Garīgā stāvokļa novērtējums (MSE): definīcija, daļas un nozīme

Garīgā stāvokļa novērtējums (MSE): definīcija, daļas un nozīme diagnostikā un ārstēšanas plānošanā — praktisks ceļvedis pacientu garīgā stāvokļa novērtēšanai.

Autors: Leandro Alegsa

Garīgā stāvokļa pārbaude (MSE) ir klīniska izmeklēšana, kas palīdz iegūt strukturētu un sistemātisku aprakstu par personas pašreizējo mentālo stāvokli. MSE mērķis ir aprakstīt novērojamos un ziņotos simptomus tā, lai kopā ar citu informāciju speciālists varētu noteikt diagnozi un izplānot atbilstošu ārstēšanu vai turpmāko izmeklēšanu.

MSE galvenokārt balstās uz klīnisku novērošanu, pacientu interviju un dažkārt standarta psihometriskiem testiņiem. Izmeklējuma gaitā tiek fiksētas būtiskākās psihiskā funkcionēšanas jomas: pacienta izskats un uzvedība, pacienta aprakstītā pieredze un izteiktie simptomi, kā arī novērojami testi rezultāti. Šī pieeja ļauj izvērtēt gan akūtas stāvokļa pazīmes (piemēram, deliriju), gan hroniskas problēmas (piemēram, demences).

Ko ietver MSE — galvenās daļas

  • Izskats un attieksme: kā persona izskatās, higiēna, apģērbs, attieksme pret izmeklētāju.
  • Uzvedība: aktivitātes līmenis, miera vai uzbudinājuma pazīmes, impulsivitāte.
  • Garastāvoklis un afekts: pacienta aprakstītais noskaņojums un ārēji novērojamā emocionālā reakcija.
  • Runa: runas tempu, stilu, saturu, loģikas traucējumu novērtējums.
  • Domāšana: domu saturā ietilpst maldi, obsesijas, ideācijas, loģiska domāšana un domas plūsma.
  • Uztvere: halucinācijas, ilūzijas vai citi uztveres traucējumi.
  • Izziņas (kognitīvās funkcijas): atmiņa, uzmanība, spēja orientēties laikā un telpā, valodas un izpildfunkcijas.
  • Iedziļināšanās: introspekcija — cik labi persona apzinās savas problēmas un to smagumu.
  • Spriedumi: spēja pieņemt lēmumus ikdienas dzīvē, atšķirt risku un sekas.

Kā tiek veikts MSE — praktiska pieeja

Parasti MSE sākas ar vispārēju novērojumu, turpinās ar strukturētu sarunu un konkrētu jautājumu uzdošanu, kā arī ar nepieciešamības gadījumā īsiem kognitīviem testiem. Svarīgi elementi ir:

  • konfidenciāla un droša vide, lai pacients justos brīvāk izpausties;
  • strukturēta pieeja — īpašas sadaļas vai formas, kur reģistrē visus novērojumus;
  • savāktā papildu informācija no tuviniekiem vai citām medicīniskajām dokumentācijām (kolektīvā anamnēze), ja pacienta stāvoklis to atļauj;
  • ja nepieciešams, lieto psihometriskos testus un laboratoriskus vai attēldiagnostikas izmeklējumus, lai izslēgtu organiskas vai medikamentozas cēloņsakarības;
  • reģistrēt citātus vai piemērus no sarunas, kas ilustrē domāšanas, sprieduma vai afekta traucējumus.

Nozīme klīniskajā praksē

  • MSE palīdz izdarīt sākotnējo klīnisko diferenciāldiagnostiku un novērtēt, vai simptomi atbilst psihiskajai slimībai, kognitīviem traucējumiem vai akūtam stāvoklim (piemēram, delirijam).
  • Tas kalpo arī kā bāzes novērtējums, ko var atkārtot, lai sekotu slimības gaitai vai ārstēšanas efektivitātei.
  • Atslēgas punkts riska novērtēšanai — piemēram, pašnāvnieciska riska, spēja par sevi parūpēties vai nepieciešamība pēc hospitalizācijas.
  • MSE nodrošina dokumentētu klīnisku informāciju juriskonsultācijām, ārstēšanas plāna izstrādei un starpdisciplinārai komunikācijai.

