Maltusisms — definīcija: Maltusa teorija par iedzīvotāju pieaugumu
Maltusisms: Maltusa teorija par iedzīvotāju pieaugumu, pārblīvētību un sociālajām sekām — vēsturiska, ekonomiska un kritiska analīze ietekmes uz politiku un nabadzību.
Maltusiānisms ir ideju kopums, ko attīstīja reverends Tomass Roberts Maltuss. Maltuss bija ekonomists un demogrāfs, kurš dzīvoja industriālās revolūcijas laikā un centās izskaidrot, kāpēc nabadzība un bads turpinās par spīti ražošanas un tehnoloģiju progresam.
Maltusa teorijas kodols
1798. gadā Maltuss publicēja grāmatu "Eseja par iedzīvotāju skaita principu" (An Essay on the Principle of Population). Tajā viņš aprakstīja savu izaugsmes modeli: iedzīvotāju skaita pieaugums ir eksponenciāls (piemēram, 1, 2, 4, 8...), kamēr pārtikas piedāvājums palielinās tikai aritmētiski (piemēram, 1, 2, 3, 4...). No tā secinājums — ja iedzīvotāju skaits turpina augt bez ierobežojumiem, pārtikas ražošana nespēs nodrošināt visus, un ražāsies resurss-deficīts, ko lietošanā dēvē par "Maltusa katastrofu". Maltuss savas idejas formulēja Mančestras skolas un 18.–19. gadsimta britu politiskās ekonomijas kontekstā.
Pozitīvie un preventīvie mehānismi
Maltuss atšķīra divu veidu "pārbaudes" (checks), kas ierobežo iedzīvotāju pieaugumu:
- Pozitīvās pārbaudes — faktori, kas samazina iedzīvotāju skaitu, piemēram, bads, slimības, karadarbība un augsta mirstība.
- Preventīvās pārbaudes — faktori, kas samazina dzimstību vai aizkavē ģimenes palielināšanos, piemēram, vēlēšanās atlikt laulības, morālā atturība un (stāstu gados vēlāk) kontracepcija vai ekonomiska motivācija radīt mazāk bērnu.
Ietekme uz politiku un sabiedrību
Maltusa idejas ietekmēja gan publisko diskursu, gan sociālo politiku. Viņa nostāja pret nekontrolētu labdarību bija saistīta ar uzskatu, ka valsts vai labdarība, kas pārlieku atbalsta nabadzīgos, var radīt atkarības kultūru un stimulēt dzimstību nabadzīgāko grupu vidū. Šī doma tika izmantota argumentiem par sociālās palīdzības ierobežošanu un par 19. gadsimta reformām, piemēram, 1834. gada Likumā par nabadzīgo tiesību grozījumiem (Poor Law Amendment Act).
Historiskajā kontekstā tas izraisīja plašas sabiedriskas debates un pretestību: likuma pretinieki to dēvēja par "maltusa likumprojektu", kurš, pēc viņu domām, bija domāts, lai spiestu nabadzīgos emigrēt, strādāt par zemāku algu un dzīvot ar sliktāku uzturu. Šis likums veicināja darba namu celtniecību un radīja nemierus.
Maltusa ietekme uz zinātni un domām
Maltusa idejas bija plaši zināmas un diskutētas. Viņa radītā domāšana ietekmēja dažus 19. gadsimta domātājus. Piemēram, rakstniece Harieta Martino, kuras paziņu lokā bija arī Čārlzs Darvins, bija viena no tām, kas zināja Maltusa darbu. Maltusa koncepcija par konkurenci par ierobežotiem resursiem palīdzēja formēt Darvina domu par cīņu par izdzīvošanu, kas bija viens no dabiskās atlases mehānismiem. Tāpēc nereti norāda, ka Maltusa idejas bija nozīmīgs stimuls evolūcijas teorijas attīstībai.
Sociālie un politiskie argumenti
Maltuss bija kritisks pret dažu konservatīvāku vai paternalistiskāku politiku formām. Piemēram, Toriju partijai bija paternālisma idejas, tostarp labdarība nabadzīgajiem; Maltuss apgalvoja, ka šāda palīdzība var veicināt atkarību un palielināt nabadzību ilgtermiņā. Šīs domas izmantoja gan labākie, gan kritiķi politiskās debates par sociālajiem pabalstiem.
Dr. Dens Ričels (Dan Ritschel) no Merilendas Universitātes Vēstures izglītības centra stāsta,
Lielās maltusa šausmas bija par to, ka "nekritiska labdarība" novedīs pie eksponenciāla iedzīvotāju skaita pieauguma nabadzībā, pieaugošiem maksājumiem valsts budžetā, lai uzturētu šo pieaugošo atkarīgo armiju, un galu galā pie valsts bankrota katastrofas. Lai gan maltusisms kopš tā laika tiek identificēts ar vispārēju pārblīvētības problēmu, sākotnējās maltusisma idejas pamatā bija tieši bailes no atkarīgo nabadzīgo iedzīvotāju pārblīvētības[2]!
