Mērija Anna Lī (1823–1899) — viena no pirmajām profesionālajām balerīnām ASV

Mērija Anna Lī (1823–1899) bija viena no pirmajām profesionālajām balerīnām Amerikā, kuras darbība palīdzēja ieviest Eiropas baleta repertuāru un pedagoģiju jaunajā kontinentā. Viņa piedzima Filadelfijā, Pensilvānijas štatā, teātra vecāku ģimenē — scenogrāfija, skatuves tradīcijas un mūzika bijušas daļa no viņas ikdienas jau no bērnības. Agrīno dejas pamatu viņa apguva vietējā vidē, vēlāk pievērsās padziļinātai profesionālai apmācībai pie Parīzes operas mākslinieka Pola Hazarda.

Karjeras sākums un pirmie panākumi

Lī debitēja 1837. gadā kā Fatima izrādē "Kašmira meitene" Kastaņu ielas teātrī Filadelfijā. Tajā pašā izrādē pirmoreiz uz skatuves parādījās arī izcilā Augusta Meivuda. Vakars pēc vakara abas jaunās solistes tika apbērtas ar aplausiem un pušķiem, kas apliecināja publikas interesi un atzinību jau pašos karjeras pirmsākumos.

Attīstība, studijas un nozīmīgākie uzvedumi

Lī turpināja mācības Ņujorkā pie Džeimsa Silveina un uzstājās Ņujorkā 1839. gada jūnijā Bowery teātrī. Viņa neaprobežojās tikai ar deju — regulāri piedalījās melodrāmās un citos skatuves žanros, kas paplašināja viņas skatuves izteiksmes līdzekļus un aktiera prasmes. Viņa apceļoja Amerikas Savienotās Valstis, uzkrājot vērtīgu pieredzi dažādās skatuvju tradīcijās, un vēlāk devās papildināt izglītību pie baletmeistara Žana Koralli Parīzē, kur iepazinās ar klasiskā repertuāra smalkumiem un Francijas skolas tehniku.

Atgriežoties ASV, viņa līdzi paņēma vairākus populārus Eiropas baletu iestudējumus un iepazīstināja ar tiem amerikāņu skatītājus. Viens no nozīmīgākajiem notikumiem bija 1846. gadā Bostonā veiktā pirmā amerikāņu izrāde "Žizele"", krietni paplašinot vietējā repertuāra klāstu un ietekmējot turpmāko baleta attīstību reģionā.

Sadarbība, pārtraukums un vēlākā darbība

Lī bieži dejoja un koncertēja kopā ar slaveno Džordžu Vašingtonu Smitu, un šī sadarbība vairoja viņas popularitāti plašākās skatītāju aprindās. Tomēr veselības apsvērumu dēļ viņa 1847. gadā, tikai 24 gadu vecumā, aizgāja pensijā. Pēc karjeras pārtraukuma viņa apprecējās ar Filadelfijas tirgotāju Viljamu Vanhuku; laulībā piedzima trīs bērni, un ģimenes dzīve ieņēma nozīmīgu vietu viņas ikdienā.

Vēlāk Lī atgriezās uz skatuves kā pasniedzēja — nodarbojoties ar deju pedagogu darbu, viņa nodeva savu pieredzi nākamajām dejotāju paaudzēm, iepazīstinot ar Eiropas tehnikas principiem un skatuves kultūru. Šī darbība bija svarīga, jo tolaik ASV baleta skolai bija nepieciešams profesionāls pamats un zināšanas no vecās pasaules centriem.

Mantojums un piemiņa

Mērija Anna Lī nomira Filadelfijā 1899. gadā un ir apglabāta Laurel Hill kapsētā, kur viņas vārds saglabājies kā vēsturisks liecinieks par agrīno amerikāņu baleta attīstību. Gan kritiķi, gan baleta mīļotāji viņu slavēja par izteiksmīgu skatuves dabu, tehnisko meistarību un spēju ieviest publikai jaunu repertuāru. Daudzi mūsdienu vēsturnieki uzsver, ka, ja Lī būtu turpinājusi izcilu profesionālo karjeru bez pārrāvuma, viņa visticamāk būtu kļuvusi par starptautiski atzītu zvaigzni — taču viņas reālais devums ir tikpat nozīmīgs: viņa palīdzēja nostiprināt profesionālu baleta tradīciju Amerikā un audzināja jaunus dejotājus, kas turpināja šo darbu.

Svarīgākie akcenti:

• Viena no pirmajām profesionālajām balerīnām ASV, ar starptautisku apmācību un vietēju ietekmi.
• Ieviesta Eiropas baleta repertuāra daļa ASV skatītāju lokā, tostarp Žizele.
• Darbojusies gan kā izpildītāja, gan kā pedagogs, veicinot vietējā baleta attīstību.
• Apglabāta Filadelfijas vēsturiskajā Laurel Hill kapsētā — viņas mūžīgā piemiņa kultūras vēsturē.

Jautājumi un atbildes

J: Kur viņa trenējās baletā?

J: Kāda bija viņas pirmā baleta izrāde?

J: Ar ko viņa debitēja?

J: Kur viņa mācījās pēc debijas?

J: Ko viņa paņēma līdzi no Parīzes, kad atgriezās ASV?

J: Cik bērnu viņai bija?

Meklēt pēc burta