvēšana (ar Simona palīdzību) un bēgšana no salas, kas Džeku, šķiet, vairs neuztrauc. Viņš vēlas nogalināt cūku.

Džeks galu galā dusmojas uz Ralfu un dodas veidot savu cilti. Viņi nozog cūkas brilles, lai varētu iekurt uguni. Zēni nogalina Simonu, jo viņi viņu uzskatīja par zvēru. Sākotnējā ciltī paliek tikai Ralfs, Sivēns, Sems un Ēriks. Viņi dodas uz kalna virsotni, kur atrodas Džeka cilts. Džeks un Ralfs cīnās, un Rodžers nosūta lejā laukakmeni, kas tikai nedaudz netrāpa Ralfam, bet nogalina Pigiju un salauž Konču. Sema un Ēriks nonāk Džeka cilts gūstā, un Ralfs aizbēg. Ralfs atkal dodas uz kalnu, lai redzētu Semu un Ēriku, un viņi viņam pasaka, ka Džeks plāno viņu nomedīt. Viņš aiziet un paslēpjas, bet drīz vien viņu atrod cilts. Tiek iekurts ugunsgrēks, lai viņu izsmēķētu. Viņš skrien tai pakaļ uz pludmali, kuru vajā cilts ar šķēpiem rokās. Ralfs sastop jūras kara flotes virsnieku, kurš redzējis ugunsgrēka dūmus un ir ieradies viņus glābt. Tas ir ironiski, jo Džeks gribēja tikai medīt pārtiku un netraucēt uzturēt uguni, bet galu galā viņš izraisa ugunsgrēku, kas viņus izglābj...