Kritika un alternatīvas
Viens no agrīnajiem un pazīstamākajiem Maltusa kritiķiem bija Kārlis Markss, kurš "Kapitālā" Maltusu raksturoja kā virspusēju un skolniecisku, sagaidot, ka vēsturiskie un ekonomiskie faktori (piemēram, ražošanas veidi, īpašumtiesību struktūras un klasiskās attiecības) ir būtiskāki par vienkāršu demogrāfisku matemātiku. Tāpat pret Maltusa prognozēm ir vērstas modernas teorijas, kas norāda uz tehnoloģiju, lauksaimniecības revolūciju, rūpniecības efektivitātes pieaugumu un globālo tirdzniecību kā spēju palielināt resursu pieejamību daudz ātrāk nekā Maltuss paredzēja.
Mūsdienu skatījums
20. un 21. gadsimtā diskusijas par Maltusa idejām turpinājās un paplašinājās. Parādījās termins "neomaltusisms", ko saista ar bažām par resursu izsīkumu, vides degradāciju un pārmērīgu cilvēku slodzi uz planētu (piemēram, D. Ērliha grāmata "The Population Bomb", 1968). Tomēr empīriskie dati rāda, ka daudzās valstīs dzimstība samazinās — tas ir pazīstams kā demogrāfiskā pāreja: attīstības, izglītības, veselības aprūpes un sieviešu stāvokļa uzlabošanās rezultātā ģimenes kļūst mazākas.
Mūsdienu diskusijās par Maltusu parasti tiek atzīmēts:
- daļa Maltusa pamatideju bija pareiza attiecībā uz to, ka resursu ierobežojumi var radīt sociālas krīzes, ja netiek ņemta vērā tehnoloģiju un institūciju loma;
- daudzos gadījumos cilvēku rīcība (demogrāfiskā pāreja, tehnoloģiskās inovācijas, tirgi) ir mazinājusi prognozēto katastrofu risku;
- tomēr jautājumi par resursu ilgtspēju, vidi, ūdens trūkumu un pārtikas piegādes drošību joprojām saglabā maltusisma balsi aktuālu diskusijās.
Secinājums
Maltusiānisms ir svarīga intelektuālā tradīcija, kas ir ietekmējusi ekonomiku, demogrāfiju un sociālo politiku. Lai gan daudzas Maltusa tiešās prognozes nav piepildījušās tādā formā, kā viņš tās paredzēja, viņa uzmanība uz resursu robežām, demogrāfijas lomu sabiedrības attīstībā un iespējamo konfliktu starp iedzīvotāju skaitu un pārtikas resursiem joprojām ir nozīmīga mūsdienu debatēs par ilgtspējību un globālo attīstību.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Tomass Roberts Maltuss?
A: Tomass Roberts Maltuss bija ekonomists, kurš dzīvoja industriālās revolūcijas laikā. Viņš ir vislabāk pazīstams ar savu grāmatu "Eseja par iedzīvotāju skaita principu", kurā aprakstīts Maltusa izaugsmes modelis.
J: Ko Maltuss teica par iedzīvotāju skaita pieaugumu?
Atbilstoši Maltusa teorijai iedzīvotāju skaita pieaugums ir eksponenciāls, bet pārtikas piedāvājums pieaug tikai aritmētiski. Tas nozīmē, ka, ja iedzīvotāju skaita pieaugumam nav ierobežojumu, nav iespējams saražot pietiekami daudz pārtikas visiem, un tas var izraisīt "Maltusa katastrofu".
J. Kādas idejas tika attīstītas, pamatojoties uz Maltusa darbiem?
A: Toriju partijai bija paternālistiskas idejas, piemēram, labdarība nabadzīgajiem, kas, kā apgalvoja Maltuss, nedarbosies un novedīs tikai pie nabadzīgo cilvēku skaita pieauguma. Šīs idejas tika attīstītas vigu ekonomiskajās idejās, piemēram, 1834. gada Likuma par nabadzīgo likumu grozījumiem, ar kuru tika uzsākta darbnīcu celtniecība, neraugoties uz nemieriem un dedzināšanām.
Kas atbalstīja šīs idejas?
A: Šīs idejas bija plaši izplatītas progresīvās sabiedrības aprindās, un viena no to piekritējām bija rakstniece Harieta Martino, kuras draugu lokā bija arī Čārlzs Darvins. Matusa darbs ietekmēja arī Darvina teoriju.
J: Ko Kārlis Markss domāja par maltusismu?
A: Kārlis Markss kritizēja maltusiānismu kā neko vairāk kā skolniecisku citu autoru plaģiātismu un apgalvoja, ka zinātnes un tehnoloģiju attīstība ļaus neierobežoti eksponenciāli palielināt iedzīvotāju skaitu.
Vai mūsdienās cilvēki joprojām ir noraizējušies par pārapdzīvotību?
Jā, daudzi cilvēki vēl šodien uzskata, ka Matusam bija taisnība, ka cilvēku populācijas pieaugums ir nekontrolējams.
Meklēt