Marksisma ekonomika: Marksa teorija par kapitālismu un ekspluatāciju

Marksisma ekonomika: dziļa K. Marksa analīze par kapitālisma struktūru, darba vērtību, strādnieku ekspluatāciju un ceļu uz sociālismu un komunismu.

Autors: Leandro Alegsa

Marksistiskās ekonomikas pamatā ir filozofa Kārļa Marksa ekonomikas teorijas.

Marksa teorijas skaidro ražošanas un apmaiņas kustības likumus kapitālisma apstākļos un tās izmantoja kā kritisku alternatīvu 19. gadsimta dominējošajām vidusšķiras ekonomikas skaidrojumiem. Markss vēlējās, lai teorija kalpotu kā instruments strādnieku šķiras (proletariāts) politiskajai un sociālajai mobilizācijai, ar mērķi gāzt kapitālismu un to aizstāt ar sociālismu, bet vēlāk — ar komunismu, kurā, pēc Marksa domām, preces un pakalpojumi tiktu sadalīti „katram atbilstoši viņa vajadzībām, no katra atbilstoši viņa spējām”.

Pamatidejas

Marksisms balstās uz vairākām savstarpēji saistītām kategorijām un analītiskiem instrumentiem:

  • Vēstures materialisms — uzskats, ka ekonomiskie ražošanas attiecību veidi (piem., feodālisms, kapitālisms) nosaka sabiedrības institūciju, politisko struktūru un ideoloģiju raksturu;
  • Šķiru cīņa — doma, ka vēsturi virza klases intereses un konflikts starp tiem, kas kontrolē ražošanas līdzekļus, un tiem, kas pārdod darba spēku;
  • Darba vērtības teorija un jēdzieni par preces lietošanas vērtību un apmaiņas vērtību, kuru detalizētāka izklāsta piemēri seko zemāk;
  • Analīze par kapitāla akumulāciju, krīzēm un pašreproduktivitāti — kā kapitālistiskās sistēmas iekšējās pretrunas noved pie cikliskām ekonomiskām krīzēm.

Darba vērtības teorija

Marksismā preces vērtību nosaka darbā ieguldītais laiks. Precīzāk, Markss definēja preces vērtību kā tās ražošanai nepieciešamo sociāli nepieciešamo darba laiku — vidējo laiku, kas sabiedrībā nepieciešams, lai tipiskos ražošanas apstākļos saražotu konkrētu preci. Šī pieeja ļauj atšķirt:

  • Lietojamības vērtību (use-value) — preces spēju apmierināt cilvēka vajadzību;
  • Apmaiņas vērtību (exchange-value) — attiecība, kādā preces tiek apmainītas tirgū, ko nosaka sabiedrībā vajadzīgais darbaspēks.

No darba vērtības teorijas izriet secinājums, ka strādnieku klase rada vislielāko sabiedriskās vērtības daļu, jo tieši ar viņu darba palīdzību ražo preces un pakalpojumus, kurus patērē sabiedrība.

Pārpalikuma vērtība un ekspluatācija

Markss uzskatīja, ka kapitālistu šķira (buržuāzija) — tie, kuri kontrolē ražošanas līdzekļus, - nerada paši galveno sabiedrisko vērtību, bet pieprasa tiesības uz to daļu, ko rada strādnieki. Kapitālisti atlīdzina darba ņēmējiem algas, kas pēc Marksa ir nevis pilna darba radītā vērtība, bet gan darba spēka (darbaspējas) izmaksu kompensācija — tas, kas nepieciešams, lai uzturētu un reproducētu strādnieku kā darba spēku (pārtika, apģērbs, pajumte, bērnu aprūpe, izglītība u. c.).

Atšķirība starp darba radīto kopējo vērtību un samaksātajām algām ir pārpalikuma vērtība — ekonomiskais pamats kapitālistiskajai peļņai. Markss šo procesu sauca par ekspluatāciju, jo pārpalikuma vērtība faktiski ir neapmaksāts darbs, ko strādnieki veic kapitālistiskajai klasei.

Kapitālisma dinamika un iekšējās pretrunas

Markss apraksta kapitālismu kā sistēmu, kurai raksturīga nepārtraukta kapitāla akumulācija un konkurence. No tā izriet vairākas tendences un problēmas:

  • Konkurence starp kapitālistiem spiež samazināt ražošanas izmaksas un palielināt produktivitāti, nereti izmantojot tehnoloģijas, kas samazina nepieciešamo darbaspēku;
  • Likme peļņai laika gaitā tendē samazināties (Marksa analizēta jēdziena "tendence peļņas likmes samazināšanai" ietvaros), kas var izraisīt investīciju samazināšanos un krīzes;
  • Pārprodukcijas krīzes — ja saražoto preču apjoms pārsniedz to, ko sabiedrība var iegādāties, rodas krīzes ar bezdarbu, bankrotu un sociālu spriedzi;
  • Asinātās šķiru pretstatīšanas — jo vairāk kapitālisms koncentrē bagātību, jo skaidrāk izpaužas pretējas intereses starp buržuāziju un proletariātu.