Atšķirība no MMSE

MSE ir plaša, kvalitatīva un strukturēta klīniskā izmeklēšana. Tā aptver emocionālos, uzvedības un domāšanas aspektus, ne tikai izziņas funkcijas. Mini garīgā stāvokļa pārbaude (MMSE) ir īss un strukturēts demences skrīninga tests, kas koncentrējas galvenokārt uz kognitīvajām funkcijām un sniedz kvantitatīvu rezultātu. MMSE var būt daļa no MSE, bet ne aizvieto pilnu mentālā stāvokļa izmeklēšanu.

Praktiski padomi ārstiem un citiem speciālistiem

  • Dokumentējiet skaidri un strukturēti — pierakstiet gan objektīvos novērojumus, gan pacienta vārdos izteikto saturu;
  • ņemiet vērā valodas, kultūras un izglītības ietekmi uz izziņas testu rezultātiem;
  • ja persona ir disorientēta vai nomākta, atkārtoti novērtējiet stāvokli pēc stabilizācijas, jo medikamenti, sāpes, infekcija vai miega traucējumi var ietekmēt rezultātus;
  • iegūstiet anamnēzi no tuviniekiem, ja pacients nav spējīgs sniegt precīzu informāciju;
  • respektējiet pacientu autonomiju un pārliecinieties par saskaņotu piekrišanu, ja tiek pielietotas papildu izmeklēšanas vai ieraksti.

Ierobežojumi un kļūdu iespējas

MSE rezultāti var būt subjektīvi un atkarīgi no izmeklētāja pieredzes. Uz tiem ietekmi atstāj akūtas medicīniskas problēmas, narkotikas, alkohols, valodas barjeras, psihiskā stresa līmenis un kultūras atšķirības. Tāpēc diagnozes noteikšanā un ārstēšanas plāna veidošanā MSE jāizmanto kopā ar citiem izmeklējumiem un novērojumiem.

Kopsavilkumā, garīgā stāvokļa pārbaude (MSE) ir būtisks instruments klīniskajā psihiatrijā un ģimenes medicīnā, kas sniedz strukturētu pārskatu par pacienta psihisko funkcionēšanu un palīdz plānot drošu un mērķtiecīgu ārstēšanu.

Jautājumi un atbildes

J: Kāds ir garīgā stāvokļa pārbaudes (MSE) mērķis?



A: MSE mērķis ir iegūt vispārēju aprakstu par pacienta garīgo stāvokli, lai klīnicists varētu noteikt diagnozi un izvēlēties ārstēšanas plānu.

J: Kā notiek MSE?



A.: MSE darbojas, aplūkojot dažādus personas garīgā stāvokļa aspektus, tostarp attieksmi, uzvedību, garastāvokli un sajūtas, runu, domāšanu, uztveri, izziņu, izpratni un spriedumus.

J: Ar ko MSE atšķiras no mini garīgā stāvokļa pārbaudes (MMSE)?



A: MSE ir personas garīgā stāvokļa novērtējums, ko izmanto, lai noteiktu diagnozi un izvēlētos ārstēšanas plānu, savukārt MMSE ir īss demences tests.

J: Kādas MSE daļas tiek veiktas, vērojot, uzdodot jautājumus un veicot pierakstus?



A: Dažas MSE daļas tiek veiktas, vērojot, uzdodot jautājumus un atzīmējot informāciju par personu, piemēram, tās uzvedību, attieksmi, garastāvokli un afektu, runu, izpratni un spriedumus.

J: Vai MSE laikā var izmantot psiholoģiskos testus?



A: Jā, dažas MSE daļas var veikt, izmantojot psiholoģiskos testus.

J: Kāds ir MSE laikā noteiktās diagnozes mērķis?



A: MSE laikā uzstādīto diagnozi izmanto, lai izvēlētos ārstēšanas plānu personai.

J: Kāds ir MSE galvenais mērķis?



A: MSE galvenais mērķis ir aprakstīt pacienta pašreizējo garīgo stāvokli, lai klīnicists varētu noteikt diagnozi un izvēlēties ārstēšanas plānu.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3