Mārtins Makginess — Ziemeļīrijas vicepremjers un Sinn Féin politiķis (1950–2017)
Mārtins Makginess — Ziemeļīrijas vicepremjers un Sinn Féin līderis, bijušais IRA aktīvists un Lielās piektdienas vienošanās sarunvedis; dzīve un mantojums 1950–2017.
Džeimss Mārtins Makginess (James Martin Pacelli McGuinness, 1950. gada 23. maijs - 2017. gada 21. marts) bija Īrijas politiķis, kurš līdz 2017. gada 9. janvārim, kad atkāpās no amata, bija Ziemeļīrijas pirmā ministra vietnieks. Viņš dzimis Derijā, Ziemeļīrijā. Viņš bija biedrs Sinn Fein, kas ir politiskā partija, kura vēlas, lai Ziemeļīrija pievienotos Īrijas Republikai un izstātos no Apvienotās Karalistes. Viņš bija parlamenta deputāts un Ziemeļīrijas Asamblejas deputāts no Mid Ulsteras vēlēšanu apgabala.
Agrīnā dzīve un bruņotā darbība
Mārtins Makginess sabiedriskajā dzīvē iesaistījās jau jaunībā. 1970. gadā viņš pievienojās Īrijas Republikāņu armijai (IRA). Viņa darbība šajā periodā un ar to saistītie konflikti padarīja viņu par pretrunīgu figūru — daļa sabiedrības to uztvēra kā cīņu par nacionālo neatkarību, bet citi — kā vardarbību. 1973. gadā viņš uz sešiem mēnešiem nonāca cietumā; vēlākos gados viņš un citi republikāņi piedzīvoja vairākus tiesiskus un politiskus pavērsienus, kas galu galā noveda pie pārejas no bruņotas cīņas uz politisku risinājumu.
Politiskā karjera un loma miera procesā
Makginess pakāpeniski kļuva par svarīgu politisku līderi Sinn Féin rindās un par nozīmīgu sarunu dalībnieku miera procesā. 1997. gada vispārējās vēlēšanās viņš tika ievēlēts par parlamenta deputātu Mid-Ulsteras apgabalā, taču nekad neieņēma vietu Pārstāvju palātā. Tas notika tāpēc, ka Sinn Fein deputāti nevēlas nodot zvērestu karalienei, kas ir daļa no partijas ilgstošās abstentionisma politikas.
McGuiness bija viens no Sinn Fein galvenajiem debatētājiem 1998. gada Lielās piektdienas vienošanās laikā, kurā tika panākta būtiska vienošanās par Ziemeļīrijas nākotni un institūciju veidošanu. 1998. gadā viņš tika ievēlēts par Ziemeļīrijas Asamblejas locekli no Mid Ulsteras vēlēšanu apgabala. No 1999. līdz 2002. gadam viņš bija Ziemeļīrijas izpildvaras izglītības ministrs, kurā amatā viņš risināja izglītības politikas jautājumus, tostarp starpkopienu attiecību un resursu sadales jautājumus skolās.
2007. gada 8. maijā pēc Sentendrjū vienošanās Martins Makginess kļuva par Ziemeļīrijas pirmā ministra vietnieku. Ians Peislijs (Ian Paisley) no Demokrātiskās unionistu partijas bija pirmais ministrs līdz 2008. gada 5. jūnijam, kad viņu nomainīja Pīters Robinsons. Šis sadarbības periods starp tradicionāli pretējo politisko spēku līderiem simbolizēja plašāku pāreju no konfliktiem uz darba kopā pie reģiona pārvaldības.
Amati un nozīmīgākie pienākumi
- 1997. gada ievēlēšana par parlamenta deputātu (Mid-Ulster) — netika ieņemta vieta Pārstāvju palātā
- 1998. gada ievēlēšana Ziemeļīrijas Asamblejā (Mid Ulster)
- 1999–2002 — Ziemeļīrijas izpildvaras izglītības ministrs
- 2007–2017 — Ziemeļīrijas pirmā ministra vietnieks
Veselība, atkāpšanās un nāve
2017. gada janvārī atklājās, ka Makginess sirgst ar amiloidozi — retu ģenētisku slimību, kas var skart dzīvībai svarīgus orgānus. Sakarā ar slimības saasināšanos viņš 2017. gada 9. janvārī atkāpās no amata kā Ziemeļīrijas pirmā ministra vietnieks. Viņš nomira slimnīcā Londonderijā 2017. gada 21. martā no šīs slimības 66 gadu vecumā.
Mantojums
Makginess tiek atcerēts kā viens no centrālajiem republikāņu līderiem, kurš pārstāvēja pāreju no bruņotas cīņas uz politisku risinājumu un aktīvi darbojās miera procesa nostiprināšanā. Viņa loma 1998. gada Lielās piektdienas vienošanās sasniegšanā un vēlākā dalība varas sadalē padarīja viņu par nozīmīgu un reizē pretrunīgu figūru Ziemeļīrijas politiskajā vēsturē: daudzi viņu slavē par ieguldījumu miera procesā, citi — kritizē par pagātnē veiktajām darbībām.
.jpg)
Martins Makginess (attēlā 2017. gada janvārī) bija Ziemeļīrijas pirmā ministra vietnieks.
Jautājumi un atbildes
J: Kad dzimis Mārtins Makginess?
M. Makginess dzimis 1950. gada 23. maijā Derijā, Ziemeļīrijā.
J: Kādai politiskajai partijai viņš piederēja?
Mārtins Makginess bija Sinn Fein biedrs.
J: Ko Sinn Fein vēlējās Ziemeļīrijai?
A: Sinn Fein vēlējās, lai Ziemeļīrija pievienotos Īrijas Republikai un izstātos no Apvienotās Karalistes.
J: Cik ilgi viņš bija ieslodzījumā 1973. gadā?
A.: 1973. gadā Martins McGuiness tika ieslodzīts uz sešiem mēnešiem.
Vai viņš kādreiz ir sēdējis Pārstāvju palātā?
Atbilde: Nē, Martin McGuiness nekad nav sēdējis Pārstāvju palātā, jo Sinn Fein deputāti nedod zvērestu karalienei.
Jautājums: Kad Īans Peislijs kļuva par Ziemeļīrijas pirmo ministru?
A: Ians Peislijs kļuva par Ziemeļīrijas pirmo ministru 2007. gada 8. maijā pēc Sentendrjū nolīguma noslēgšanas.
J: Ar kādu retu ģenētisku slimību viņš sirga pirms nāves?
M. McGuiness pirms nāves cieta no amiloidozes - retas ģenētiskas slimības, kas skar dzīvībai svarīgus orgānus.
Meklēt