Mušu pavēlnieks
Viljama Goldinga (William Golding) romāns "Mušu pavēlnieks" (Lord of the Flies). Tas tika publicēts 1954. gadā. Grāmatas nosaukums ir burtisks tulkojums vārdam Belcebuls - semītu dievībai, kas tika pielūgta filistiešu pilsētā Ekronā.
Goldinga romāna pamatā ir divi personīgi pārdzīvojumi: viņa laiks, kad viņš mācīja zēnu valsts skolās, un pieredze Otrajā pasaules karā. Viņš bija lasījis tādas grāmatas kā "Koraļļu sala", kurās stāstīts par jauniem zēniem, kas nokļūst uz tuksneša salām un dzīvo pilnīgā utopijā. Viņš vēlējās uzrakstīt par to, kas, viņaprāt, patiešām notiktu šādā situācijā.
Tēmas
Grāmatā ir aprakstīts viņu nonākšana mežonībā. Atstāti vieni paši sev, tālu no modernās civilizācijas, labi izglītoti bērni atgriežas pirmatnējā stāvoklī.
Galvenā tēma ir konfliktējošie cilvēka impulsi, kas vērsti uz civilizāciju - dzīvi saskaņā ar noteikumiem, miermīlīgi un harmonijā - un vēlmi pēc varas. Tēmas ietver spriedzi starp grupu domāšanu un individualitāti, starp racionālu un emocionālu reakciju, kā arī starp morāli un amoralitāti. To, kā šīs problēmas risinās, ir stāsts par "Mušu pavēlnieku".
Zemes gabals
Dažāda vecuma zēnu grupa no dažādām skolām un vidēm pēc lidmašīnas notriekšanas nonāk uz salas. Valstī, no kuras viņi ir ieradušies, ir uzspridzināta atombumba, un visi viņu lidmašīnā esošie pieaugušie ir gājuši bojā. Uz salas nav neviena cita, un neviens nezina, kur viņi atrodas. Pēc Cūkmena padoma Ralfs uzpūš čiekuru, lai sapulcinātu zēnus no visas salas uz sanāksmi. Tur viņi tiek iepazīstināti ar Meridju (Džeku), kurš ir kora vadītājs, un dažādiem citiem varoņiem.
Tiek izsludināts balsojums par līderi, kurā uzvar Ralfs. Viņš uztic uzdevumu reģistrēt zēnus Cūciņai, bet pats, Džeks un Saimons (kora dalībnieks) dodas izpētīt salu. Viņi atklāj, ka uz salas patiešām ir vieni un ka tā ir sala. Atpakaļceļā viņi iet cauri mežam un sastop cūku. Džeks izvelk nazi un mēģina to nogalināt, bet nespēj to izdarīt. Viņš zvēr, ka nogalinās nākamo, ko atradīs.
Visi trīs atgriežas pludmalē, kur notika pirmā tikšanās, un atklāj, ka Cūciņa nav spējusi pierakstīties. Tikšanās laikā viens no jaunākajiem bērniem izsaka bažas par "zvēru" jeb "čūsku". Ralfs un pārējie vecākie zēni ātri noraida šo teoriju. Tomēr bailes no dažiem jaunākajiem zēniem izplatās. Ralfs ierosina iekurt signāluguns ugunskuru; grupa uzreiz sajūsminās par šo ideju un steidzas uz kalna virsotni krāt malku. Viņi atklāj, ka viņiem nav nekāda veida, kā to aizdedzināt, tad ierodas Cūciņa ar čiekuru (tas ir ļoti svarīgi sapulcēs, jo, kam ir čiekurs, tas runā). Viņi izmanto viņa brilles, lai iekurtu uguni, kas labi deg, tad aizdedzina lielu daļu meža, iespējams, nogalinot kādu mazu bērnu.
Džeks un puse no viņa kora medī, kamēr otrai pusei ir uzticēta signāluguns pieskatīšana. Džeks kļūst apsēsts ar ideju par nogalināšanu, kamēr Ralfu joprojām vairāk interesē patversmju būvēšana (ar Simona palīdzību) un bēgšana no salas, kas Džeku, šķiet, vairs neuztrauc. Viņš vēlas nogalināt cūku.
Džeks galu galā dusmojas uz Ralfu un dodas veidot savu cilti. Viņi nozog cūkas brilles, lai varētu iekurt uguni. Zēni nogalina Simonu, jo viņi viņu uzskatīja par zvēru. Sākotnējā ciltī paliek tikai Ralfs, Sivēns, Sems un Ēriks. Viņi dodas uz kalna virsotni, kur atrodas Džeka cilts. Džeks un Ralfs cīnās, un Rodžers nosūta lejā laukakmeni, kas tikai nedaudz netrāpa Ralfam, bet nogalina Pigiju un salauž Konču. Sema un Ēriks nonāk Džeka cilts gūstā, un Ralfs aizbēg. Ralfs atkal dodas uz kalnu, lai redzētu Semu un Ēriku, un viņi viņam pasaka, ka Džeks plāno viņu nomedīt. Viņš aiziet un paslēpjas, bet drīz vien viņu atrod cilts. Tiek iekurts ugunsgrēks, lai viņu izsmēķētu. Viņš skrien tai pakaļ uz pludmali, kuru vajā cilts ar šķēpiem rokās. Ralfs sastop jūras kara flotes virsnieku, kurš redzējis ugunsgrēka dūmus un ir ieradies viņus glābt. Tas ir ironiski, jo Džeks gribēja tikai medīt pārtiku un netraucēt uzturēt uguni, bet galu galā viņš izraisa ugunsgrēku, kas viņus izglābj...
