Marija Emīlija Terēze de Žolī (Marie Émilie Thérèse de Joly, "Mademoiselle de Choin") (1670. gada 2. augusts – 1732. gada aprīlis) bija slepena laulātā sieva otrajam Luija Fransuā, Francijas dižmafēna, "Lielā dižmafēna". Piederot pie mazākās muižniecības, viņa nekad nesa oficiālu dafīnes titulu, jo laulība ar Francijas dauphīnu tika slēgta slepeni un netika publiski atzīta. Marija Emīlija Terēze ieradās galmā kā atraitne, kuru ieviesa pie savas saimes atraitne princeses o Konti, kura bija tuva arī pašam dafīnam.

Biogrāfija un izcelsme

Marija Emīlija nāca no provinciālas, nelielas muižniecības. Par viņas agrīnajiem gadiem saglabājušās relatīvi maz ziņu — viņa nebija daļa no lielajām aristokrātiskajām ģimenēm, kas tradicionāli veidoja Francijas karaļnama sievu loku. Tāpēc attiecības ar dižmafēnu ilgu laiku tika slēptas, lai neapdraudētu dinastiskās prasības un troņa priekšrocības, ko nodrošināja savienības ar sociāli līdzvērtīgām ģimenēm.

Slepenā laulība un pēcteči

Pēc pirmās dafīna laulības izjukšanas — viņa pirmā sieva Marija Anna Viktorija Bavārijas mira 1690 gadā, atstājot trīs dēlus — dafīnam bija privātas attiecības ar Mariju Emīliju. Pēc dažiem vēstures avotiem, slepenā laulība ar dauphīnu notikusi 1694. gada 19. jūlijā, taču šī informācija nav viennozīmīgi dokumentēta un daļa avotu to uzskata par iespējamu, nevis pilnīgi pierādītu notikumu.

No šīs savienības piedzima dēls, kurš mira apmēram divu gadu vecumā un nekad netika publiski nosaukts vai atzīts par oficiālu troņa mantinieku. Tā kā laulība nebija oficiāli atzīta, šis bērns nesa ļoti ierobežotu juridisku un sociālu statusu pie karaļnama galma.

Dzīve pēc vīra nāves

Pēc dafīna nāves 1711. gadā Marija Emīlija Terēze pārtrauca aktīvu dalību augstajā galmā un vēlāk pārcēlās uz Parīzi, kur turpināja dzīvot relatīvi noslēgtu dzīvi. Viņa mira 1732. gada aprīlī un tika apglabāta Parīzes Svētā Pāvila Šampa kapsētā. Tā kā viņas laulība nekad netika publiski atzīta, viņas vārdam un stāvoklim pie troņa nebija oficiālas atpazīšanas vai plašas pieminēšanas ierakstos.

Mantojums un nozīme

Marija Emīlija Terēze de Žolī ir interesanta vēsturiska figūra kā piemērs slepenām, neoficiālām savienībām karaļnama lokos. Viņas dzīve atspoguļo to, kā sociālais stāvoklis un dinastiskās prasības ietekmēja personiskās attiecības 17.–18. gadsimta Francijas aristokrātijā. Lai gan viņa neatstāja plašu materiālo vai politisku mantojumu, viņas stāsts palīdz izprast galma intrigas, statusa nozīmi laulību atzīšanā un to, kā neregulāras savienības tika slēptas vai nomaskētas sabiedrības acu priekšā.

  • Dzimusi: 1670. gada 2. augusts
  • Laulība (slepena): ar Luija Fransuā, Francijas dižmafēna, "Lielā dižmafēna" (pēc dažiem avotiem 1694. gada 19. jūlijs)
  • Bērni: dēls — nomira apmēram divu gadu vecumā (neoficiāls statuss)
  • Mira: 1732. gada aprīlī, apbedīta Parīzē, Svētā Pāvila Šampa kapsētā