Viduszeme ir J. R. R. R. Tolkīna izdomāta fantāzijas pasaule. Vairāku viņa grāmatu, piemēram, "Hobits" un "Gredzenu pavēlnieks", darbība risinās šajā pasaulē. Tā it kā ir sen pagājis mūsu zemes mitoloģiskais laiks.

Lai gan Viduszeme ir tikai viens no Tolkīna pasaules kontinentiem, to bieži lieto visai izdomātajai pasaulei un visiem Tolkīna izdomātajiem stāstiem. Tolkīns radīja un strādāja pie Viduszemes gandrīz visu savu mūžu, un tieši ar šo radīto pasauli viņš ir visvairāk slavens.

Viduszemei ir sava ģeogrāfija, vairākas dažādas sugas un tautas (elfi, rūķi, cilvēki, hobīti), to valodas un tūkstošiem gadu ilga vēsture. Stāsti par Viduszemi ir arī sava veida "mākslīgs mīts".

"Viduszemi" izdomātajās elfu valodās kvēnijas (Quenya) un sindarīnu (Sindarin) dēvē par Endoru (vai Endor) un Enoru.

Ģeogrāfija un svarīgākās vietas

Viduszeme ir bagāta ar dažādām zemēm un reljefa vienībām. Starp pazīstamākajām vietām ir:

  • Šīra (The Shire) — hobītu dzīvesvieta, klusais un lauku reģions rietumos;
  • Rivendela (Imladris) — elfu patvērums un kultūras centrs;
  • Lotlóriena — elfu mežs, pazīstams ar savu laika un skaistuma noslēpumu;
  • Minas Tirits — Gondoras galvaspilsēta trešajā laikmetā;
  • Rohans — zirgu kultūra un liela kara ciltis;
  • Mordors — tumšā zeme, kas saistīta ar Sauronu;
  • Eriadora un Rhovanion — plaši reģioni ar dažādām pilsētām, nometnēm un tuksnešainiem apvidiem.

Rases, kultūras un valodas

Tolkīna pasaulē iedzīvotāju daudzveidība ir būtiska stāstiem. Galvenās rases un grupas ir:

  • Elfi — mūžīgākas būtnes ar dziļu saikni ar dabu, mākslu un valodām (kvēnija, sindarīns u. c.);
  • Cilvēki — daudzšķautņaina rase ar dažādām valstīm (Gondora, Rohan u. c.);
  • Hobiti — miermīlīga, lauku dzīvei pietuvināta tauta, kas spēlē lielu lomu "Hobitā" un "Gredzenu pavēlniekā";
  • Rūķi (dwarves) — rūpnieciski prasmīgi kalēji un alvu cēlāji;
  • Citas radības — čūskveida, orki, entu līdzīgās būtnes (Enti) un citi mitoloģiski radījumi.

Valodas ir centrālais elements: Tolkīns, kā filologs, radīja vairākas izdomātas valodas ar to gramatiku un leksiku. Papildus elfiskajām valodām svarīgas ir arī kopējas saziņas valodas, piemēram, vēsturiskā Westron (Ziemeļvalodu) izpausme grāmatās.

Laiki un hronoloģija

Tolkīna mīti un stāsti attīstās vairākos laikmetos (First, Second, Third Age utt.). Pazīstamākie notikumi, kas saistīti ar Viduszemi, lielākoties risinās Trešajā laikmetā — tieši šajā laikmetā notiek "Gredzenu pavēlnieks". Tomēr to saknes stiepjas līdz Pirmajam un Otrajam laikmetam, kuri aprakstīti darbos kā "Silmarillion" un "Uzsākti stāsti" (Unfinished Tales).

Tolkīna nodoms un "mākslīgais mīts"

Tolkīns Viduszemi veidoja ne tikai kā romāna pasauli, bet arī kā izgudrotu mitoloģiju, kurā saplūst valodas, folklora, vēstures un reliģijas elementi. Viņš pats rakstīja par vēlmi radīt "mītu Anglijai" — stāstus, kas, it kā, būtu ticami seno laiku nostāstos. Šī pieeja bieži tiek dēvēta par "mākslīgo mitu" (artificial myth) — rūpīgi izveidotu pasaules un tradīciju kopumu.

Avoti un teksti

Galvenie teksti, kuros attēlota Viduszeme, ir:

  • "Hobits" — vieglāks un stāstošāks romāns, kas ievada lasītāju hobītu pasaulē;
  • "Gredzenu pavēlnieks" — episkais triloģijas stāsts par Viena Gredzena likteni;
  • "Silmarillion" — plašāks mīts ar pirmā un otrā laikmeta notikumiem;
  • "Unfinished Tales" un "The History of Middle-earth" — papildus materiāli un redakcijas, ko publicēja Tolkīna dēls Kristoferis.

Ietekme un adaptācijas

Tolkīna darbi ir atstājuši milzīgu ietekmi uz modernās fantāzijas žanru: tēli, motīvi un pasaules būve kļuva par standartu daudzām vēlākām fantāzijas radītajām pasaulēm. Viduszeme ir bijusi iedvesmas avots filmām (piem., Pītera Džeksona filmas "Gredzenu pavēlnieks" un "Hobits"), spēlēm, mākslai, lomu spēlēm un akadēmiskām studijām.

Karte, kanons un pēcpārstrāde

Tolkīns sastādīja detalizētas kartes un hronoloģijas, kas palīdz saprast reģionu attiecības un notikumu gaitu. Liela daļa no tā, kas tiek uzskatīts par "kanonisku", nāk no viņa publicētajiem darbiem un Kristofera Tolkīna sagatavotajiem materiāliem. Tomēr daudzi teksti palika nepabeigti vai mainījās laika gaitā, tāpēc Viduszeme ir dinamiska un vairākslāņaina biogrāfija, kuru pēta gan lasītāji, gan akadēmiķi.

Viduszeme turpina dzīvi gan grāmatās, gan popkultūrā, piesaistot jaunas paaudzes ar savu bagātīgo mitoloģiju, radījumu daudzveidību un dziļo valodu un kultūru izstrādi.