Mišelsona-Morlija eksperiments
Mišelsona-Morlija eksperiments bija zinātnisks eksperiments, kura mērķis bija noskaidrot vielas, ko sauca par ēteri - vielu, kas, kā uzskatīja, aizpilda tukšo telpu -, klātbūtni un īpašības. Eksperimentu 1887. gadā veica Alberts A. Mišelsons un Edvards Morlijs.
Tā kā viļņiem ūdenī ir nepieciešams kaut kas, lai tie varētu kustēties (ūdens), un skaņas viļņiem arī (gaiss), tika uzskatīts, ka arī gaismai ir nepieciešams kaut kas, lai tā varētu kustēties. Zinātnieki 18. gadsimtā šo vielu nosauca par "ēteri" grieķu gaismas dieva vārdā. Viņi uzskatīja, ka ēters ir visapkārt mums un ka tas aizpilda arī kosmosa vakuumu. Mišelsons un Morlijs veica šo eksperimentu, lai mēģinātu pierādīt teoriju par ētera eksistenci. Viņi to veica ar ierīci, ko sauca par interferometru.
Eksperiments
Zeme ap Sauli aplido ļoti ātri (vairāk nekā 100 000 km stundā). Ja pastāv ēters, tad Zeme, pārvietojoties caur to, radītu "vēju" tādā pašā veidā, kā šķiet, ka vējš ir ārpus kustīgas automašīnas. Cilvēkam, kas atrodas automašīnā, gaiss ārpus automašīnas šķistu kā kustīga viela. Tādā pašā veidā ēterim uz Zemes vajadzētu šķist kā kustīgai vielai.
Interferometrs tika izstrādāts, lai mērītu "ētera vēja" ātrumu un virzienu, mērot atšķirību starp gaismas ātrumu, kas pārvietojas dažādos virzienos. Šo starpību mērīja, izstarojot gaismas staru spulgu spogulī, kas tikai daļēji bija pārklāts ar sudrabu. Daļa staru tiktu atstarota vienā virzienā, bet pārējais virzītos uz otru pusi. Pēc tam abas šīs daļas atstaroties atgriezās atpakaļ, kur tās tika sadalītas un atkal apvienotas. Aplūkojot interferences modeļus rekombinētajā gaismas kūlī, varētu redzēt jebkādas ātruma izmaiņas ētera vēja dēļ.
Viņi konstatēja, ka patiesībā starp mērījumiem nav būtisku atšķirību. Tas tolaik zinātnieku aprindās izraisīja neizpratni, un tika radītas dažādas jaunas teorijas, lai izskaidrotu šo rezultātu. Svarīgākā no tām bija Lorenca koeficients, kas izmantots Alberta Einšteina speciālajā relativitātes teorijā.
Mišelsona interferometrā izmanto to pašu principu, ko oriģinālajā eksperimentā. Taču tajā kā gaismas avots tiek izmantots lāzers.
Jautājumi un atbildes
J: Kāds bija Mišelsona un Morlija eksperimenta mērķis?
A: Mišelsona-Morlija eksperimenta mērķis bija pārbaudīt vielas, ko sauc par ēteri, klātbūtni un īpašības.
J: Kas ir ēters?
A.: Ēters bija hipotētiska viela, par kuru uzskatīja, ka tā aizpilda tukšo telpu un ir nepieciešama gaismas kustībai.
J: Kad tika veikts Mišelsona un Morlija eksperiments?
A: Mišelsona-Morlija eksperiments tika veikts 1887. gadā.
J: Ko parādīja Mišelsona-Morlija eksperiments?
Mičelsona-Morlija eksperiments parādīja, ka ēters nepastāv.
J: Ko 18. gadsimta zinātnieki uzskatīja par ēteri?
A: 18. gadsimta zinātnieki uzskatīja, ka ēters ir visapkārt mums un aizpilda arī kosmosa vakuumu.
J: Ko Mišelsons un Morlijs izmantoja, lai veiktu savu eksperimentu?
Mišelsons un Morlijs eksperimenta veikšanai izmantoja ierīci, ko sauc par interferometru.
J: Ko pārbaudīja Mišelsona un Morlija eksperiments?
Mišelsona un Morlija eksperiments ir Einšteina īpašās relativitātes teorijas pārbaude.