Marksisma mērķis: sociālisms un komunisms

Markss apgalvoja, ka kapitālisma iekšējās pretrunas galu galā novedīs pie tā transformācijas un nepiekenčojošām sabiedrības formām. Viņš uzskatīja, ka strādnieku šķiras atsavināšana un ražošanas līdzekļu kontroļu nodošana sabiedrībai vai strādnieku pārstāvjiem ir vēsturiski progresīvs solis, jo tas:

  • novēršēs šķiru antagonismu;
  • atbrīvos ražošanas rezultātus no privātas peļņas motīva;
  • ātri ļaus plānotu sociālo reproducēšanu un sadali saskaņā ar sabiedrības vajadzībām.

Sociālisms Marksa skatījumā ir pārejas posms uz komunismu, kur valsts kā represīva institūcija laika gaitā izzudīs, jo sabiedrība vairs nebūs šķīru sadalīta un būs nodrošināta racionāla un kopēja ražošanas līdzekļu pārvaldība.

Kritika un ietekme

Marksa ekonomiskā teorija ir ietekmējusi gan akadēmisko domāšanu, gan politisko praksi visā pasaulē. Tajā pašā laikā tai ir daudz kritiķu. Galvenie kritikas punkti ietver:

  • debates par darba vērtības teorijas lietojamību mūsdienu daudzveidīgā un tehnoloģiski attīstītā ražošanas kontekstā;
  • diskusijas par to, cik reālistiska ir Marksa prognoze par valsts izzušanu un sociālisma realizācijas iespējām;
  • praktiskās problēmas, kas saistītas ar centralizētas plānošanas efektivitāti un politisko varu koncentrāciju sabiedrībās, kas piesauc Marksisma idejas.

Tomēr Marksa analītiskā rīkkopa — īpaši uzmanība uz šķiru attiecībām, kapitāla dinamiku un ideoloģijas lomu — joprojām ir centrāla daudzās sociālo, politisko un ekonomisko parādību interpretācijās.

Galvenie termini īsumā

  • Sociāli nepieciešamais darba laiks — vidējais laiks, kas sabiedrībā nepieciešams konkrētas preces ražošanai;
  • Pārpalikuma vērtība — daļa no darba radītās vērtības, kas netiek izmaksāta strādniekam algā un kļūst par kapitālista peļņu;
  • Ekspluatācija — process, kurā kapitālistiskā sistēma iegūst pārpalikuma vērtību no strādnieku darba;
  • Šķiru cīņa — sabiedrības attīstības motors saskaņā ar Marksu.

Šis raksts sniedz pārskatu par galvenajām Marksisma ekonomikas idejām un to loģisko savstarpējo sasaisti. Lai saprastu plašākas sekas un praktiskas implikācijas, ieteicams lasīt gan Marksa oriģinālos darbus (piem., Kapitāls), gan plašu kritisko un atbalstošo literatūru par šo tēmu.

Jautājumi un atbildes

Kas ir marksisma ekonomika?


Atbilde: Marksistiskās ekonomikas pamatā ir filozofa Kārļa Marksa ekonomikas teorijas. Tajā skaidroti ražošanas un apmaiņas "satiksmes likumi" kapitālismā, un to izmantoja, lai iebilstu pret tā laika vispārējām vidusšķiras ekonomikas teorijām.

J: Kādam nolūkam Markss vēlējās izmantot šo rīku?


A: Markss vēlējās, lai strādnieku šķira (proletariāts) izmantotu šo instrumentu, lai gāztu kapitālismu un aizstātu to vispirms ar sociālismu un pēc tam ar komunismu.

J: Ko saka darba vērtības teorija?


Atbilstoši darba vērtības teorijai preces vērtību nosaka tās ražošanai nepieciešamais darbs. Konkrētāk, Markss definēja preces vērtību kā tās ražošanai nepieciešamo sabiedriski nepieciešamo darba laiku, kas tiek ņemts vērā visā sabiedrībā un atspoguļo vidējos ražošanas apstākļus.

Jautājums.
Atbilstoši Marksam tie, kas kontrolē ražošanas līdzekļus, ir kapitālistu klases (buržuāzijas) pārstāvji. Viņš uzskatīja, ka tās ir kā pīpenes un nevajadzīgas; tās nav nepieciešamas to preču ražošanai, kuras sabiedrībai ir jāpatērē, lai apmierinātu cilvēku vajadzības un reproducētos.

Jautājums.
Atbilde: Saskaņā ar Marksa teikto kapitālisti gūst bagātību sev, ekspluatējot strādnieku šķiru ar kapitālismā izmaksāto algu, ko nosaka nevis strādnieku noteiktā laika posmā saražotā vērtība, bet gan viņu darba (darba spējas) cena. Tā rezultātā strādnieku klasei tiek atņemts neapmaksātais darbs - pārpalikuma vērtība, ko tā veic kapitālistu klases labā.

J: Kāpēc marksisms uzskata, ka kapitālistu ekspluatācija ir progresīva? Marksisms uzskata, ka kapitālistu ekspluatācija un ražošanas līdzekļu pārņemšana strādnieku šķiras rokās ir vēsturiski progresīva, jo tā izbeigtu šķiru sabiedrību, novērstu kapitālismam raksturīgās pretrunas, kas izriet no divu galveno šķiru (buržuāzijas un proletariāta) konfrontācijas, un paplašinātu cilvēces attīstības iespējas daudzās jomās.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3