Luria-Delbrück eksperiments
1943. gadā veiktajā Lūrijas-Delbrikas eksperimentā, ko dēvē arī par "svārstību testu", tika uzdots jautājums: vai mutācijas ir neatkarīgas no dabiskās izlases? Vai arī tās ir atlases vadītas?
Makss Delbriks un Salvadors Lūrija pierādīja, ka baktērijās DNS mutācijas notiek nejauši. Tas nozīmē, ka tās notiek jebkurā laikā, nevis kā reakcija uz atlasi.
Tātad Darvina teorija par dabisko atlasi, kas iedarbojas uz nejaušām mutācijām, attiecas gan uz baktērijām, gan uz sarežģītākiem organismiem.
Par šo darbu Delbriks un Luria 1969. gadā saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā.
Divas iespējas, kas tika pārbaudītas Lūrijas-Delbrikas eksperimentā. (A) Ja mutācijas inducē barotne, sagaidāms, ka uz katras plates parādīsies aptuveni vienāds skaits mutantu. (B) Ja mutācijas rodas spontāni šūnu dalīšanās laikā pirms uzslāņošanas, tad katrā plāksnē būs ļoti atšķirīgs mutantu skaits.
Eksperiments
Savā eksperimentā Lūrija un Delbriks audzēja baktērijas mēģenēs. Pēc augšanas perioda viņi vienādu daudzumu šo atsevišķo kultūru uzlika uz fāgu (vīrusu) saturoša agara. Ja rezistence pret vīrusu nebūtu radusies nejaušu gēnu mutāciju dēļ, tad katrā plāksnē būtu jāsatur aptuveni vienāds skaits rezistentu koloniju. Tomēr Delbriks un Lūrija konstatēja pretējo. Tā vietā rezistento koloniju skaits uz katras plates krasi atšķīrās.
Lūrija un Delbriks ierosināja, ka šos rezultātus var izskaidrot ar to, ka katrā baktēriju paaudzē, kas aug sākotnējās barotnēs, notiek konstants nejaušo mutāciju skaits.
